Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Ģenerālprokuratūra publiskojusi izrakstu no speciālās komisijas atzinuma par Normunda Vilnīša neatbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam. Pietiek publicē šo izrakstu – kurā noslepenotas vairākas atzinuma sadaļas –, ļaujot katram lasītājam pašam izdarīt secinājumus par to, cik nopietni bijuši iemesli, kuru dēļ Vilnītis ceturtdien zaudēja šo amatu.

Izraksts, ievērojot likuma „Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības

ATZINUMS par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka N.Vilnīša atbilstību amatam

Rīgā, 2011.gada 15.jūnijā

Saskaņā ar 2011.gada 16.marta Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.112 tika izveidota komisija (turpmāk – Komisija), lai, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta septīto daļu un Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumu Nr.818 „Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata” 2.punktu, kā arī, ievērojot ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera 2011.gada 2.marta vēstulē Nr.1/13-71 sniegto informāciju, izvērtētu un sniegtu atzinumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) priekšnieka N.Vilnīša atbilstību amatam. Atzinuma iesniegšanas termiņš noteikts 2011.gada 16.maijs.

Ar 2011.gada 18.maija Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.210 izdarīts grozījums Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojumā Nr.112 „Par komisijas izveidi, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbilstību amatam”, un Komisijas darbības termiņš pagarināts līdz 2011.gada 16.jūnijam.

Komisijas sēdēs 2011.gada 4.aprīlī, 11.aprīlī, 26.aprīlī, 9.maijā, 23.maijā, 30.maijā un 13.jūnijā tika izvērtēti prokuratūras sniegtie atzinumi, proti:

1. 2010.gada 4.martā Birojā tika saņemta T. 2010.gada 2.marta sūdzība (oriģinālā norādīts „iesniegums”) kriminālprocesā Nr. ________ par 2009.gada 21.aprīļa Biroja darbinieku veikto kratīšanu šajā kriminālprocesā. T. sūdzībā norāda uz iespējamiem pārkāpumiem kratīšanas gaitā, kā arī uzskata, ka kratīšanas veikšana ir bijusi nesamērīga iejaukšanās viņas privātajā dzīvē. Sūdzība nesatur nevienu norādi, kas liecinātu par Biroja darbinieku personīgo ieinteresētību, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā. Kriminālprocess Nr. _______ atrodas Biroja izmeklētāja Ģ. lietvedībā, procesu uzrauga Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors A.Pundurs.

Ar 2010.gada 5.marta N.Vilnīša vīzu T. sūdzība tika nodota Biroja Iekšējās drošības nodaļas vadītājam J. (sākotnēji vīzēts J.Strīķei, bet tas nosvītrots). Ar Biroja Iekšējās drošības nodaļas vadītāja 2010.gada 17.marta vīzu, sūdzība tika nodota M. rīcībā. 2010.gada 30.aprīlī N.Vilnītis sniedza starpatbildi T., kurā norādīja, ka sūdzības pārbaudes termiņš ir pagarināts. Kā izpildītājs uz starpatbildes tika norādīts M..

Saskaņā ar 2011.gada 7.februārī prokuratūrā pieņemto paskaidrojumu no M. sūdzība nekur nav pārsūtīta, tā vēl nav izskatīta un iesniedzējai atbilde nav sniegta.

Kriminālprocesa likuma 342.panta pirmā daļā ir noteikts, ka, saņēmis sūdzību, tās saņēmējs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta to pēc piekritības. Konkrētajā gadījumā sūdzība bija nododama izlemšanai uzraugošajam prokuroram atbilstoši Kriminālprocesa likuma 337.panta otrās daļas 2.punktam.

Atbilstoši uzraugošā prokurora A.Pundura sniegtajai informācijai, kriminālprocesā Nr. _________ liecinieces T. sūdzību viņš nav saņēmis.

Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora M.Adlera sniegto informāciju, nodaļā T. sūdzība nav saņemta.

Tādējādi N.Vilnītis ir pieļāvis Kriminālprocesa likuma 342.panta pirmās daļas un 337.panta otrās daļas 2.punkta pārkāpumu un ir radījis situāciju, ka ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors nav saņēmuši personas iesniegto sūdzību kriminālprocesā Nr. ________ un par tādas eksistenci nezina.

Nav ievēroti arī Kriminālprocesa likumā noteiktie sūdzības izskatīšanas termiņi, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 343.panta pirmajai un otrajai daļai sūdzības izskatīšanas termiņi ir 10 dienas vai 30 dienas gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus.

