Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkādas politiskas manipulācijas ar valstij piederošu mantu Latvijā, šķiet, vairs nespēj iztikt bez sabiedriskās domas primitīvas čakarēšanas. Tieši šādā "mērcē" tautas un valsts varas saprāts patlaban tiek uzstājīgi apstrādāts. Tas notiek saistībā ar gaidāmo valdības izšķiršanos par divu sakaru uzņēmumu, Lattelecomun Latvijas Mobilā telefonaturpmāko likteni. To apvienošana – risinājums, kas ir klaji izdevīgs tagadējam abu firmu mazākuma akcionāram "TeliaSonera"* – tiek demagoģiski sludināta par nācijas interesēm visbrīnišķīgāko un tāpēc steigšus īstenojamo veidu, kā mums parūpēties par sakaru nozares tālāko attīstību Latvijā.

Šādai pozīcijai, kaut to atražo pusanonīmi un virspusēji, bet tās solītajā labumā valda nekonkrētība, ir būtiska priekšrocība: publikai argumentācija šķiet skaidri saprotama un pat neapstrīdama – "katram taču ir zināms", cik likumsakarīga šķiet uzņēmumu saplūšana arvien lielākos koncernos, lai tie iegūtu izdevīgākas pozīcijas globālajā konkurencē, celtu savu akciju cenu biržā utt., u.tml. Cilvēkiem šķiet loģiski, ka divu sakaru nozares firmu apvienošana varētu radīt vēl spēcīgāku struktūru un tas nāktu par labu Latvijas tautsaimniecībai.

Turklāt mums vēl tiek atgādināts, ka "Igaunijā un citur Eiropā tas jau sen ir izdarīts". (Svaigāks šādas argumentācijas paraugs lasāms šeit.) Tieši tāpēc arī pusanonīmajai kampaņai ir izdevies gūt vērā ņemamus pasākumus, kaut to enerģiski un argumentēti cenšas apstrīdēt autoritatīvi oponenti – ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, tāpat jurists un politiķis Jānis Bordāns. Viņi uzstāj uz valsts aktīvāku pozīciju sakaru uzņēmumu vadībā.

Mēs varētu daudz diskutēt par to, vai uzņēmumu apvienošana automātiski garantē tālāku izaugsmi – ziniet, ir atrodams pietiekami daudz negatīvu piemēru. (Žurnālisti un poligrāfiķi joprojām ar sāpēm atceras, kā beidzās tehniski spēcīgā Preses nama pievienošana bagātajai Ventspils Naftai. Liepājnieki piesauks Liepājas maiznieka un Jelgavas maiznieka apvienošanu SIA JLM – tās maksātnespēja apveltīja pilsētu ar bijušās ceptuves graustu Rīgas ielā.) Apvienošana nereti nodara jūtamus zaudējumus, ja to īsteno nevis ekonomiskas lietderības vārdā, bet gan ambīciju apmierināšanas vai spekulatīvu apsvērumu dēļ.

LTC un LMT apvienošanās cildinātāju nostājā blēdīgākais ir tas, ka viņi vienmēr konsekventi "aizmirst" ļoti būtisku detaļu – šādi veiktas abu uzņēmumu reorganizācijas rezultātā principiāli samainās to akcionāru statuss. Latvijas valsts, kas tagad abos uzņēmumos kontrolē 51 procentu kapitāla, apvienotajā uzņēmumā kļūtu par mazākuma akcionāru, savukārt TS tajā dominētu, pārvaldot 54 procentus kapitāldaļu. Turklāt valsts neiegūtu nekādu finansiālu vai cita veida kompensāciju par to, ka atdāvinātu savu "pirmdzimtību" un aplaimotu biznesa partneri. Zaudējot balsu vairākumu, tā tikai pati radītu sev dažādas problēmas. (Piemēram, kas noteikti apbēdinātu finanšu ministri – apgrūtinātu iespēju lemt izmaksāt dividendes un ieskaitīt tās valsts budžetā.) Kāpēc gan tas valdībai būtu jādara? Ja TS grib vairākumu abos uzņēmumos, lai par to samaksā – līdzekļi investīcijām ir, kopš nācās aiziet no Vidusāzijas tirgus (skatiet Dombrovska raksta sākumu.)

