Publisks aicinājums nepalikt pasīva vērotāja lomā apstākļos, kad tiek iznīcināts Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums
Māris Ruks pievienoto parakstītāju vārdā*31.10.2024.
Komentāri (213)
Rīgas dome šī gada 16. oktobrī pieņēma lēmumu par Andreja Upīša pieminekļa (tēlnieks Alberts Terpilovskis) sazāģēšanu. Demontāža un pārvietošana jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. Andreja Upīša pieminekļa kā kultūrvēsturiskā mantojuma pārveidošana rada nepieļaujamu precedentu turpmākajai mūsu tautas un valsts kultūras mantojuma oriģinālu bojāšanai un iznīcināšanai. Šāds barbarisks veids faktiski nozīmē teju pusgadsimtu Kronvalda parkā novietotā pieminekļa neatgriezenisku sabojāšanu.
Rīgas domes lēmums ir tikai kārtējais atsevišķu politikāņu vandālisma akts, kurš notiek Krievijas sāktā kara pret Ukrainu gaisotnē. Līdz ar padomju režīmu slavinošo objektu nojaukšanu visā Latvijas teritorijā kā politizēts vilnis nu seko uzbrukumi mūsu kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Ir nepieņemami, ka šajā pieminekļu iznīcināšanas karagājienā tiek primitīvi un ideoloģiski trafareti iznīcinātas mūsu latviešu tautas kultūras un rakstniecības vēstures liecības.
Šis process jau sāk atgādināt Ķīnas ’’kultūras revolūciju’’ pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad histēriskajā ’’tīrīšanas’’ kampaņā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas un klosteri. Ir acīmredzams, ka notiekošais ir saistāms ar atsevišķu politisku spēku vēlmi ’’sapelnīt’’ politiskas ’’dividendes’’ kārtējām vēlēšanām.
Latvijas un latviešu tautas vēsture ir skarba un pretrunu plosīta. Kā argumentācija tiek izmantoti Upīša biogrāfijas fakti, ka viņš ir bijis kolaboracionists – PSRS Sociālistiskā Darba varonis, ieņēmis LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētaja vietnieka amatu,[1] kā arī īstenojis 1940. gada okupāciju. Protams, ka tā ir patiesība, taču, virspusēji politiķiem par pamatu ņemot šādus kritērijus, mums būtu vispār jāvērtē vēl citu sabiedrībā zināmu personu piemiņas vietas un attieksme pret šīm personām.
Vai tiešām tagad Kārļa Ulmaņa ilūzijās balstītā rīcība 1940. gada vasarā un viņa paraksti uz okupācijas varas dokumentiem pārvelk treknu svītru viņa tik nozīmīgajam ieguldījumam Latvijas valsts izveidē? Padomju laika vēstures grāmatās kā revolucionāro ideju pamatlicējs A. Upīts minēts līdzās Rainim, latviešu strēlnieki dalījās ’’sarkanajos’’ un ’’baltajos’’, - vai tāpēc mums būtu jābojā arī Raiņa un Strēlnieku pieminekļi?!
A. Upīša pieminekļa pakājē pie Kongresu nama notika plaši tautas mītiņi par Latvijas neatkarību, un šajās tautas manifestācijās Upīša pieminekļa pakājē gūla ziedi. Upīts joprojām ir nozīmīgs ievērojamai sabiedrības daļai, un tas saistās ar viņa pozitīvo pienesumu. Viņš ir ražīgākais latviešu rakstnieks, dramaturgs, publicists, izcils literatūrkritiķis, nozīmīgs mūsu literārās valodas bagātinātājs. Tieši pateicoties viņa mantojumam, latviskumu bija iespējams kopt arī padomju gadu darbības laikā. Padarīt viņu par monstru, padomju varas gadu noziedznieku, tas neatbilst vēsturiskajai patiesībai un neiztur kritiku.
Šādi politiski lēmumi, arī Rīgas domes ieplānotā A. Upīša pieminekļa publiskā sabojāšana, vedina domāt, ka patiesais mērķis ir sabiedrības un tautas šķelšana, nevis vienošana. Tā ir pilsoniskās sabiedrības iekšēja destabilizēšana. Civilizētā sabiedrībā rūpes par kultūrvēsturisko mantojumu nozīmē tā saglabāšanu oriģinālā veidolā. Šis Rīgas domes lēmums ir bezprecedenta gadījums, kad tiek nolemts nevis sakopt, restaurēt, pārvietot, noglabāt vai atdot dāvinātājiem kādu kultūrvēsturisku pieminekli, bet to neatgriezeniski sabojāt un sabojātā veidā izstādīt publiski.