Bez tam, 2005.gada 22.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.201 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums” 9. un 10.punkts paredz Biroja amatpersonām tiesības pieņemt lēmumus, izdot administratīvos aktus un iekšējos normatīvos aktus. Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka 2010.gada 2.marta T. sūdzība tika nodota izskatīšanai M., kurš nav Biroja amatpersona un nav tiesīgs pieņemt lēmumus, izdot administratīvos aktus un iekšējos normatīvos aktus.

Līdz ar to, Biroja priekšnieks N.Vilnītis, apzinoties, ka M. nav Biroja amatpersonas pilnvaru, ir pieļāvis situāciju, ka personas iesniegumu izskata darbinieks bez attiecīgo pilnvaru apjoma, kas nepieciešams šāda iesnieguma izlemšanai.

Biroja priekšnieks N.Vilnītis komisijai paskaidroja, ka uz T. iesnieguma pamata tikusi ierosināta operatīvā pārbaudes lieta, jo fakti esot bijuši pietiekami, lai uzskatītu, ka Biroja darbinieki veikuši pretlikumīgas darbības. T. iesniegums tika sagatavots pārsūtīšanai prokuratūrai 2010.gada jūnijā, bet nav ticis nosūtīts kāda darbinieka neizdarības dēļ. Uzskata, ka termiņu pārkāpumi ir ļoti daudzos gadījumos, jo sūdzības tiek izlemtas vairāku gadu garumā.

2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par to, ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izmeklētāji un speciālisti.

Attiecībā uz Biroja darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nesniedz skaidrojumu terminam „darbinieks”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 6.panta otrajā daļā ir noteiktas prasības personām, kas var būt par Biroja darbinieku. Atšķirībā no Biroja amatpersonām, darbiniekam nav nepieciešama augstākā izglītība.

2010.gada 8.marta Biroja priekšnieka N.Vilnīša rīkojuma Nr. 1-1/14 „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku amatu statusa noteikšanu” 2.punkts nosaka Biroja darbinieku amatus un proti:

2.1. Administratīvajā nodaļā:

2.1.1. galvenais speciālists (lietvedības jautājumos),

2.1.2. speciālists (lietvedības un arhīva jautājumos),

2.13. speciālists (autovadītājs).

2.2. Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļā:

2.2.1. galvenais speciālists (informātikas jautājumos).

2.3. Operatīvo pasākumu nodaļā:

2.3.1. galvenais speciālists (operatīvās novērošanas jautājumos).

2.4. Izmeklēšanas nodaļā:

2.4.1. speciālists.

2.5. Galvenais speciālists (sevišķās lietvedības jautājumos).

2.6. Iekšējās drošības nodaļā:

2.6.1. galvenais speciālists.

Tādējādi, Biroja priekšnieka N.Vilnīša 2010.gada 8.marta rīkojumā Nr. 1-1/14 „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku amatu statusa noteikšanu” Biroja amatpersonu amati (speciālists, galvenais speciālists) tiek attiecināti arī uz darbiniekiem, radot tiem iespēju veikt amata pienākumus, ko neparedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

3. 2009.gada 14.septembra Biroja Iekšējās drošības nodaļas reglamenta, kuru izdevis nodaļas vadītājs J. un saskaņojis N.Vilnītis, 3.punktā ir noteikts, ka nodaļas darbu organizē un vada nodaļas vadītājs, bet nodaļas vadītāja prombūtnes laikā – viens no nodaļas galvenajiem speciālistiem. Tādējādi, saskaņā ar šo reglamentu, Iekšējās drošības nodaļas darbu var vadīt arī darbinieks, pildot visas Biroja amatpersonas funkcijas.

Līdz ar to Biroja priekšnieks N.Vilnītis 2009.gada 14.septembrī ir saskaņojis Iekšējās drošības nodaļas reglamentu, kas nav atbilstošs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmās daļas prasībām.

4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.pants paredz Biroja amatpersonām plašas tiesības, kuru izmantošana var ierobežot vai aizskart citu personu tiesības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 12.pants paredz Biroja amatpersonu tiesisko aizsardzību un neatkarības garantiju.

Minētās tiesību normas nav attiecināmas uz Biroja darbiniekiem.

Saskaņā ar Biroja sniegto informāciju, Biroja amatpersonu un darbinieku apliecībās nav atšķirības.

Tādējādi ir iespējama situācija, ka Biroja darbinieks, izmantojot savu dienesta apliecību, izmanto Biroja amatpersonas tiesības un bauda Biroja amatpersonu tiesisko aizsardzību.

