Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā nereti spēj novērtēt lietas daudz labāk nekā pat attiecīgās jomas eksperti.

Slavenākais piemērs šeit ir Čārlza Darvina brālēna un slavena Viktorijas laikmeta zinātnieka Frānsisa Goltona (Francis Galton) novērotā izprieca gadatirgos –  vērša svara noteikšana. Cilvēkiem tika lūgts noteikt, cik, viņuprāt, sver netālu redzamais vērsis. Gadatirgus apmeklētāji tika lūgti uzrakstīt vērša svaru uz lapiņas, kura vēlāk piedalījās loterijā un varēja iegūt sīkas balvas. Cilvēku minējumi, saprotams, bija visdažādākie, taču, saskaitot visās lapiņās minētos skaitļus un izdalot ar dalībnieku skaitu, izrādījās, ka ir iegūts teju pilnīgi precīzs vērša svars. Precīzāks, nekā bija prognozējis eksperts, pieredzējis buļļkopis.

Psiholoģijā kopš tiem laikiem šis eksperiments ir atkārtots daudzkārt, gan lūdzot noteikt, cik daudz konfekšu ir stikla traukā, gan ar neskaitāmiem līdzīgiem uzdevumiem. Secinājums – pūlis kopumā izdara pārsteidzoši pareizus spriedumus. Vēl vairāk, nereti pūlis ir spējīgs izdarīt gudrākus slēdzienus un labāk prognozēt nākotnes notikumus nekā gudrākais tā loceklis vai jomas eksperts atsevišķi, un labāk nekā algoritmi, kuru pamatā ir big data

Pētījumi gan rāda, ka, lai tā notiktu, ir jābūt virknei priekšnosacījumu – dalībniekiem ir jābūt pieejamai visai informācijai, grupai jābūt decentralizētai, tajā jāvalda pēc iespējas lielākai dažādībai, cilvēkiem jābūt neatkarīgiem un apstākļiem jābūt tādiem, lai izslēgtu tiekšanos pēc vienprātības. Citiem vārdiem sakot, dalībniekiem nav jāzina pārējo dalībnieku viedoklis, jo tas apzināti vai neapzināti liek viņiem koriģēt savas domas.

Vēlams arī, lai dalībniekiem būtu zināšanas par jomu, par kuru viņi izsakās, jo pūlim varbūt arī piemīt gudrība, bet zināšanas nebūt ne vienmēr. Ja šie noteikumi ir izpildījušies, tad gan, pat esot pašam gudrākajam, kādas grupas pārstāvim var sanākt palikt muļķos, ja šīs pūļa īpašības netiek ņemtas vērā.

Cits leģendārs un saistībā ar pūļa gudrību teju vienmēr minēts gadījums, kuru atstāsta arī Suroveckis savā grāmatā, ir pazudušās ASV zemūdenes Scorpion atrašana. ASV armija 1968. gadā pazaudēja sakarus ar vienu no savām zemūdenēm. Nebija nekādas informācijas, kas ar to noticis kopš pēdējās zināmās tās atrašanās vietas. Lai iegūtu idejas par to, kur zemūdeni meklēt, flotes virsnieks Džons Kravens (John Craven) pielietoja neparastu metodi. Viņš savāca visdažādāko kompetenču speciālistu komandu. Tur bija matemātiķi un glābēji, zemūdeņu inženieri un okeanogrāfi, un tā vietā, lai lūgtu viņiem, kopīgi apspriežoties, nonākt pie kāda secinājuma, Kravens lūdza viņiem katram atsevišķi izteikt savu iespējamo notikumu attīstības scenāriju, tad novērtēja šo scenāriju varbūtību ar Beiesa teorēmas (Bayes’ theorem) palīdzību.

Beiesa teorēma ir brīnišķīgs skaistas un noderīgas matemātikas gabaliņš. Vienkāršākā mācību grāmatas ilustrācija Beiesa teorēmai ir šāda. Ja narkotiku tests ar 99% precizitāti nosaka, kurš ir lietojis un kurš nav lietojis narkotikas, un ja pieņem, ka no 1000 cilvēkiem 995 nelieto narkotikas, bet 5 lieto, kāda ir varbūtība, ka, nejauši izvēloties indivīdu no šiem tūkstoš cilvēkiem, tests pareizi noteiks, vai viņš ir vai nav lietojis narkotikas? Varbūtība, ka 99% precīzais tests starp tūkstoš cilvēkiem pareizi noteiks, kurš ir vai nav lietojis narkotikas, ir tikai 33,2%. 