Visos laikos, visās kultūrās ir bijušas vēsturiski nozīmīgas personības ar dažādām ideoloģiskām pārliecībām. Jāatgādina, ka A. Upīša pieminekļa aizstāvju atklātajā vēstulē, ko pērn parakstīja ap trīsdesmit plaši pazīstami muzeju darbinieki, vēsturnieki, literatūrzinātnieki, ir norādīts, ka ’’valsts arhīvos nav atrodami dokumentāri pierādījumi, ka Andrejs Upīts būtu atbildīgs tieši par politiskām represijām – nedz 1919. gadā, kad nepilnus piecus mēnešus rakstnieks atradās politiskā amatā, nedz pēc 1940. gada. Pat 1919. gadā pildot Padomju Latvijas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītāja pienākumus, Upīša politika ir vērsta uz kultūru, nevis citiem jautājumiem, kas skartu laikabiedru represēšanu, un šis fakts mūsdienās publiskā telpā bieži tiek apšaubīts bez jebkāda dokumentāra pamatojuma”.
Iemeslus mākslas darbu un nozīmīgu cilvēku piemiņai veltītu oriģināldarbu bojāšanai var piemeklēt jebkurš, bet tas nav pieļaujami tādā sabiedrībā, kas ciena savu vēsturi un kultūru. Precedents ar Andreja Upīša pieminekļa plānoto sazāģēšanu, mūsuprāt, ir zīme, ka šai histērijai ir jādara vienreiz gals. Ja tiks pieļauta Upīša pieminekļa demontāža, tad nebūs nekādu šķēršļu drīzā nākotnē pievērsties arī citiem Latvijas kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, lai tos iznīcinātu.
Politiskās varas aizsegā kādiem cilvēkiem piesavināties autorību un, izmantojot deputāta statusu, pielemt sev honorāru no budžeta naudas par pieminekļu bojāšanu nav pieļaujami tiesiskā valstī. Pieminekļi pieder tautai, nevis saujiņai Rīgas domnieku. Jāpiebilst, ka Rīgas domes lēmums liecina arī par rupju autortiesiskā mantojuma pārkāpumu, gan par interešu konfliktu vēlmē nopelnīt, jo plānotais pieminekļa sazāģētājs, resp., sabojātājs ir viens no pašreizējiem Rīgas domes deputātiem Ivars Drulle.
Aicinām Jūs, izmantojot savu ietekmi un publisko autoritāti, darīt visu iespējamo, lai novērstu šāda Rīgas domes lēmuma realizāciju.
* Zane Jančevska, aktrise, dziedātāja
Silvija Silava, mūziķe
Ringolds Balodis, Dr. iur., LU profesors
Viesturs Vecgrāvis, Dr. philol., literatūrzinātnieks
Juris Helds, dzejnieks, dramaturgs
Agita Draguna, dramaturģe, dzejniece, rakstniece
Aigars Grāvers, mūziķis
Arvīds Ulme, dzejnieks, VAK prezidents
Diāna Ulme, māksliniece, pedagoģe
Guntis Grūbe, bij. AP deputāts
Antra Mieze, filoloģe, socioloģe
Horens Stalbe, multimākslinieks
Brigita Kabuce, pedagoģe, tulkotāja
Līga Krapāne, mediju jomas speciāliste
Kārlis Dobrājs, gleznotājs
Rūta Kārkliņa, Kr. Barona muzeja vadītāja
Andris Ērglis, Kr. Barona muzeja speciālists
Dita Balčus, režisore
Jolanta Gulbe-Paškeviča, mūziķe
Deniss Paškevičs, mūziķis
Varis Vētra, aktieris, režisors
Zane Blumberga-Butkeviča, rakstniece
Ramona Frišmane, dzejniece, filoloģe
Valdis Atāls, dzejnieks, mūziķis
Rolands Krišjāns, mākslinieks
Iveta Krišjāne, bibliotekāre
Irīna Ozola, dizainere
Pēteris Kantāns, uzņēmējs
Olita Baltausa, mūzikas pedagogs
Ingūna Millere, kultūras speciāliste
Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs
Alvils Rozentāls, vides mākslinieks
Inga Jaunzeme, māksliniece
Haralds Elceris, fotomākslinieks
Felikss Frīdmanis, rakstnieks
Oskars Tarvids, rakstnieks
Dace Zāģere, pedagoģe, folkloras kopas vadītāja
Andris Petrovs, dzejnieks, žurnālists
Inita Zēriete, māksliniece, pedagoģe
