Publisks priekšlikums, kā atrisināt Krievijas “ēnu flotes” novērošanu un uzraudzību pie Latvijas krastiem
Imants Liepiņš27.05.2025.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Arvien pieaugošā problēma ar Krievijas kravas kuģu “ēnu floti”, dažādiem kabeļu griezējiem — sabotāžas veicējiem un it kā civiliem kuģiem, kas patiesībā izpilda spiegošanas funkcijas, ir sarežģīti risināma Baltijas jūras lielā izmēra dēļ, taču visam ir risinājums.
Lai saprastu, vai kravas kuģim Latvijas tuvumā nav naidīgi nolūki, gar Kurzemes krastiem braucošos kuģus vajag vispirms novērot. Piemēram, parastā dienā starp Kurzemi un Gotlandi var atrasties vismaz 30 dažādi motorizētie ūdenstransportlīdzekļi, sākot no prāmja un beidzot ar tankkuģi. Vairs nevar uzticēties, ka visi šie kuģi tiešām nodarbojas ar to, kas rakstīts kravas dokumentos.
Šādos apstākļos Latvijai jāizmanto plaši pieejams civilais resurss, kas ļautu pilnībā novērot un uzmanīt kuģu satiksmi gar Kurzemes krastu, par aizdomīgajiem kuģiem ziņojot Jūras spēkiem, kuri pēc tam varētu reaģēt, pārbaudot konkrētās aizdomas.
Jūras satiksmes novērošanai izmantojami civilie zvejas kuģīši, loču kuteri, velkoņi un citi dīkstāvē esošie jūras transportlīdzekļi, tāpat arī atpūtnieku vadāšanai domātās jahtas, ja to īpašnieki izsaka interesi. Valstij ir iespējas nolīgt zvejas kuģus un dot rīkojumu brīvostu pārvaldēm loču kuteru iesaistīšanai, lai no tiem atklātā jūrā veiktu kuģu satiksmes novērojumus, par aizdomīgiem kuģiem (kas varētu piederēt Krievijas “ēnu flotei” vai veiktu kādas neloģiskas darbības) ziņojot Jūras spēkiem.
Lai padarītu novērošanu efektīvāku, uz katra izmantotā kuģīša vai kutera jānorīko vairāku zemessargu patruļa ar nakts redzamības ierīcēm un ieročiem pašaizsardzībai, ja novērošanas gaitā no aizdomīgajiem “ēnu flotes” kuģu puses tiktu konstatēti mēģinājumi uzsākt provokācijas.
Sakarā ar slikto ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā zivju apjoms katru gadu turpina samazināties, tāpēc zivju aizsardzības dēļ visu vasaru zvejot nedrīkstēs pat ne brētliņas un reņģes, kamēr mencu zveja ir apstājusies pilnībā, jo tām ir īpaši grūti laiki. Līdz ar to zvejnieki bieži atrodas piespiedu dīkstāvē un būs priecīgi, ka viņiem atrodas vēl kāds darba uzdevums. To pašu var teikt par loču kuteriem vai velkoņiem brīvostās, kuru jauda aprēķināta reizes sešas lielāka, nekā šobrīd tā reāli nepieciešama.
Valsts iestādēm nepastāv nekādi šķēršļi, lai uzsāktu konsultācijas ar zvejniecības un jūrniecības nozari par iespējām izmantot šos civilos resursus Baltijas jūrā esošo kuģu novērošanai, lai spētu paturēt acīs visus aizdomīgos svešu valstu kuģus Latvijas tuvumā.
Par zvejniecības stāvokli:
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/482170-kapec-zvejnieks-ir-latvija-pamazam-izzudosa-profesija.htm
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
