Iesaki rakstu: 
Saeima (lasi – pučistu grupa) 12. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem no 15. novembra liegts piedalīties parlamenta darbā.
Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti tautas kalpi nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, taču tirāniem politiskā apetīte rodas ēdot, un liegumu noteica arī attālinātai dalībai sēdēs. Sazvērnieku koalīcijai – A/P!, JV, JKP un NA – pieslējās arī Saskaņas spice (saprotot, ka nepotēto krievvalodīgo elektorātu pārtver konkurenti) un ārpusfrakciju “pabiras”. Jāpiezīmē, ka šāda regulējuma pagaidām nav nevienā ES dalībvalstī.
Ņemot vērā, ka ievēlētiem tautas priekšstāvjiem ir atņemtas balsstiesības, no šī brīža demokrātija Latvijā vairs nepastāv, ir likvidēts parlamentārisms un diskreditētas vēlēšanas (prognozēju liegumu nepotētajiem balotēties vai pat apmeklēt vēlēšanu iecirkni). Valstī ir noticis apvērsums, kuru veikusi valdošā kliķe, apzinoties, ka nākamajās vēlēšanās vakcīndīleriem nekas nespīd un uzvarēs partijas, kas deklarēs obligātās vakcinācijas un segregācijas atcelšanu.
Loģiski, ka šajās listēs plānoti arī neinjicēti deputātu kandidāti. Tāpēc tagad nepotētiem jeb veseliem cilvēkiem ir liegta dalība aktīvajā politikā. No politiskās dzīves ir izslēgti visi, kas fiziski nav apliecinājuši lojalitāti (lasi – aizlienējuši savu veselību un dzīvību) farmācijas kompānijām un aiz tām stāvošajiem civilizācijas atiestatītājiem.
Atļaušos pāris padomus opozīcijas politiķiem. Pirmais skar organizatorisko plāksni. Hunta, pa brīžam “uzmetot” vai “upurējot” kādu savējo, tomēr darbojas vienoti. Es rekomendēju opozicionāriem pārvarēt savstarpējo nepatiku un izveidot sava veida koordinācijas padomi, kur sanāktu kopā līderi, aiz kuriem atrodas aktīvu cilvēku, finanšu vai citi resursi. Krēslus dalīsiet pēcāk, it īpaši, ja pašreiz balsošana Saeimā spīd tikai tiem, kas “uzsēdinās sevi uz adatas”.
Otrais priekšlikums – papildināt politisko cīņas metožu arsenālu. Organizēt masu protestus ir apsveicami, taču, ja “jampadracis” beidzas ar čiku, tas vieš ļaudīs vilšanos un apātiju. Manuprāt, efektīva būtu ielaušanās to komforta zonā, kas savos augstajos krēslos šobrīd jūtas droši. Politiskie aktīvisti ar draugu grupu var, piemēram, doties ciemos pie deputātiem un ministriem, patērzēt “intīmā” atmosfērā vai “tusēt” pie restorāna, teātra, operas, veikala vai cita iestādījuma, kuru kangari apmeklē.
Pučisti ir sabradājuši tiesiskumu valstī un lieguši veselajiem pilsoņiem likumīgi nomainīt varu Latvijā. Nekādas empātijas pret varmākām, kas sagrābuši varu! Uzurpatori pa labam valdīšanu neatdos. Ikviens, kas kaitēs huntai kopumā vai pučistiem personāli, manā uztverē ir varonis. Tikai tad, kad varneši sāks baidīties no savas tautas vairāk, nekā no globālajiem saimniekiem, netaisnība ies mazumā.
P.S. Likumdevēji-pučisti pat nezina ar ko atšķiras vārdu „papildu” un „papildus” lietojums. Vārdu „papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem, piemēram, „papildu līdzekļi” vai „papildu prasības”. Savukārt vārds „papildus” ir apstākļa vārds, kas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu, piemēram, „jāstrādā papildus”. Lai vieglāk atcerētos šo vārdu lietojuma nianses, jāielāgo teikums: „Papildus darīt papildu darbu.”
Video - ŠEIT.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