Laine Kainaize, gleznotāja
Vilnis Grundšteins, mākslinieks, folklorists
Imants Spridzāns, mākslinieks inscinētājs
Sandra Osīte, pedagoģe
Marija Tuče, pedagoģe
Vineta Lipšāne, pedagoģe
Irēna Bule, pedagoģe
Santa Kligača, pedagoģe
Jelizaveta, Korotkova, pedagoģe
Ilmārs Vecvanags, uzņēmējs
Juris Kaļķis, medicīnas darbinieks
Inita Sabanska, māksliniece
Dace Cielava, pensionēta pedagoģe
Inga Māra Kraukle, pedagoģe
Gundega Šauškina, uzņēmēja
Ilona Āboliņa, komercdirektore
Irina Kaufelde, vec. muitas eksperte
Leons Jūlijs Strupītis, IT pakalpojumu speciālists
Jāņa Baltausa biedrība "Mēs kultūrai un tautai"
Agnija Dudareva
Aigars Spārītis-Jansons
Aija Bodža
Aija Delvere
Aija Jozefa
Aija Caune
Aina Blumberga
Aina Dravniece
Aivars Krūkliņš
Aivis Vasiļevskis
Aivita Eglīte-Vaha
Aleksandra Pacunska
Alvis Norietis
Andris Galzons
Andris Upītis
Andris Grigalis
Anita Balode
Anita Mankovska
Anita Redvina
Anita Tamberga
Anita Zvaigzne
Anita Kārkliņa
Anna Pakava
Antra Rušmane
Ārija Bērzlapa
Arita Orrava
Arnis Cietvīrs
Arnis Lāceklis
Arnis Zvirbulis
Arturs Cukurs
Arvīds Bobinskis
Ausma Lūse
Baiba Voicehoviča
Biruta Mortukāne
Brigita Briede
Brigita Čebatarova
Brigita Ozola
Daiga Šmite
Daila Zubkina
Daina Markova
Daina Birzniece
Diāna Čečulina
Diāna Elizabete Makveja
Dzidra Lasmane
Dzinatrs Briedis
Dzintars Pelūde
Dzintra Bērza
Dzintra Svetlicnaja
Dzintra Valdmane
Elita Survilo
Emīlija Lazdāne
Gaida Sapiega
Gita Cietvīre
Goļsema Līdaka
Guna Bajāre
Guna Kreicberga
Gunita Daņilova
Gunita Ingiste
Gunta Laimdota Birzniece
Gunta Eltamma
Gunta Strode
Guntis Bērziņš
Ieva Logina
Ilga Kārkliņa
Ilona Jurova
Ilona Meniķe
Ilze Eglīte
Ilze Kudriņecka
Imants Lībeks
Ina Urbanoviča
Ināra Sprince
Indra Lipene
Inese Dzērve
Inese Samule
Inese Bušmane
Inga Kļaviņa
Inga Lapiņa
Ingrīda Grīna
Ingrīda Jucuņenko
Ingrīda Kozlova
Inguna Lazdiņa
Inta Ozoliņa
Irēna Ščuka
Irina Poļevaja
Iveta Emerberga
Iveta Liepiņa
Iveta Martinsone
Jana Staka
Janīna Diļevka
Jānis Ābols
Jānis Vedze
Judīte Juce
Jurijs Višņakovs
Juris Dimitris
Juris Krasovskis
Karina Panfilova
Ksenija Buka
Laima Bērziņa
Laimdota Markuševska
Laimdota Vištarte Leimante
Laine Selivanova
Liāna Lunte
Lidija Lasmane
Liene Deine
Liene Valle
Līga Berga
Līga Tālmane
Līga Kleina
Ligita Kļaviņa
Ligita Lakstiņa-Marks
Lija Smilškalne
Lija Zaščerinska
Lilija Buža
Lilita Šēnberga
Lillija Rāpa
Lita Ventiņa
Līvija Millere
Lolita Degute
Lucija Strazdiņa
Ludmila Kraukle
Maija Cice
Maija Spiesecke
Māra Lipiņa
Margita Zīverte
Marija Bronka
Marija Gavrilova
Māris Smilga
Mārīte Krieviņa
Mārīte Puriņa
Mārīte Riekstiņa
Modris Ulpe
Monta Kodola
Mudīte Grīnberga
Natālija Nikoļenko
Normunds Grīnbergs
Olga Zvezdiņa
Olga Kačere
Olita Kaparkalēja
Pēteris Krampītis
Pēteris Romislovs
Ramona Cīrule
Ramona Svence
Ramona Viļuma
Rasma Ostrovska
Rita Grahovska
Rolands Ozoliņš
Sandra Daneberga-Ēriksone
Sandra Rēvalde
Sarmīte Krakopa-Bērziņa
Sergejs Andersons
Sergejs Belijs
Silvestrs Sīlis
Silvija Gleizde
Silvija Treigute
Silvija Kraule
Skaidrīte Poikāne
Solveiga Dreimane
Solveiga Lukoviča
Solveiga Puķīte
Solvita Anna Gernere-Alaine
Uģis Skutelis
Uldis Ozoliņš
Valda Strāķe
Velga Eglīte
Vija Šteina
Vineta Cimmermane
Zane Barta
Ziedonis Dudelis
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.10.2024-komiteja-atbalsta-de-tolli-un-upisa-piemineklu-demontazu-riga.a572073/