Patiesībā tas ir vienkārši –  piecus lietotājus tests atpazīs, bet uz 995 nelietotājiem tests kļūdīsies 1% reižu un tātad uzrādīs, ka desmit cilvēki ir lietojuši narkotikas, lai arī viņi to nebūs darījuši. Kopā no tūkstoš testētiem cilvēkiem tests tātad uzrādīs 15 lietotājus, no kuriem patiesībā lietojuši būs tikai pieci. Šo atcerieties, kad tiksiet pakļauts narkotiku vai vienalga kādam citam testam.

Lai vai kā, Kravens, meklējot zemūdeni, šādi nonāca pie vietas, kurā ar visaugstāko varbūtību atrodas zemūdene, un nogrimušais Scorpion tiešām tika atrasts 20 metrus no vietas, kur Kravens bija prognozējis, ka tas būs.  20 metru precizitāte! Okeānā!  

Pūļa gudrības aizstāvjiem netrūkst citu skaistu un spēcīgu stāstu. Piemēram, GoogleGoogle izstrādātais meklēšanas algoritms ļauj mums sekundes laikā atrast mūs interesējošus dokumentus pat tad, ja mēs tikai visai aptuveni mākam noformulēt, ko tieši meklējam. Google piedāvātie rezultāti ļoti reti liek mums vilties, un šis neticamais rezultāts katru reizi tiek panākts, pateicoties pūļa gudrībai. Sergejs Brins un Lerijs Peidžs (Lawrence “Larry” Page) to apraksta 1998. gadā rakstā “The Anatomy of a Large-Scale Hypertextual Web Search Engine”. Google interpretē saiti no lapas A uz lapu B kā lapas A balsojumu par lapu B. Piedevām Google izvērtē par lapu B balsojušo lapu nozīmīgumu un piešķir lielāku svaru tām, kas savukārt ir saņēmušas vairāk balsu no citiem. Jebkurā gadījumā visu nosaka anonīmais un milzīgais visu interneta lietotāju pūlis. Tā ir pūļa gudrība darbībā, kas nodrošina mums vienu no izcilākajiem pakalpojumiem cilvēces vēsturē. 

1986. gada 28. janvārī amerikāņu daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challanger eksplodēja nepilnu minūti pēc starta. Akciju tirgus, kā ierasts, reaģēja momentā, un, kā varētu arī sagaidīt, to kompāniju akcijas, kas kaut kā bija iesaistītas kosmosa kuģa būvniecībā, piedzīvoja ievērojamu kritienu. Starp tām bija Rockwell International, kas ražoja dzinēju, Lockheed  Corporation, kas nodrošināja palaišanas tehnoloģijas uz zemes, ārējo degvielas tvertņu ražotājs Martin Marietta – visu šo kompāniju akcijas uzreiz piedzīvoja lejupslīdi, taču līdz dienas beigām kritums ne tikai apstājās, bet cenas sāka atjaunoties.

Izņēmums bija kompānija Morton Thiokol, kuras akciju cena dienas beigās bija nokritusi par iespaidīgiem 12%. Nav nekādā veidā iespējams, ka tirgus dalībnieki jau pirmajās stundās pēc katastrofas būtu varējuši zināt, ka kosmosa kuģa avārijā ir vainīga detaļa, kuru, kā vēlāk izrādījies, ir ražojusi tieši kompānija Morton Thiokol. Nebija nekādu publisku izteikumu vai informācijas, kas saistītu katastrofu ar šo piegādātāju, to noskaidroja izmeklēšana tikai daudzus mēnešus vēlāk. Izmeklējot Morthon Thoikol akciju cenu svārstības, netika atklātas nekādas insider trading pazīmes vai kādas citas neatļautas vai aizdomīgas darbības.

Šo gadījumu pētījuši un apraksta divi amerikāņu zinātnieki Michael T. Maloney un J. Harold Mulherin. Tirgus dalībnieki bija nodemonstrējuši neizskaidrojamo pūļa gudrību bez nekādām speciālām zināšanām un spējuši identificēt atbildīgo uzņēmumu praktiski uzreiz. 

