Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt apjomīgajai reklāmas kampaņai, kas formāli veltīta administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet faktiski ir paša Pūces reklāmas kampaņa. Kā rāda Pietiek šodien publicētais deputātu pieprasījums un Pūces atbildes, viņš no reklāmas kampaņas tēriņu atklāšanas ir izvairījies pat šajā gadījumā, tā vietā minot tikai kampaņas un zvanu centra kopējās izmaksas.

Deputātu jautājumi par VARAM reklāmas kampaņu

Pēdējā mēneša laikā Latvijas medijos ar diezgan lielu intensitāti vērojama reklāmas kampaņa par reģionālās reformas nepieciešamību, kurā par labu reformai izsakās VARAM ministrs Juris Pūce.

Tāpat tiek reklamēts VARAM informatīvais tālrunis, kur varot saņemt atbildes par plānoto reģionālo reformu.

1.Kāds ir šīs kampaņas mērķis?

2. Kas ir reklāmas kampaņas mērķa grupa?

3.  Cik liels ir kampaņas budžets?

4. Kādi mediju kanāli tiek izmantoti reklāmas izvietošanai?

5. Kāds ir reklāmas kampaņas periods?

6. Kuras reklāmas vai mediju aģentūras ir piedalījušās stratēģijas izstrādāšanā un mediju pirkšanā?

7. Vai ir kāda statistika par saņemtajiem zvaniem uz reklāmā norādīto informatīvo tālruni par zvanu skaitu un uzdotajiem jautājumiem? Ja tāda ir, lūdzu iepazīstināt deputātus ar to pilnībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbildes par administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu. Informēju, ka iepriekš plānotu pasākumu dēļ nebūs iespējams 2019. gada 16. oktobrī sniegt atbildes mutvārdos, un vēstules turpinājumā sniedzu rakstiskas atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.

1. Par informatīvās kampaņas mērķi un pamatojumu informēju, ka deklarācijas par A.K. Karina vadītā Ministru kabineta (turpmāk - MK) iecerēto darbību (turpmāk - Deklarācija) 223. punkts noteic, ka līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Ņemot vērā Deklarācijā norādīto laika termiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādāja likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” (turpmāk - likumprojekts), kas izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 12. marta sēdē. Pēc tam Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 14. maijā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23.§ par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk - MK protokollēmums) 2.3.apakšpunktā VARAM uzdots nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.

Lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, Ministrija uzsāka informatīvās kampaņas un komunikācijas aktivitāšu ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem īstenošanu. Saskaņā ar MK doto uzdevumu, kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, procesu, sagaidāmajām izmaiņām, ieguvumiem, kā arī par iedzīvotāju iespējām iesaistīties reformas norisē.

2. Kampaņas ietvaros iecerēts informēt šādas mērķa grupas:

- tiešā mērķa grupa -Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus tieši skars administratīvi teritoriālā reforma;

- sekundārā mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus administratīvi teritoriālā reforma tieši neskar, bet kuriem būs viedoklis par notiekošo un kuri ar to aktīvi dalās.

3. Kampaņai 2019. gadā plānotais budžets atbilstoši apstiprinātajam prioritārajām pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” — informatīvai kampaņai un zvanu centram paredzēti pavisam 220 000 euro.

4.   Reklāmas izvietošanai kampaņas ietvaros tiek izmantoti šādi mediju kanāli (uz 2019. gada 15. oktobri):

- radio reklāmas: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH Rock, Radio Skonto;

- televīzijas reklāmas: Rīga TV24, TV3 un LNT.

Līdz 2019. gada 18. oktobrim ir plānots uzsākt kampaņu arī Latvijas televīziju (LTV).

Ministrija paralēli turpina informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, publicējot informāciju Ministrijas profilos sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Ministrijas tīmekļa vietnē, kur izveidota īpaša administratīvi teritoriālās reformas sadaļa, un iejauts kalendārspar tikšanos ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, klātienē skaidrojot reformas mērķus, ieguvumus, sagaidāmās izmaiņas, un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Ministrijā darbojas arī speciāla e-pasta adrese [email protected] uz kuru jebkurš interesents var sūtīt savus jautājumus un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu.

2019. gada jūlijā informatīvās kampaņas ietvaros darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, uz kuru zvanot sev interesējošus jautājumus, viedokli vai priekšlikumus var izteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. No 2019. gada 27. maija līdz 2. augustam saskaņā ar Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem un Eiropas Vietējo pašvaldību Hartā noteikto norisinājās 30 konsultācijas ar apvienojamo pašvaldību domēm. Konsultācijas tika izziņotas arī publiski un tās varēja apmeklēt citi interesenti, ne tikai deputāti. Pavisam konsultācijas apmeklēja 1492 jeb 60% no visiem uzaicināto pašvaldību deputātiem, kā arī 349 citi interesenti, tostarp arī iedzīvotāji, mediju, NVO, uzņēmēju pārstāvji.2019. gada augustā tika uzsāktas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībās, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma. Līdz šim notikušas piecas tikšanās - Apē, Jaunpilī, Neretā, Kārsavā, Ērgļos -, un 2019. gada 16. oktobrī notiks sanāksme Skrundā. Nākamās tikšanās reizes notiks novembrī. Šajās sanāksmēs iedzīvotājiem tiek prezentēts reformas mērķis, ieguvumi, sagaidāmās izmaiņas, kā arī ir iespēja klātienē diskutēt par ar reformu saistītiem jautājumiem. Tikšanās tiek translētas arī sociālajā tiklā “Facebook”. Vidēji vienu tikšanas reizi līdz šim apmeklējuši 60-70 interesenti. Pavisam plānots organizēt aptuveni 70 šādas tikšanās, turpinot tās arī 2020. gadā.

Ministrijas pārstāvji regulāri apmeklē arī citu institūciju, pašvaldību un sabiedrības grupu organizētus pasākumus par administratīvi teritoriālo reformu, skaidrojot un diskutējot par reformas mērķiem, norisi u.c. ar to saistītiem jautājumiem. Piemēram, 2019. gada oktobrī Ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši iedzīvotāju sapulces Garkalnes novadā un Nīcas novadā.

5. Reklāmas kampaņas periods 2019. gadā ir no 2019. gada jūlija, kad darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, līdz 2019. gada beigām.

6. Mediju kanālu izvērtējumu un rekomendācijas mediju plānošanai administratīvi teritoriālās reformas informatīvajai kampaņai izstrādāja SIA “DeepWhite”, ar kuru Ministrija 2019. gada 18. jūnijā noslēdza līgumu Nr. IL/48/2019 par komunikācijas plānu, izvērtējumu un informatīvajiem materiāliem.

7. Kopš zvanu centra darbības uzsākšanas 2019. gada jūlijā ir saņemti un atbildēti vairāk nekā 500 iedzīvotāju jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu. Apkopojumu par iepriekšējā dienā un nedēļā saņemtajiem zvaniem, kā arī mēneša apkopojumu dažādos griezumos Ministrija regulāri saņem no zvanu centra pakalpojuma sniedzēja SIA “BPO Latvija”. Informēju, ka ik nedēļu Ministrijas sociālā tīkla “Facebook” profilā, kā arī citos mediju kanālos informē par saņemto zvanu statistiku.

Novērtē šo rakstu:

21
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...