Pārbaudes gaitā netika konstatēti Biroja priekšnieka N.Vilnīša pasākumi, kas būtu vērsti uz minēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma tiesību normu ievērošanu.

5. 2010.gada 4.martā M. iesniedza iesniegumu Biroja priekšniekam N.Vilnītim ar lūgumu pieņemt viņu darbā Biroja Iekšējās drošības nodaļas galvenā speciālista amatā. Tajā pašā datumā N.Vilnītis vīzēja iesniegumu Biroja Administratīvās nodaļas vadītājam, uzdodot sagatavot attiecīgos rīkojumus un nosakot algu M. [-] LVL.

2010.gada 9.martā starp Biroja priekšnieku N.Vilnīti un M. noslēgts darba līgums, ar kuru M. pieņemts darbā Biroja Iekšējās drošības nodaļas galvenā speciālista amatā. 2010.gada 17.martā N.Vilnītis izdeva rīkojumu Nr. 2-1/76 „Par M. pieņemšanu darbā”, ar kuru M. pieņemts darbā ar 2010.gada 9.martu Biroja Iekšējās drošības nodaļas galvenā speciālista amatā.

2010.gada 18.martā M. tika iepazīstināts ar amata aprakstu, kura 7.punktā „Amata pildīšanai nepieciešamā izglītība” ir noteikts, ka amata pildīšanai ir nepieciešama augstākā izglītība un vismaz vienas svešvalodas zināšanas.

Saskaņā ar M. prokuratūrā sniegtajiem paskaidrojumiem, M. ir vidējā izglītība, viņš ir beidzis [-] skolu specialitātē [-].

Prokuratūrā sniegtajā paskaidrojumā Biroja priekšnieks N.Vilnītis norādīja, ka Birojā ir izstrādāti darbā pieņemšanas noteikumi, kurā noteikta kārtība, kādā tiek pieņemti darbā darbinieki gan konkursa kārtībā, gan vervējot. Attiecībā uz Iekšējās drošības nodaļu, izmeklētājiem un Operatīvo izstrāžu nodaļu konkursi netiek rīkoti, darbinieki tiek meklēti ar nevainojamu reputāciju un augstu profesionalitāti. Tāpat, N.Vilnīša sniegtajā paskaidrojumā ir norādīts, ka M. ir vidējā izglītība un nav augstākās izglītības, un ka N.Vilnītim ar M. ir vienošanās par mācību turpināšanu.

Tādējādi N.Vilnītis pieņēma darbā par Biroja Iekšējās drošības nodaļas galveno speciālistu M., apzinoties, ka M. nav augstākās izglītības un, ka saskaņā ar minētā amata aprakstu, amata pildīšanai ir nepieciešama augstākā izglītība.

Attiecībā par 2., 3., 4. un 5.punktā izklāstītajiem faktiem Biroja priekšnieks N.Vilnītis komisijai paskaidroja, ka šāda apliecību izsniegšanas kārtība ir jau no 2003.gada un šis jautājums šobrīd tiek pārskatīts. Biroja darbinieku un amatpersonu apliecībās nav nekādas atšķirības. Birojā nav bijis tāda gadījuma, kad amatpersonu tās prombūtnes gadījumā aizvietotu darbinieks, kurš nav amatpersona, bet ir gadījumi, kad darbinieki veic atsevišķas operatīvās darbības. N.Vilnīts norādīja, ka paļāvies uz iepriekšējo praksi un atzina, ka darbiniekam [kurš nav amatpersona] nav tiesību veikt operatīvās darbības.

Bez tam 2011.gada 26.aprīlī, Komisijas sēdes laikā, uzklausot Biroja priekšnieka N.Vilnīša paskaidrojumus, Komisijas locekļi pieņēma lēmumu pieprasīt Biroja lietvedībā atrodošos operatīvās uzskaites lietu Nr. [-].

2011.gada 9.maijā Komisijā saņemti minētās operatīvās uzskaites lietas materiāli. Iepazīstoties ar tiem, Komisija secina, ka operatīvās darbības pasākumus šajā lietā ir veicis Biroja darbinieks M., kurš nav Biroja amatpersona, bet operatīvā uzskaites lieta faktiski ir atradusies viņa lietvedībā. Minētie fakti izriet gan no operatīvo pasākumu plāniem, kur kā operatīvo pasākumu izpildītājs norādīts M., gan arī no viņa sastādītajiem un parakstītajiem dokumentiem.