Arī bukmeikeru prognozes ļoti bieži tiek piesauktas kā pierādījums pūļa gudrībai. Gandrīz vienmēr, kad likmju licēju skaits ir pietiekami liels, ilgākā laika periodā kolektīvais likmju licēju prāts prognozē spēļu vai zirgu skriešanās sacīkšu iznākumus labāk nekā atsevišķi attiecīgā sporta eksperti tajā pat laika nogrieznī.

Likmju likšanai, tajā skaitā uz politisku notikumu iznākumiem, ir sena vēsture. Ir zināms, ka jau 1419. gadā Venēcijā tika aizliegta likmju likšana uz pāvesta vēlēšanu rezultātu, un līdzīgi aizliegumi citur Eiropā fiksēti gan piecpadsmitajā, gan sešpadsmitajā gadsimtā. Mūsdienās dažādas prognožu biržas sasniedz labus rezultātus attiecībā uz visdažādākajiem scenārijiem, sākot no tā, kā veiksies tai vai citai Holivudas filmai, beidzot ar prognozēm par nākotnes atklājumiem zinātnē. Pūļa gudrību izmanto gan lielas korporācijas, cenšoties prognozēt to vai citu notikumu attīstību, gan spēlētāji spēlē “Gribu būt miljonārs”, kad izvēlas nevis zvanu draugam, bet gan zāles palīdzību. 

Jau pieminētajā grāmatā “The Wisdom of Crowds”, analizējot gadījumus, kad sabiedrība pieņem acīmredzami negudrus un tuvredzīgus lēmums, Džeimss Suroveckis norāda, ka tie ir klasiski manipulācijas gadījumi, kad vai nu vienam harizmātiskam līderim, vai viedokļu līderu grupai izdodas panākt, lai sabiedrība seko viņiem.

Pūļa gudrības fenomenam ir daudz implikāciju, kad mēs domājam par mūsdienu sabiedrību un viedokļa veidošanos tajā. Viena no tām ir saistīta ar masu mediju lomu sabiedrībā. Ja Suroveckim ir kaut nedaudz taisnības, tad gadījumā, ja ietekmīgākie masu mediji nodrošinātu pietiekami lielu viedokļu dažādību, nevis uzspiestu savu redakcionālo viedokli un nevis censtos veidot, viņuprāt, pareizo viedokli un apkarot, viņuprāt, nepareizo, ja tie tādējādi iedrošinātu cilvēkus nevis sekot autoritātei un vairākumam, bet būt neatkarīgiem savā domāšanā, visticamāk mēs daudz biežāk piedzīvotu gudrus kolektīvus lēmumus arī politikā, vēlēšanās un referendumos.

Taču, lai tas notiktu, medijiem (sabiedriskajiem) būtu jāveicina visu to nosacījumu izpildīšanās, kas nepieciešami pūļa gudrības fenomena nostrādāšanai. Tātad jānodrošina, lai sabiedrībai ir pieejama tiešām visa informācija, tajos jāvalda pēc iespējas lielākai dažādībai, un atšķirīgie viedokļi jāiedrošina, lai cilvēki nebaidītos vai netiktu sociāli sodīti par atšķirīgu, pretēju vai netradicionālu viedokli. Tikai sekojot šiem principiem, varam cerēt, ka mediju darbības rezultātā sabiedrība kopumā pieņems gudrus lēmumus. Tikai tā mediji var sniegt kādu pienesumu sabiedrības demokrātiskai attīstībai, pretējā gadījumā tie ir tikai propagandas rīki kāda, piemēram, pašu tur strādājošo žurnālistu rokās.

Diemžēl Latvijā medijos neviens neaizstāv tādas vērtības un pat necenšas (varbūt nav spējīgi zemā intelekta un iedibināto žurnālistikas standartu dēļ) nedz panākt pilnu informētību kā pamatu lēmumu pieņemšanai (piemēram, var pasekot, kādu informāciju sniedz mediji, lai pamatotu prasību palielināt algas Latvijas Radio ziņu dienesta darbiniekiem par 30%), nedz nodrošināt un iedrošināt atšķirīgus viedokļus, nedz izvairīties no savu un savu draugu pareizo un nekļūdīgo viedokļu uzspiešanas.

