Iesaki rakstu: 
Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga finansējumu un ietekmi saistītā laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja - SIA Mediju nams aizvien nav izlēmusi, vai kļūt par a/s Dienas mediji akcionāru, no britu investoriem - Roulendu ģimenes iegādājoties mazākumu - 48,11% uzņēmuma Dienas mediji akciju. Pēc Mediju nams valdes priekšsēža Armanda Pučes Pietiek atzītā, sarunas par darījumu neesot noslēgtas, tās turpināšoties šā gada sākumā.
Pučes atbildēm uz Pietiek jautājumiem, kas noticis ar novembra vidū medijos plaši izskandēto Mediju nams interesi par konkurējošās izdevniecības Dienas mediji mazākuma akciju paketes pirkšanu, konkrētības pietrūka. Tomēr Puče uzsvēra, ka Mediju namu šis darījums interesējot, sarunas ar Dienas mediju mazākuma akcionāriem, britu investorus pārstāvošo Roulendu ģimeni šogad tikšot turpinātas.
„Viņi mums izteica priekšlikumu, mēs atbildējām ar pretpriekšlikumu, kā mēs redzam šo situāciju. Visas pārējās lietas skar tas, kas notiek dabā, svētki un ziema,” teica Puče, skaidrojot, ka sarunas par Roulendiem piederošo Dienas mediji akciju iegādi apsīkušas pagājušā gada nogalē.
Pučes vērtējumā šā gada sākumā sarunas tikšot turpinātas. No piedāvājuma kļūt par Roulendiem piederošā uzņēmuma Dienas mediji akciju īpašnieku Mediju nams pagaidām neesot atteicies.
Neoficiāli Mediju nams tiek saistīts ar Lemberga naudu, un neoficiāli ir arī izskanējis, ka aiz atlikušajām Roulendu ģimenei piederošajām Dienas mediju akcijām slēpjas ar Lembergu saistīta ietekme.
Dienas mediji mazākuma akciju iegādes darījumā, pēc Pučes teiktā, Mediju namu interesējot nevis laikraksts Diena, kas nesot „tādus zaudējumus, ka par to nav vērts runāt, bet citas lietas, kas ir šai akciju sabiedrībai – žurnāli, nekustamie īpašumi, tipogrāfija”.
Par to, ka Mediju nams apsver iespēju iegādāties Roulendu ģimenei piederošās Dienas mediji akcijas novembra vidū, sākoties tradicionālajai gada nogales abonēšanas kampaņai, paziņoja Puče. Savukārt Dienas mediju kontrolpaketes īpašnieks, ar apvienības Par labu Latvija līderi Aināru Šleseru saistītais uzņēmējs Viesturs Koziols toreiz uzsvēra, ka iespējamā mediju koncerna pārdošana Mediju namam viņam izraisot smīnu. Pučes izteikumus par Dienas mediji daļu iegādi Koziols nodēvēja par tādiem, kas nav nopietni uztverami.
Par Dienas mediju oficiālo kontrolpaketes īpašnieku Koziols kļuva šogad vasarā. Viņš Pietiek uzsvēris, ka ir panācis vienošanos ar Roulendu ģimeni par iespēju ar zināmiem nosacījumiem iegādāties arī atlikušās izdevniecības akcijas.
Pietiek neoficiāli zināms, ka bez Pučes vadītā Mediju nama par Dienas mediju akciju iegādi, iespējams, interesējas arī kādā ārvalstu mediju izdevniecība.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