Operatīvās darbības likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesības veikt atklātus un slepenus Operatīvās darbības likuma 6.pantā paredzētos operatīvās darbības pasākumus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības veikt likumā noteikto operatīvo darbību, tātad, likums nosaka, ka tikai Biroja amatpersonai ir tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus, bet Biroja darbiniekiem šādu pilnvaru nav.

Komisija secina, ka Biroja priekšnieks N.Vilnītis, kurš, atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 1. un 6. punktam, vada Biroja darbu un nosaka Biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus, ir pieļāvis Operatīvās darbības likuma 28.panta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pārkāpumus.

6. ES PHARE 2003.gada nacionālās programmas projekta Nr. 2003/004-979-01-03 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstīšana un nostiprināšana” (turpmāk – Projekts) ietvaros, 2004.gada 21.jūnijā starp Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci I.Vasaraudzi kā programmas atbildīgo amatpersonu (turpmāk – PAA) un Biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos A.Vilku kā vecāko nozares amatpersonu (turpmāk – VNA) tika noslēgts sadarbības līgums ES PHARE programmas īstenošanai.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 134 500 EUR jeb 1 500 135 LVL, no tā 1 709 000 EUR sastāda ES PHARE (Eiropas Komisijas) finansējuma daļa, savukārt 425 500 EUR jeb 299 043 LVL ir Latvijas budžeta līdzfinansējums.

Projektu bija paredzēts ieviest ar sešu līgumu starpniecību:

1. Pakalpojumu līgums par likumdošanas analīzi, rekomendāciju, metodoloģiju un vadlīniju izstrādi, apmācību programmu izstrādi un apmācībām;

2. Līgums par konferenču telpas aprīkojuma piegādi;

3. Līgums par tehnisko specifikāciju sagatavošanu (integrētas informācijas sistēmas izstrādes nepieciešamības novērtējums un integrētas informācijas sistēmas izstrādes tehnisko specifikāciju sagatavošana);

4. Līgums par integrētās informācijas sistēmas izstrādi;

5. Līgums par nepieciešamā aprīkojuma iegādi integrētās informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai;

6. Līgums par izmeklēšanas darbībām nepieciešamā aprīkojuma iegādi.

Līgumā Nr. 3-35/69, kas 2005.gada 29.novembrī tika noslēgts starp VNA A.Vilku kā pasūtītāju un A/S „Dati Exigen Group” kā izpildītāju, integrētās informācijas sistēmas izstrādi bija paredzēts ieviest piecās kārtās laika posmā no 2005.gada 30.novembrim līdz 2006.gada 30.novembrim, un proti:

1. pirmās kārtas izpildes termiņš bija 2006.gada 26.maijs (pieņemšanas – nodošanas akts par šīs kārtas ietvaros paveiktajiem darbiem tika parakstīts 2006.gada 10.augustā);

2. otrās kārtas izpildes termiņš bija 2006.gada 7.jūlijs (pieņemšanas – nodošanas akts par šīs kārtas ietvaros paveiktajiem darbiem tika parakstīts 2006.gada 30.novembrī);

3. trešās kārtas izpildes termiņš bija 2006.gada 1.septembris (pieņemšanas – nodošanas akts par šīs kārtas ietvaros paveiktajiem darbiem tika parakstīts 2006.gada 30.novembrī);

4. ceturtās kārtas izpildes termiņš bija 2006.gada 13.oktobris (pieņemšanas – nodošanas akts par šīs kārtas ietvaros paveiktajiem darbiem 45 % apmērā no plānotajiem tika parakstīts 2006.gada 30.novembrī);

5. piektās kārtas izpildes termiņš bija 2006.gada 3.novembris. Šajā kārtā paredzētie darbi nav izpildīti, jo saistīti ar nepaveiktajiem darbiem ceturtajā kārtā.

Ceturtā kārta izpildīta par 45%, jo nav izstrādāts mehānisms datu apmaiņai ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – IeM IC) integrēto informācijas sistēmu, kuras ieviešanu Iekšlietu ministrija vēl nebija pabeigusi.

Prokuratūras rīcībā esošajos pārbaudes materiālos ir sarakste kopš 2006.gada otrās puses starp Biroju, Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju par Biroja integrētās informācijas sistēmas un lokālās datu bāzes (turpmāk – IISLDB) sasaisti ar IeM IC integrēto informācijas sistēmu, tomēr dažādu iemeslu dēļ līdz pat šim brīdim šāda sasaiste nav izveidota. Līdz ar to, ceturtā un piektā kārta nav paveikta, kas savukārt nozīmē, ka ES PHARE Projekts nav pilnībā izpildīts.