Mediji līdzās politiķiem ir otrs svarīgākais pīlārs, kas nosaka sabiedrības attīstību burtiski visās jomās. Mediji veido sabiedrisko dienaskārtību, sabiedrisko domu, ietekmē vēlēšanu rezultātu, to, kādi politiķi ir pie varas, ko viņi tur dara, kādas problēmas un kā risina, ko un kā sabiedrība par to uzzina, vai šie politiķi tiek pārvēlēti, utt. Mediji tādējādi izšķirīgi ietekmē to, kādā valstī mēs dzīvojam.

Politiķi gandrīz trīsdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir mainījušies neskaitāmas reizes, lielas partijas dibinātas un pagaisušas nebūtībā, veselas politiķu paaudzes mainījušās, ko nevar teikt par lielāko daļu ietekmīgāko žurnālistu un redaktoru. Nekāda mediju kritika Latvijā nepastāv vispār, žurnālistu darbu nevērtē neviens, nekur un nekad. Iedomājieties – mediji, otrs svarīgākais sabiedrības attīstību ietekmējošais spēks, kura nozīme it katrā sabiedrības attīstības aspektā, ir vismaz tikpat liela kā politiķiem, bet to kritika un vērtēšana nepastāv vispār (Rožukalnes pašnosaukšanās par mediju kritiķi un daži tekstiņi zem šāda nosaukuma, ir drīzāk parodija un tieši atsedz visu situācijas bēdīgumu).

Es esmu pilnīgi pārliecināts – kamēr sabiedrība uzskatīs, ka šī žurnālistikas kvalitāte, ko saņemam no sabiedriskajiem medijiem, ir laba, tikmēr pat teorētiski Latvijā nav iespējamas pārmaiņas uz labo pusi nevienā sabiedrības attīstības aspektā – vai tā būtu veselības aprūpe, vai nodokļu maksāšana vai izglītības kvalitāte.

Tieši otrādi – mediji Latvijā ir tieši veicinājuši politisko debašu debilizāciju, kā rezultātā katrs nākamais parlaments ir izglītības, intelekta un kultūras ziņā vājāks par iepriekšējo, un, ņemot vērā, ka medijos nekas nemainās, tas pilnīgi noteikti tā arī turpināsies.

Sabiedriskie mediji ir gadiem ilgi ikdienā nenogurstoši strādājuši pie tā, lai pazeminātu publisko debašu kvalitāti tik zemu, ka nu jau šīm kvalitātes prasībām atbilst gan Petraviča un viss KPV LV zieds, gan JKP, un patiesībā Saeimā vairs nav tādas partijas, kurā vairākums vai tuvu tam nebūtu pilnīgi šim darbam nepiemēroti un nekompetenti cilvēki.

Nevienai partijai, nevienam politiķim nekad nav bijuši kaut tuvu pielīdzināmi resursi un iespējas ietekmēt sabiedrību un politiku, kā tas ir sabiedrisko mediju žurnālistiem. Desmitiem gadu laikā ar Latvijas televīzijas un radio daudzu desmitu miljonu resursiem var panākt ļoti daudz – kas ir panākts, mēs visi zinām. Daudzējādā ziņā izniekots laiks un nauda.

Sabiedriskie mediji ir bijuši vienīgi negatīvu pārmaiņu nesēji. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Latvijas valsts un sabiedrība nav sasniegusi neko, ar ko lepoties. Un, ja kaut ko ir, tad tas ir atsevišķu indivīdu nopelns, kas to sasnieguši par spīti valstij, nevis pateicoties tai – sabiedriskajiem medijiem par to ir vistiešākā atbildība.

Laikos, kad, piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju atlaižam no darba tikai par to, ka viņš ir “aizsēdējies”, tāpat daudzus augstākos ierēdņus rotējam ar šādiem pašiem argumentiem, es domāju, ka sabiedriskajos medijos aizsēdējušies ir kādi 80% žurnālistu un redaktoru.

Es pilnīgu piekrītu tam, ka Latvijas Radio valde ir atlaižama, un arī televīzijas valdē, protams, vajag izmaiņas – jo šie mediji ir jāvada cilvēkiem, kuri, Valsts prezidenta vārdiem runājot, spētu paņemt rokās slotu un trīsdesmit gadus sakrājušos sārņus izslaucīt. Pretējā gadījumā mēs turpināsim slīdēt tikai zemāk ikvienā sabiedriskās dzīves aspektā.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

101
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...