Publisks manifests: par Latvijas demokrātijas veselību un preses brīvības kritumu
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija04.05.2025.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Latvija Preses brīvības indeksā ir atkāpusies uz 15. vietu no 180 valstīm, salīdzinot ar 12. vietu pērn. Formāli joprojām atrodamies “augstā līmenī”, taču tendence ir brīdinoša un satraucoša – ne tikai mediju profesionāļiem, bet katram pilsonim, kurš tic brīvai un atbildīgai sabiedrībai.
Šī atkāpšanās nav nejaušība. Tā ir spogulis Latvijas politiskās kultūras – kur vārds kļūst ērtāks tad, kad tas klusē, nevis, kad tas atmasko. Tā ir demokrātijas veselības diagnoze, kas prasa tūlītēju rīcību, nevis glītu paskaidrojumu.
Mēs, Latvijas jurisprudences speciālisti un eksperti, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem:
1. Valsts augstākās amatpersonas (valsts prezidents, ministru prezidents, Saeimas prezidijs)
Pārāk bieži klusē, kad notiek uzbrukumi vārda brīvībai vai mediju pārstāvji tiek marginalizēti. Viņu klusums cik pieklājīgs, tik bīstams — tas normalizē tendenci ignorēt vai noniecināt patiesības meklētājus.
2. Valdība un Saeimas vairākums
Tiesību aktu process kļūst aizvien slēgtāks un mehāniskāks. Sabiedriskā apspriešana formāli pastāv, bet pēc būtības bieži ir imitācija. Žurnālistiem un ekspertiem tiek aizvērti informācijas logi ar birokrātisku atrunu aizkariem.
3. Tiesu vara
Tiesas aizvien biežāk strādā aiz slēgtām durvīm, liedzot sabiedrībai iespēju izprast spriedumu pamatotību. Vēl vairāk – tiek fiksētas situācijas, kad tiesneši, iespējams, ietekmēti no privātām interesēm, pieņem straujus lēmumus par vārda brīvības ierobežošanu, neuzklausot abas puses un ignorējot, piemēram, acīmredzamus faktus par patieso autoru. Tas ir bīstams precedents tiesiskumam.
4. Represīvie un drošības dienesti
Vēršanās pret atsevišķiem žurnālistiem, “izmeklējošas intereses” vai neviennozīmīgi komentāri publiskajā telpā liek jautāt — vai brīvība tiek aizsargāta, vai novērota?
Mēs vēršamies ar šādiem aicinājumiem.
Sabiedrībai
Neesiet vienaldzīgi. Atbalstiet godīgus un drosmīgus žurnālistus.
Lasiet, klausieties, vērtējiet — un aizstāviet tos, kas runā patiesību.
*Atcerieties: ja brīvais vārds tiek apspiests kādam citam šodien, rīt to var atņemt jums.
Medijiem
Turpiniet. Neraugoties uz spiedienu vai ignoranci.
Audzējiet iekšējo neatkarību, kvalitāti un solidaritāti.
Jūs esat mūsu valsts imūnsistēma.
Valsts institūcijām
Atvērtība un caurskatāmība ir nevis traucēklis, bet priekšnoteikums tiesiskai valstij.
Ieviesiet obligātu un sistemātisku preses piekļuves uzlabošanu lēmumu pieņemšanas procesiem.
Izveidojiet neatkarīgu padomi, kas vērtē un reaģē uz žurnālistu brīvības apdraudējumiem Latvijā.
Noslēgumā
Preses brīvība nav “žurnālistu privilēģija”. Tā ir tautas aizsardzība pret klusējošu varu, tukšiem solījumiem un nedzirdētiem stāstiem. Kad vārds klusē, klusē arī patiesība.
Latvijai nav greznības zaudēt to, kas vēl palicis.
Rīcība ir vajadzīga tagad. Rīcība ir vajadzīga ikvienam.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