ES PHARE 2003.gada nacionālās programmas finanšu memoranda īpašajos nosacījumos, kā arī Eiropas Komisijas regulās Council Regulation (EC, Euratom) No1605/2002 of 25 June 2002 on the Financial Regulation applicable to the general budget of the European Communities (with amendments until 13.12.2006) un Commission Regulation (EC, Euratom) No2342/2002 of 23 December 2002 laying down detailed rules for the implementation of Council Regulation (EC, Euratom) No1605/2002 on the Financial Regulation applicable to the general budget of the European Communities (with amendments until 23.04.2007) ir iekļauti nosacījumi, ka saistībā ar nepilnīgi sasniegtajiem Projekta mērķiem Eiropas Komisija var pieprasīt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, un atmaksas summa var sasniegt pat visu projektā ieguldīto Eiropas Komisijas finansējumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra M.Bičevska 2010.gada 6.decembra vēstulē Nr. 16-1-10/10123 Ministru prezidentam V.Dombrovskim ir norādīts, ka atmaksas summa var sasniegt 1,18 miljonus EUR.

Ar Finanšu ministrijas 2010.gada 21.septembra rīkojumu Nr. 553 „Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali”, Biroja budžetā tika novirzīti 25.000 LVL personālvadības, lietvedības un integrētās sistēmas uzlabojumiem un papildinājumiem (pēc būtības – pabeigšanai).

[-]

Tomēr 2010.gada 6.decembra vēstulē Finanšu ministrijas valsts sekretāram M.Bičevskim Biroja priekšnieks N.Vilnītis cita starpā norāda (atsaucoties uz savām iepriekš nosūtītajām vēstulēm), ka Birojs uzskata, ka līguma ceturtās kārtas pabeigšana neatrisina sistēmas nepieciešamo uzlabojumu finansēšanas problēmu, jo kopš 2007.gada fiksēto uzlabojumu kopējās izmaksas ir 157 539.07 LVL. Tāpat vēstulē ir minēts, ka Birojs neuzskata par iespējamu lietderīgi ieguldīt valsts budžeta līdzekļus nelietderīgiem mērķiem un tādējādi radīt attaisnojumu VNA ilgstošas bezdarbības un maldinošas informācijas sniegšanas rezultātā nodarītam iespējamam būtiskam kaitējumam un zaudējumiem Birojam un valstij.

2010.gada 27.decembrī Ministru prezidents V.Dombrovskis nosūtīja rezolūciju Nr.18/SAN-3218/20105 Biroja priekšniekam N.Vilnītim, kurā norādīja, ka, lai neradītu zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamo finanšu līdzekļu atmaksu Eiropas Komisijai par nepilnīgu saistību izpildi, ir nekavējoties jānodrošina ES PHARE Projekta pabeigšana, kā arī šī Projekta ietvaros noslēgtā līguma Nr. 3-35/69 ceturtās kārtas izpilde, kas paredz izveidotās informācijas sistēmas pieslēgumu IeM IC sistēmai.

Saskaņā ar 2011.gada 3.janvāra Biroja priekšnieka p.i. A.Vilka vēstuli Ministru prezidentam V.Dombrovskim, Biroja budžeta līdzekļu pārdalē piešķirtos finanšu līdzekļus – 25 000 LVL integrētās informācijas sistēmas un lokālās datu bāzes uzlabojumiem un saiknes izveidei ar IeM IC, Birojs rezervējis faktisko darbu nodrošināšanai. IeM IC un Exigen Services Dati līdz 2010.gada 28.decembrim nebija gatavi uzsākt saiknes izstrādi, pārceļot faktisko darbu realizēšanu uz 2011.gadu. Līdz ar to Finanšu ministrijas pārdalītos līdzekļus Birojs nevarēja izmantot tiem paredzētajiem mērķiem.

2011.gada 25.janvārī Biroja priekšnieks N.Vilnītis nosūtīja vēstuli Nr. 1/679 „Par PHARE 2003.gada nacionālās programmas projektu Nr.2003/004-979-01-03” Ministru prezidentam V.Dombrovskim, Finanšu ministrijas valsts sekretāram M.Bičevskim un ģenerālprokuroram Ē.Kalnmeieram, kurā cita starpā norādīja, ka, saskaņā ar Biroja iekšējā audita Nr. 05/08/10 PHARE 2003.gada nacionālās programmas projekta Nr. 2003/004-979-01-03 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstīšana un nostiprināšana 2005.gada 29.novembra noslēgtā līguma Nr. 3-35/69 mērķu īstenošanas un sasniegtā rezultātu atbilstība Biroja un Latvijas Republikas interesēm” ieteikumiem, audita ziņojums ir nosūtīts Eiropas Komisijai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF).

