Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt apjomīgajai reklāmas kampaņai, kas formāli veltīta administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet faktiski ir paša Pūces reklāmas kampaņa. Kā rāda Pietiek šodien publicētais deputātu pieprasījums un Pūces atbildes, viņš no reklāmas kampaņas tēriņu atklāšanas ir izvairījies pat šajā gadījumā, tā vietā minot tikai kampaņas un zvanu centra kopējās izmaksas.

Deputātu jautājumi par VARAM reklāmas kampaņu

Pēdējā mēneša laikā Latvijas medijos ar diezgan lielu intensitāti vērojama reklāmas kampaņa par reģionālās reformas nepieciešamību, kurā par labu reformai izsakās VARAM ministrs Juris Pūce.

Tāpat tiek reklamēts VARAM informatīvais tālrunis, kur varot saņemt atbildes par plānoto reģionālo reformu.

1.Kāds ir šīs kampaņas mērķis?

2. Kas ir reklāmas kampaņas mērķa grupa?

3.  Cik liels ir kampaņas budžets?

4. Kādi mediju kanāli tiek izmantoti reklāmas izvietošanai?

5. Kāds ir reklāmas kampaņas periods?

6. Kuras reklāmas vai mediju aģentūras ir piedalījušās stratēģijas izstrādāšanā un mediju pirkšanā?

7. Vai ir kāda statistika par saņemtajiem zvaniem uz reklāmā norādīto informatīvo tālruni par zvanu skaitu un uzdotajiem jautājumiem? Ja tāda ir, lūdzu iepazīstināt deputātus ar to pilnībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbildes par administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu. Informēju, ka iepriekš plānotu pasākumu dēļ nebūs iespējams 2019. gada 16. oktobrī sniegt atbildes mutvārdos, un vēstules turpinājumā sniedzu rakstiskas atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.

1. Par informatīvās kampaņas mērķi un pamatojumu informēju, ka deklarācijas par A.K. Karina vadītā Ministru kabineta (turpmāk - MK) iecerēto darbību (turpmāk - Deklarācija) 223. punkts noteic, ka līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Ņemot vērā Deklarācijā norādīto laika termiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādāja likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” (turpmāk - likumprojekts), kas izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 12. marta sēdē. Pēc tam Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 14. maijā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23.§ par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk - MK protokollēmums) 2.3.apakšpunktā VARAM uzdots nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.

Lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, Ministrija uzsāka informatīvās kampaņas un komunikācijas aktivitāšu ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem īstenošanu. Saskaņā ar MK doto uzdevumu, kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, procesu, sagaidāmajām izmaiņām, ieguvumiem, kā arī par iedzīvotāju iespējām iesaistīties reformas norisē.

2. Kampaņas ietvaros iecerēts informēt šādas mērķa grupas:

- tiešā mērķa grupa -Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus tieši skars administratīvi teritoriālā reforma;

- sekundārā mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus administratīvi teritoriālā reforma tieši neskar, bet kuriem būs viedoklis par notiekošo un kuri ar to aktīvi dalās.

3. Kampaņai 2019. gadā plānotais budžets atbilstoši apstiprinātajam prioritārajām pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” — informatīvai kampaņai un zvanu centram paredzēti pavisam 220 000 euro.

4.   Reklāmas izvietošanai kampaņas ietvaros tiek izmantoti šādi mediju kanāli (uz 2019. gada 15. oktobri):

- radio reklāmas: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH Rock, Radio Skonto;

- televīzijas reklāmas: Rīga TV24, TV3 un LNT.

Līdz 2019. gada 18. oktobrim ir plānots uzsākt kampaņu arī Latvijas televīziju (LTV).

Ministrija paralēli turpina informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, publicējot informāciju Ministrijas profilos sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Ministrijas tīmekļa vietnē, kur izveidota īpaša administratīvi teritoriālās reformas sadaļa, un iejauts kalendārspar tikšanos ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, klātienē skaidrojot reformas mērķus, ieguvumus, sagaidāmās izmaiņas, un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Ministrijā darbojas arī speciāla e-pasta adrese [email protected]m.gov.lv. uz kuru jebkurš interesents var sūtīt savus jautājumus un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu.

2019. gada jūlijā informatīvās kampaņas ietvaros darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, uz kuru zvanot sev interesējošus jautājumus, viedokli vai priekšlikumus var izteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. No 2019. gada 27. maija līdz 2. augustam saskaņā ar Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem un Eiropas Vietējo pašvaldību Hartā noteikto norisinājās 30 konsultācijas ar apvienojamo pašvaldību domēm. Konsultācijas tika izziņotas arī publiski un tās varēja apmeklēt citi interesenti, ne tikai deputāti. Pavisam konsultācijas apmeklēja 1492 jeb 60% no visiem uzaicināto pašvaldību deputātiem, kā arī 349 citi interesenti, tostarp arī iedzīvotāji, mediju, NVO, uzņēmēju pārstāvji.2019. gada augustā tika uzsāktas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībās, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma. Līdz šim notikušas piecas tikšanās - Apē, Jaunpilī, Neretā, Kārsavā, Ērgļos -, un 2019. gada 16. oktobrī notiks sanāksme Skrundā. Nākamās tikšanās reizes notiks novembrī. Šajās sanāksmēs iedzīvotājiem tiek prezentēts reformas mērķis, ieguvumi, sagaidāmās izmaiņas, kā arī ir iespēja klātienē diskutēt par ar reformu saistītiem jautājumiem. Tikšanās tiek translētas arī sociālajā tiklā “Facebook”. Vidēji vienu tikšanas reizi līdz šim apmeklējuši 60-70 interesenti. Pavisam plānots organizēt aptuveni 70 šādas tikšanās, turpinot tās arī 2020. gadā.

Ministrijas pārstāvji regulāri apmeklē arī citu institūciju, pašvaldību un sabiedrības grupu organizētus pasākumus par administratīvi teritoriālo reformu, skaidrojot un diskutējot par reformas mērķiem, norisi u.c. ar to saistītiem jautājumiem. Piemēram, 2019. gada oktobrī Ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši iedzīvotāju sapulces Garkalnes novadā un Nīcas novadā.

5. Reklāmas kampaņas periods 2019. gadā ir no 2019. gada jūlija, kad darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, līdz 2019. gada beigām.

6. Mediju kanālu izvērtējumu un rekomendācijas mediju plānošanai administratīvi teritoriālās reformas informatīvajai kampaņai izstrādāja SIA “DeepWhite”, ar kuru Ministrija 2019. gada 18. jūnijā noslēdza līgumu Nr. IL/48/2019 par komunikācijas plānu, izvērtējumu un informatīvajiem materiāliem.

7. Kopš zvanu centra darbības uzsākšanas 2019. gada jūlijā ir saņemti un atbildēti vairāk nekā 500 iedzīvotāju jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu. Apkopojumu par iepriekšējā dienā un nedēļā saņemtajiem zvaniem, kā arī mēneša apkopojumu dažādos griezumos Ministrija regulāri saņem no zvanu centra pakalpojuma sniedzēja SIA “BPO Latvija”. Informēju, ka ik nedēļu Ministrijas sociālā tīkla “Facebook” profilā, kā arī citos mediju kanālos informē par saņemto zvanu statistiku.

Novērtē šo rakstu:

21
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...