Publisks manifests: par Latvijas demokrātijas veselību un preses brīvības kritumu
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija04.05.2025.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Latvija Preses brīvības indeksā ir atkāpusies uz 15. vietu no 180 valstīm, salīdzinot ar 12. vietu pērn. Formāli joprojām atrodamies “augstā līmenī”, taču tendence ir brīdinoša un satraucoša – ne tikai mediju profesionāļiem, bet katram pilsonim, kurš tic brīvai un atbildīgai sabiedrībai.
Šī atkāpšanās nav nejaušība. Tā ir spogulis Latvijas politiskās kultūras – kur vārds kļūst ērtāks tad, kad tas klusē, nevis, kad tas atmasko. Tā ir demokrātijas veselības diagnoze, kas prasa tūlītēju rīcību, nevis glītu paskaidrojumu.
Mēs, Latvijas jurisprudences speciālisti un eksperti, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem:
1. Valsts augstākās amatpersonas (valsts prezidents, ministru prezidents, Saeimas prezidijs)
Pārāk bieži klusē, kad notiek uzbrukumi vārda brīvībai vai mediju pārstāvji tiek marginalizēti. Viņu klusums cik pieklājīgs, tik bīstams — tas normalizē tendenci ignorēt vai noniecināt patiesības meklētājus.
2. Valdība un Saeimas vairākums
Tiesību aktu process kļūst aizvien slēgtāks un mehāniskāks. Sabiedriskā apspriešana formāli pastāv, bet pēc būtības bieži ir imitācija. Žurnālistiem un ekspertiem tiek aizvērti informācijas logi ar birokrātisku atrunu aizkariem.
3. Tiesu vara
Tiesas aizvien biežāk strādā aiz slēgtām durvīm, liedzot sabiedrībai iespēju izprast spriedumu pamatotību. Vēl vairāk – tiek fiksētas situācijas, kad tiesneši, iespējams, ietekmēti no privātām interesēm, pieņem straujus lēmumus par vārda brīvības ierobežošanu, neuzklausot abas puses un ignorējot, piemēram, acīmredzamus faktus par patieso autoru. Tas ir bīstams precedents tiesiskumam.
4. Represīvie un drošības dienesti
Vēršanās pret atsevišķiem žurnālistiem, “izmeklējošas intereses” vai neviennozīmīgi komentāri publiskajā telpā liek jautāt — vai brīvība tiek aizsargāta, vai novērota?
Mēs vēršamies ar šādiem aicinājumiem.
Sabiedrībai
Neesiet vienaldzīgi. Atbalstiet godīgus un drosmīgus žurnālistus.
Lasiet, klausieties, vērtējiet — un aizstāviet tos, kas runā patiesību.
*Atcerieties: ja brīvais vārds tiek apspiests kādam citam šodien, rīt to var atņemt jums.
Medijiem
Turpiniet. Neraugoties uz spiedienu vai ignoranci.
Audzējiet iekšējo neatkarību, kvalitāti un solidaritāti.
Jūs esat mūsu valsts imūnsistēma.
Valsts institūcijām
Atvērtība un caurskatāmība ir nevis traucēklis, bet priekšnoteikums tiesiskai valstij.
Ieviesiet obligātu un sistemātisku preses piekļuves uzlabošanu lēmumu pieņemšanas procesiem.
Izveidojiet neatkarīgu padomi, kas vērtē un reaģē uz žurnālistu brīvības apdraudējumiem Latvijā.
Noslēgumā
Preses brīvība nav “žurnālistu privilēģija”. Tā ir tautas aizsardzība pret klusējošu varu, tukšiem solījumiem un nedzirdētiem stāstiem. Kad vārds klusē, klusē arī patiesība.
Latvijai nav greznības zaudēt to, kas vēl palicis.
Rīcība ir vajadzīga tagad. Rīcība ir vajadzīga ikvienam.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