Biroja, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu pašreizējā darbība un/vai bezdarbība ir uzskatāma par tādu, kuras rezultātā valstij var tikt nodarīts materiālais zaudējums 1,18 miljonu EUR apmērā. Savukārt valstij nodarītie zaudējumi 1,18 miljonu EUR apmērā ir uzskatāmi par tādiem apstākļiem, kuriem iestājoties, var būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma XXIV nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”. Valsts varai būtiskā kaitējuma novēršanai ir nepieciešama visu Projektā iesaistīto institūciju – Biroja, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas – konstruktīva sadarbība, kas vērsta uz Projekta pabeigšanu un Krimināllikuma tiesību normu ievērošanu.

Nevērtējot Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu rīcību konkrētajā gadījumā, tieši N.Vilnīša nostāja, novērtējot ES PHARE 2003.gada nacionālās programmas projektu Nr. 2003/004-979-01-03 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstīšana un nostiprināšana” kā nelietderīgu un pēc būtības atsakoties to pabeigt, var radīt zaudējumus Latvijas valstij.

N.Vilnītis komisijai pauda viedokli, ka šo projektu vada vecākā nozares amatpersona saskaņā ar noslēgto līgumu. Viņš vairākas reizes runājis par šo projektu ar [Biroja priekšnieka vietnieku] A.Vilku, kura nostāja bija, ka projekts ir pabeigts un mērķis ir sasniegts. Pēc pārrunām ar [Biroja priekšnieka vietnieku] A.Vilku viņš ir devies uz Finanšu ministriju pie valsts sekretāra M.Bičevska, lai noskaidrotu, kādā stadijā projekts atrodas un lai veiktu auditu. Audita ziņojums tika nosūtīts Eiropas Komisijai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam. Uz jautājumu, kādēļ visas šīs darbības notika tikai 2011.gadā pēc citu iestāžu, tai skaitā, prokuratūras iejaukšanās, kaut arī 2010.gada 21.septembrī Finanšu ministrija iedalīja naudas līdzekļus, N.Vilnītis norādīja, ka vecākā nozares amatpersona [Biroja priekšnieka vietnieks] A.Vilks neko netika darījis.

7. Savā 2011.gada 24.februārī prokuratūrai sniegtajā paskaidrojumā Biroja priekšnieks N.Vilnītis norāda, ka visu kriminālprocesuālo dokumentu aprites kārtība notiek „caur viņu”.

Pārbaudes gaitā tika izvērtēts, vai šāda N.Vilnīša iedibinātā kriminālprocesuālo dokumentu aprites kārtība atbilst Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajai daļai, kurā noteikts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie krimināllietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētājā kārtībā.

Nevar piekrist N.Vilnīša paskaidrojumā minētajam, ka šāda kriminālprocesuālo dokumentu aprites kārtībā ir vienīgā iespēja kā novērtēt Biroja izmeklētāju noslogotību, jo no izejošo un ienākošo dokumentu apjoma kriminālprocesā nevar spriest par konkrētā izmeklētāja slodzi. Tomēr Komisijas ieskatā Biroja priekšnieka N.Vilnīša rīcībā šajā jautājumā pārkāpumi nav konstatēti, un Komisija to tālāk nevērtē.

8. Sadaļa klasificēta atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem nr.887.

9. Sadaļa klasificēta atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem nr.887.

10. Sadaļa klasificēta atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem nr.887.

11. Prokuratūrā tika saņemts Biroja priekšnieka N.Vilnīša 2011.gada 25.janvāra iesniegums par Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūcijas Nr.111-1/7 iespējamo prettiesiskumu. Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka 2010.gada 1.aprīlī Biroja priekšnieks N.Vilnītis pieņēma Grozījumus Biroja 2009.gada 15.maija reglamentā Nr.1-4/4 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments”, ar kuriem jaunā redakcijā izteiktas normas, kas regulē biroja priekšnieka vietnieka kompetenci korupcijas apkarošanas jautājumos, reglaments papildināts ar normām, kas regulē darbinieka pienākumus starptautiskās sadarbības jautājumos, ar papildus funkcijām apveltīta Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļa, kā arī precizēti Korupcijas novēršanas nodaļas uzdevumi.

[-]

Ar Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūciju Nr.111-1/7 Biroja priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojums Nr.1-4/3 „Grozījumi Biroja 2009.gada 15.maija reglamentā Nr.1-4/4 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments”” tika atcelts kā prettiesisks un likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punktam neatbilstošs.

