Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas konceptuālajam tvērumam – apšaubīt, vai "sabiedrībai nozīmīga satura veidošana" ir piemērots arguments atbalsta sniegšanai izklaidējoša satura medijiem. Taču nevar piekrist gandrīz nevienai datu analīzes epizodei.

Par to, ka Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursa "Atbalsts medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai" rezultāti būs tādi, kādi tie izrādījās, mēs varējām būt droši, jau redzot tā nolikumu. Katrs, kurš pietiekami rūpīgi iedziļinājās nolikumā, kā to, piemēram, darīja "Delfi" darbinieki, skaidri redzēja valsts formulētos spēles noteikumus.

Pirmkārt, SIF pārraugošā Kultūras ministrija pirms nolikuma izstrādāšanas konsultējās ar izdevēju organizācijām. Tātad, pieņemot, ka valsts pārvalde sastāv no saprātīgiem cilvēkiem, kas, lai pieņemtu lēmumus, analizē datus, bija skaidrs: konkursa nosacījumi tika formulēti, balstoties tirgus izpētē – prognozējot aptuveno interesi un saņēmēju apjomu.

Tātad jādomā, ka tirgus izpētē balstījās konkursā izsludinātā summa 522 415 eiro "nacionāla mēroga drukāto mediju un interneta ziņu portālu atbalstam", kā arī limita nosacījums – "maksimālais pieejamais finansējums pamatdarbības nodrošināšanai ārkārtējās situācijas periodā vienam pieteicējam – 15 000 eiro".

Nav grūti izsecināt – ja pretī tam noliek veidojumu skaitu Latvijā, kas kvalificējas formulējumam "nacionāla mēroga drukāts medijs vai ziņu portāls", skaidrs, ka nolikums rakstīts, lai apmierinātu visus. Secinām – valsts uzklausīja nozari un nolēma – apstākļi prasa, lai nozarei piešķirtu tā saucamo "helikoptera naudu". Manuprāt, tieši tā arī pret šo atbalstu būtu jāattiecas, un tas izslēdz lielāko daļu no konkursa rezultātiem veltītās kritikas.

Nolikumā bija vairāki kritēriji, piemēram, "pieteikuma iesniedzēja darbība ir vērsta uz pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas veikšanu" vai "pieteikuma iesniedzēja ieņēmumu samazinājuma apmērs 2020. gada martā attiecībā pret 2019. gada martu (%)", par kuru atbilstību varēja savākt konkrētu punktu skaitu – kopsummā varēja savākt 21 punktu. Piemēram, "Delfi" zināja, ka nesavāks vairāk par 16 punktiem, jo mums apgrozījuma kritums pret pagājušo gadu bija mazāks nekā pieprasītie 30%. Taču loģiski – tāpat bija skaidrs, ka naudu dabūs arī tie, kas nesavāks nevienu punktu "pētnieciskajā un analītiskajā žurnālistikā". Vēlreiz vēlos uzsvērt – šī programma bija rakstīta tā, lai piedāvājums pārsniegtu pieprasījumu un naudu saņemtu visi, kas vēlas.

Piesaistīt iesniedzamo projektu skaitu mediju zīmoliem, nevis izdevniecībām, kā to izdarīja "Delfi" un "Diena", ir nevis kaut kāda īpaša ļaunprātība, lai atstātu "jaņos" godīgos, kā to atspoguļo "Re:Baltica", bet normāla savu tiesību realizēšana. Ja sadalāmo "piecpadsmittūkstošnieku" ir daudz vairāk nekā izdevniecību Latvijā, kuras izdod "nacionāla mēroga drukātu mediju vai ziņu portālu", bet Latvijas valsts SIF personā ārkārtējā situācijā vēlējās finansējumu dalīt tieši tā, tad kāds vispār varēja būt cits veids, kā nozarei saņemt valsts palīdzību, ja ne prasīt naudu katram medija zīmolam atsevišķi? No sirds izbrīnīja "Santas", "Latvijas Avīzes" un "Rīgas Viļņu" uzmestā lūpa, jo mums ne prātā nevarēja ienākt, ka viņi neprasīs katram medijam atsevišķi. Tieši otrādi – konkursa noteikumi izskatījās pēc acīmredzama lielo izdevniecību lobija, lai varētu visiem žurnāliem pieteikt pa atsevišķam projektam.

Starp citu, mēs, "Delfi", sākotnēji nebijām droši, vai var rakstīt katram mediju zīmolam atsevišķi, tāpēc speciāli sazinājāmies ar SIF pārstāvi, kas bija norādīta kā konsultants, un saņēmām oficiālu atbildi – ja "eksistē atsevišķa redakcija", tad medijs var sniegt atsevišķu projektu. Kas liedza citiem izdevējiem izmantot savas tiesības pakonsultēties par šo jautājumu – muļķība, projektu vadītāju slinkums...?

