Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Puņķu valdība

Pietiek lasītājs, pēc profesijas ārsts
25.04.2019.
Komentāri (39)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem. Turklāt tie veidojušies ne jau akūta deguna dobuma jeb Ministru kabineta gļotādas iekaisuma dēļ. Tā ir jau hroniska saslimšana, kuru kaut kādu iemeslu dēļ dakterim rādīt negribam. Tēlojam bezkompromisa cīņu attiecībā uz visiem un jebkuru, tikai ne attiecībā uz savu - Brīvības ielas ķermeni.

Iespējams, skaidrojums ir visnotaļ vienkāršs – ja paši iekaisumos apskatīsimies ar skrupulozu rūpību, ar antibiotikām nepietiks, būs nepieciešama nepatīkama ķirurģiska iejaukšanās. Un tas būs sāpīgi. Tāpēc pagaidām valdības režisoru devīze ir vienkārša, jāturpina tēlot, puņķu nav un nekad nav bijis. Paskaidrošu.

Šobrīd valdību veido piecu partiju koalīcija, kurām kopā Saeimā ir 66 balsis. Šobrīd 65, jo viena no balsīm jau kartona izskatā. Paredzams, ka drīz būs 64, jo tiek drukāts jau jauns kartona deputāts. Latviski sakot, viss turas uz puņķiem, un, ja paši sāksim sev pievērst pārlieku lielu uzmanību, sapratīsim, ka Ministru kabineta ķermenis ir visnotaļ slims, jo imunitātes faktiski nav.

Puņķi

Man kā ārstam svarīgi ir infekcijas izraisītāji. Zemāk apkopoju dažus no tiem, kuriem Kariņa kungam tomēr būtu vērts pievērst uzmanību. Pat, ja viņam šķiet, ka vēlētājs tos nepamana, tā gluži nav.

Pirmais - valsts noslēpuma nepieejamība. Ar to šobrīd var “lepoties” ministrs  Pūce, kurš nezin ar ko un par ko runājis, kad sāka savu darbību politikā.

Jau izsenis zināms, ka viens no kritērijiem pieejai valsts noslēpumam ir spēja nemuldēt. Vai tas ministram varētu patraucēt, uzzināsim pavisam drīz. Jāsaka gan, ka ministrs, sastopoties ar iekaisuma pirmajiem simptomiem, jau veicis apsteidzošu manevru, ātri jo ātri piesakot reģionālo reformu. Tātad, ja pieejas noslēpumam nebūs un, nedod dievs, kāds sāks runāt par viņa atbilstību amatam, būs taču skaidrs, ka tas tiek darīts tikai tāpēc, ka kāds administratīvo reformu nevēlas. Politiska izrēķināšanās, kā ierasts.

Superpuņķis piemeties iekšlietu ministram Ģirģenam. Vai maz kāds varētu citviet pasaulē iedomāties iekšlietu ministru bez pielaides valsts noslēpumam? Šaubos. Trīc un dreb visa MK vadība par to, vai dos vai nedos. Te gan jāsaka, ka diagnozes izmeklējums ieildzis, jo daudziem, par kuriem šaubu nebija, pielaidi iedeva jau pirms laba laika.

Jau ilgu laiku akūts iekaisums pats par sevi ir labklājības ministre, kas ne tikai dižojas ar augstām (ne)zināšanām par labklājības jomu, bet ar vīru arī par “aplokšņu algām” mājās neapspriežas. Nekad. Visticamākais, guļ arī atsevišķās guļamistabās, jo, nedod, dievs, kādā pavisam neatbilstošā brīdī pārkāps amatpersonas pilnvaras.

Milzīgu spiedienu degunā valdība jūt Taureņu pirts sarunu dēļ, par kurām informēta liela daļa Vecrīgas un otolaringologi. Pacienti stāsta, ka tur bieži figurē Attīstībai/PAR kases vīrs Jaunups. Nekā krimināla jau neesot, tāpat kā Rīdzenes sarunās, bet…

Deputāts Kaimiņš savukārt ir nākamais, kurš gaida pavēsti no prokuratūras. Par viņa iekaisumu zinām jau vairāk nekā pusgadu. Par nejaušību grūti nosaukt, ka aktieris nepiekritīs drauga Zakatistova izdošanai, jo tad vismaz ir neliela cerība, ka arī par viņu kāds iestāsies šajā bezkompromisa cīņā ar politizēto prokuratūru. Bet izliksimies šo visu neredzam.

Uzskaitot visus pacientus, gandrīz piemirsu rinīta karali, Budžeta komisijas vadītāju Bondaru, kurš šobrīd lemj par “kapitālo remontu”, lai gan pats savulaik špaktelēja Krājbankas darījumus un tiesā zaudējis jau divās instancēs. Algas nav, miljoni būs jāatdod.

Te kā ārstu - konsultantu varētu uzaicināt biedrību Delna. Pieļauju, ka tās medicīniskajā antikorupcijas manuālī varētu atrast pazīmes, ka naudas neesamība ir īpaši paaugstināts korupcijas risks lēmumu pieņēmējiem. Nu, vismaz labi, ka komisijas vadītāja kundze ir uzplaukusi mākslas jomā. Varbūt Zuzeumā drīz ieraudzīsim arī šīs mākslinieces darbus, ja vien netiks slēgtas visas spēļu zāles.

Bet mēs, valdība, uz to visu pievērsim acis. Kamēr nav sākušās komplikācijas un nav iekaisuši valdības blakusdobumi, viss ir paciešams. Jācer gan, ka gala rezultātā nepiemetīsies bezkompromisa neirogēnās iesnas, kas mēdz būt valdībām ar nestabilu nervu sistēmu. Un tad arī ar ķirurgu būs par maz.

Novērtē šo rakstu:

155
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...