Biroja priekšnieks lūdza pārbaudīt Ministru prezidenta rezolūcijas tiesiskumu un likumību, vienlaikus uzskatot, ka sūdzība aptur rezolūcijas spēkā stāšanos, proti, lūdzot uzskatīt, ka līdz iesnieguma pārbaudes pabeigšanai Biroja priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojums ir spēkā esošs.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmajai daļai, birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 67.panta pirmo daļu, pārvaldes lēmuma pēcpārbaudi veic, ievērojot konkrēto padotības formu (7.panta ceturtā un piektā daļa), savukārt, minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu. Likums nenosaka, cik apjomīgiem vai detalizētiem jābūt augstākas pārvaldes amatpersonas lēmumiem un motivācijai, kā arī no likuma neizriet, ka lēmums nevarētu būt ietverts rezolūcijā. Bez tam, 2009.gada 7.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” XVI sadaļa „Ministru prezidenta rīkojumi un rezolūcijas un to izpildes nodrošināšana” paredz, ka Ministru prezidents savas pilnvaras realizē ar rīkojumu vai rezolūciju, kuri atšķiras ar adresātu loku un izpildes termiņiem. Ievērojot, ka konkrēto Ministru prezidenta rezolūciju nav pamata uzskatīt par administratīvo aktu, tad rezolūcijas apstrīdēšana arī nav paredzēta.

Ņemot vērā minēto, ir pamats uzskatīt, ka Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūcija bija tiesiska, jo tās pieņemšana tika motivēta ar to, ka netiek ievērotas likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punkta prasības, t.i., atceltā rīcība bijusi nelietderīga; Ministru kabineta kārtības rullis neparedz Ministru prezidentam izdot cita veida aktus kā vien rīkojumus vai rezolūcijas, kurus neviens normatīvais akts neparedz pārsūdzēt vai apstrīdēt.

Tādējādi, Biroja priekšnieks N.Vilnītis, nepildot Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūciju Nr.111-1/7, nav ievērojis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 67.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu, kā arī 2009.gada 7.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības ruļļa” XVI sadaļu „Ministru prezidenta rīkojumi un rezolūcijas un to izpildes nodrošināšana”, kas paredz, ka Ministru prezidents savas pilnvaras realizē ar rīkojumu vai rezolūciju, kuras apstrīdēšana nav paredzēta.

N.Vilnītis Komisijai paskaidroja, ka, ja lēmums viņa izpratnē ir prettiesisks, viņš griežas ar iesniegumu prokuratūrā. Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikts, ka augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu. Vēlas uzsvērt, ka Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūcija, pretēji likuma regulējumam, nesatur šī lēmuma motivāciju. Uz jautājumu, vai pārsūdzība aptur lēmuma izpildi, N.Vilnītis atzīst, ka par izpildi ir pieļāvis kļūdu.

12. Komisija izvērtējusi Biroja priekšnieka vietnieces J.Strīķes 2011.gada 14.janvāra iesniegumā norādīto, ka Biroja priekšnieka N.Vilnīša 2011.janvārī publiski paustais viedoklis Latvijas televīzijas ziņu raidījumā „Panorāma” un citos masu medijos saistībā ar Ministru prezidenta pieņemto lēmumu atcelt Biroja priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojumu par grozījumiem Biroja reglamentā ir nodarījis valsts interesēm nenovēršamu kaitējumu. N.Vilnītis paziņoja, ka konkrētā gadījumā tiek paralizēts šīs grupas darbs, kurai ir uzsāktas ļoti labas iestrādes. Šīs iestrādes esot saistītas ar [-]. 2011.gada 12.janvāra Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” N.Vilnītis norādīja, ka drīzumā būs lieta saistīta ar „pašvaldībām” un „Eiropas naudas izlietojumu”. Šādi N.Vilnīša izteikumi apgrūtinot pierādījumu iegūšanu un nostiprināšanu un liecinot par N.Vilnīša neprofesionalitāti.

Pieprasot informāciju no Biroja par to, kādas [-] lietas atrodas Biroja lietvedībā saistībā ar [-], noskaidrots, ka gan Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas lietvedībā, gan Operatīvo izstrāžu nodaļas lietvedībā atrodas [-] prettiesiskām darbībām, kā arī Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas lietvedībā atrodas [-] finanšu līdzekļu izlietojumu.