Tiklīdz kāds atgādina, ko valsts zaudēs, tā publikai un politiķiem īpaši LTC un LMT apvienošanas piedāvājums vairs neizskatās tik pašsaprotams un entuziasmu izraisošs. Tad daudz racionālāki izskatās abi pārējie – jā, stipri komplicētākie – scenāriji: viens partneris atpērk no otra tā kapitāldaļas – vai nu TS no valsts, vai arī valsts no TS (nebūt ne fantastisks risinājums) – un pilnībā kļūst par LTC un LMT īpašnieku. Vai arī tas, ko TS nepiemin, – saskaroties ar valdības kategorisku nevēlēšanos jebko mainīt, ziemeļvalstu uzņēmums samierinās, ka vienkārši viss paliek pa vecam.

Februāra sākumā masu medijos tika ziņots par "lielo uzņēmumu vadītāju aptauju", kurā vairākums izvaicāto esot atbalstījuši nostāju, ka LTC un LMT esot jāapvieno. Izlasot materiālā kaut ko vairāk nekā direktīvo virsrakstu, atklājās, ka mums atkal pūderē smadzenes ar jancīgā stilā veiktu sabiedriskās domas pētījumu: tas tika sarīkots pērnā gada oktobrī un novembrī – SKDS sociologiem "padziļinātās intervijās" noskaidrojot ne tikai "Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju", bet arī "finanšu ekspertu un nevalstisko organizāciju pārstāvju" (kopumā 28 respondentu!) viedokli par iespējamo sakaru uzņēmumu apvienošanu. Intervētie netiek saukti vārdā – kaut varbūt tikai tas spētu padarīt šo manipulāciju kaut nedaudz "reprezentatīvu"...

Turklāt, spriežot pēc rakstā pārstāstītajiem respondentu papildu komentāriem** par sakaru uzņēmumu nākotni, intervijās viņiem noteikti bija "aizmirsts" pateikt, kā apvienošana mainītu īpašnieku akciju sadalījumu. Pat, ja mēs pieļaujam, ka tobrīd valdībai piesūtītā TS piedāvājuma būtība vēl nebija īsti zināma, tad kāpēc februārī publicētajā "ziņas" tekstā neatradās vieta atgādinājumam, kāds ir obligātais rezultāts LTC un LMT apvienošanai? Jā, šis jautājums man pašam izklausās pavisam muļķīgs…

Klausoties, kā uzkurina mākslīgu entuziasmu par LTC un LMT apvienošanu, rodas pretīgs iespaids, ka mūsu smadzeņu pūderētāji ne tik daudz strādā uz viņiem vēlamo rezultātu (jo par to droši vien tiek gādāts politisko kuluāru mijkrēslī), bet pavisam atklāti ķer kaifu no savas nesodāmības apziņas – publika vienkārši nepagūst apjēgt, ka tikusi vazāta aiz deguna, jo drīz vien tās uzmanība tiks pievērsta kaut kam citam un to pavadošajai demagoģijai. Dažam "viedokļu līderim" vai piāristam publiski melot šķiet vienkārši stilīgi: viņam tā ir iespēja izrādīt savu morālo elastīgumu partneriem/klientiem, kā arī izjust intelektuālo pārākumu pār naivo līdztautiešu "pūli".

Interesanti, vai LTC un LMT apvienošanas kampaņotāji tagad spiež uz valdību, lai tā neapdomīgi pieņemtu sev klaji neizdevīgu lēmumu – vai gluži otrādi, šādi sabiedriskā doma tiek sagatavota samierināties ar politiskās aizkulisēs jau izlemtu mažoritārā akcionāra statusa atdāvināšanu?

* "Lattelecom" līdzīpašnieki ir Latvijas valsts (51% akciju) un ziemeļvalstu sakaru koncerns "TeliaSonera" (49%) jeb, precīzāk, tā meitasuzņēmums "Tilts Communications". Savukārt LMT akcionāri ir valsts uzņēmums "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%) un " TeliaSonera " (49%).

** "Aptaujā izskan ieteikumi apsvērt valsts akciju daļu kotēšanu biržā, cenšoties paturēt uzņēmuma daļas Latvijā, ne atdodot tās ārvalstu investoriem. Tāpat daļa no aptaujātajiem norāda uz vēlmi paturēt valsts īpašumā spēcīgu, pelnošu un modernu uzņēmumu, tomēr ļaujot uzņēmumam attīstīties un brīvi darboties, neizņemot peļņu un dividendes, neuzspiežot politiski birokrātisku pārvaldes formu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...