Domāju, ka neviens neiebildīs, ka "Delfi.lv" un "Rus.Delfi.lv" ir atsevišķas redakcijas ar atsevišķām auditorijām un abām auditorijām ir svarīgi uzzināt sabiedrībai būtisku informāciju, un abas redakcijas pandēmijas krīzes laikā cieš vienādi no reklāmas ieņēmumu krituma. Attiecīgi, ja Latvijas valsts vēlas medijus atbalstīt, tad pēc ieceres būtības ir pilnībā loģiski, ka "Delfi" un "Rus Delfi" saņem katra atsevišķu atbalstu.

Tieši tāpat šo atbalstu varēja saņemt "Ievas Stāsti", "Patiesā Dzīve" un kaut vai "Zintnieks" – vienkārši šiem izdevumiem nebūtu punktu sadaļā "darbība ir vērsta uz pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas veikšanu". Līdzīgi kā "Delfi" gadījumā mums noņēma punktus par "apgrozījuma krituma 30% apmērā" neesamību.

Esmu pārliecināts, ka "Ievas Stāsti", "Segodnja", "Super FM" un visi pārējie mediji, kas cieta no ieņēmumu krituma pandēmijas laikā, pieder izdevējiem, kuri nodarbina Latvijas iedzīvotājus, maksā nodokļus, iepludina naudu ekonomikā ar telpu īri, drukas pasūtījumiem utt., utt. Tāpēc, ja reiz nozare (tai skaitā ar skaļām dīkšanas akcijām) pārliecināja valsti, ka vajag šādu finansiālu palīdzību, tad varbūt būsim pieklājīgi, inteliģenti cilvēki un pateiksim valstij paldies?

Kā jau sākumā minēju – var piekrist, ka ir notikusi komunikatīva kļūda, šādu "helikoptera naudu" pamatā publiski saistot ar nepieciešamību pabalstīt "sabiedrībai nozīmīga satura veidošanu", un te kopā ar "Re:Baltica" pētniecēm tiešām var pasmieties, apzinot kuriozus izklaidējošu mediju piemērus par "Kačā karmu" un "Intervijām tumsā", kas saņēmuši SIF finansējumu.

Taču vēlreiz uzsvēršu – tas nekādi nenozīmē, ka ir patiesi "Re:Baltica" secinājumi, ka SIF ir kaut kādā veidā rīkojies nepareizi vai daļa mediju ir kaut kādā veidā bijuši negodīgi, – konkurss bija ar skaidri formulētiem noteikumiem, savukārt par neskaidri formulētiem jautājumiem, piemēram, vai viena izdevniecība var iesniegt vairākus projektus, SIF pretimnākoši konsultēja. Ja kritizējam, tad, lūdzu, kritizējam par faktiem, nevis no premisas, kas attiecināma uz citu tēmu, izdarām slēdzienus par vēl citu tēmu.

Manuprāt, brēkas celšana ir stratēģiski bīstama mediju nozares reputācijai sabiedrības acīs. "Re:Baltica" savu rakstu nobeidz ar klišejiskā "vārna vārnai acīs neknābj" principa pieminēšanu, norādot, ka šoreiz bija "jāknābj". Manuprāt, tieši šāda knābšana bez rūpīgas faktu analīzes, nosodot SIF un atsevišķus medijus, kas nepārkāpa ne juridiskās, ne labas pārvaldības, ne ētikas normas, nodara lāča pakalpojumu un ļauj pavīpsnāt par tirgus bābu pilno mediju nozari, kura sākumā tik skaļi dīc par valsts atbalstu, bet pēc tam skaļi kladzina par to, cik viss netīri bijis.

Pie tam nu jau divus gadus – šogad pavasarī un pērn – "Delfi" projekti, kurus sniedzām SIF administrētajā ikgadējā Mediju atbalsta fonda konkursā, netika apstiprināti. Mēs no tā nesecinām, ka jāraud, jākašķējas vai jāmeklē sazvērestības. Manuprāt, stiprs un par sevi pārliecināts cilvēks šādos gadījumos izdara secinājumu, ka kāds cits ir bijis objektīvi spēcīgāks, un nolemj nākamreiz izstrādāt rūpīgāku un vēl labāku projektu. Tas arī viss.

"Delfi" darīs visu, lai par mums sabiedrībai nerastos maldīgs priekšstats kā par vārguļiem un kašķu vārnām. Katrā ziņā lielais auditorijas un abonentu skaits ir pierādījums, ka mums tas izdodas. Liels paldies jums, lasītāji, par uzticību. Mēs to nepievilsim arī turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

7
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...