Pie šādiem apstākļiem iepriekš minētie Biroja priekšnieka N.Vilnīša izteikumi, sniedzot intervijas masu medijos, būtu vērtējami kā neprofesionāli, jo sniedz norādes, kaut arī neprecīzas, par tām personām, pret kurām Birojā notiek [-], tomēr šajā jautājumā Komisija N.Vilnīša rīcībā likumpārkāpumus nekonstatē.

N.Vilnītis Komisijai norādīja, ka grūti komentēt J.Strīķes pausto. Tiekot vērtēti jebkuri viņa izteikumi, bet J.Strīķes izteikumiem uzmanība netiekot pievērsta.

13. 2011.gada 19.aprīlī Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta veiktās revīzijas starpziņojums Nr.5.1-2-28/2010 „Par operatīvo līdzekļu pārbaudi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) 2010.gada pārskatā”.

Veicot no Valsts kontroles neatkarīgu resorisko pārbaudi, 2011.gada 28.aprīlī prokuratūrā tika uzsākts kriminālprocess Nr.________ par Krimināllikuma XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” paredzētu iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem operatīvās darbības finansēšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumā Birojā. Kriminālprocesa izmeklēšanu veic Drošības policija, bet Valsts kontroles 2011.gada 19.aprīļa revīzijas starpziņojums par operatīvo līdzekļu izlietojumu Birojā tiek izvērtēts minētā kriminālprocesa ietvaros.

Ņemot vērā, ka Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā norādīto faktu pārbaude notiek kriminālprocesa ietvaros, Komisija šajā punktā norādītos iespējamos pārkāpumus nevērtē, lai novērstu iespējamu izmeklēšanas ietekmēšanu.

Komisija konstatē, ka Biroja priekšnieks N.Vilnītis sistemātiski ir pieļāvis būtiskus likumu un Biroja iekšējo normatīvo aktu pārkāpumus, atsevišķos gadījumos tos nav novērsis nedz pēc pārraudzības institūcijas, nedz uzraudzības institūcijas pieprasījuma.

Vadoties no Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumu Nr.818 „Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata” 14.punkta, 2011.gada 13.jūnija Komisijas sēdē ar piecām balsīm balsojot „PAR”,

Komisija nolemj:

saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu ir pamats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka N.Vilnīša atbrīvošanai no amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam.

Komisijas vadītājs Ē.Kalnmeiers

Komisijas locekļi G.Daudze, J.Kažociņš, J.Reiniks, A.Štokenbergs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cita vienotā Krievija

FotoEsmu sapratis, ka pietiek.com lasa arī daudzi krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijā, jo tiek publicēti raksti arī par Krieviju. Domāju, ka latviešiem ir svarīgi zināt, ka jaunā paaudze Krievijas iedzīvotāju ir gatavi pārmaiņām, viņi grib liberālas pārmaiņas, tas varētu būt beigu sākums Putina režīmam. Tādēļ domāju, ka skaidri domas izteicis Krievijas laikraksta Novaya Gazeta redaktors Kirils Martinovs. Ja portāla politika ļauj, tad nopublicejiet manu tulkojumu. 
Lasīt visu...

18

Brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no pabalstiem, nudien nav piemērots domes vadības algu celšanai

FotoSavu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.
Lasīt visu...

12

Ko ASV Demokrātu uzvara nesīs Latvijai?

FotoĀrkārtas paziņojums! Pasaules masu informācijas līdzekļi ziņo, ka priekšlaicīgi, nepilnu 79 gadu vecumā, nenākot pie samaņas, par ASV prezidentu kļuvis Džo Baidens! Ne Ukrainas korupcijas skandāls, aizdomas par tirgošanos ar ietekmi, ne arī Hantera Baidena tieksme dokumentēt video sarunas ar mazgadīgajām, paralēli lietojot smagās narkotikas, neko nemainīja vēlēšanu rezultātos, jo svarīgi ir tikai tas, kurš skaita balsis, kontrolē presi un tiesas.
Lasīt visu...

12

Strīķis no “lietu kārtotāju” trijotnes sapsihojies par Magoņa lietas spriedumu – kādi varētu būt patiesie iemesli?

FotoBijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis no bēdīgi slavenās Strīķa-Juraša-Sparāna “lietu kārtotāju” trijotnes feisbukā ir pamatīgi sapsihojies par spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietā, kuru tiesai nācās attaisnot Strīķa „kolēģa” Jura Juraša nelikumīgi savākto pierādījumu dēļ. Domāju, daudziem būs interesanti palasīties šīs ekspresīvās pārdomas un padomāt par to patiesajiem iemesliem.
Lasīt visu...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

Šonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

Liegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs,...

Foto

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

Ilzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz...

Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...