Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Foto

Puntuļa kungs, kā tad tā?

Kultūras un mākslas nozares darbinieki*
09.12.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršamies pie Jums to kultūras nozares pārstāvju vārdā, kuri par vienu no saviem svarīgākajiem darbības mērķiem uzskata saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mēs savā darbā balstāmies gan uz Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām – Latvija kā demokrātiska un tiesiska valsts, gan uz Kultūras ministrijas definētajām nostādnēm un kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem, kuros saliedēta, iekļaujoša, atvērta, droša un vienota sabiedrība ir izvirzīta par prioritāti. 

Tāpēc mēs uzdodam jautājumu – Puntuļa kungs, kā tad tā?

2022. gada 30. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Nauris Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.

Kā tad tā?

Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” skaidro:

“Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas:

1) iedzīvotāju savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana;

2) iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti;

3) izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība.”

Puntuļa kungs, kā sanāk, ka Jūsu balsojums ir pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām?

Mūsuprāt, “Sabiedrības daudzveidības pieņemšana” nozīmē atzīt arī dažādās ģimenes, kas ir daļa no Latvijas sabiedrības un uz kuru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību norāda Satversmes tiesa. Daudz šādu ģimeņu strādā arī Kultūras ministrijas pārvaldītajā nozarē, piedalās amatiermākslas kustībā, būs nākamā gada Dziesmu un Deju svētku lielā kopkora daļa.  

“Ticību valsts institūcijām” iedragā tas, ka kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā, bet, no otras, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā. Šāda dubultmorāle nenoliedzami liek apšaubīt taisnīguma izpratni, mazina ticību valsts varai un nozares definētajai iekļaujošajai politikai.

“Kopējais labums” paredz drošu vidi un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu cilvēku mūsu sabiedrībā. Naura Puntuļa balsojums nostāda daļu mūsu kolēģu nelīdztiesīgā pozīcijā un vairāk nekā 23 000 valsts iedzīvotājiem pauž, ka viņu viedoklis nav jāņem vērā un viņu pilsoniskā iesaiste ir nevērtīga. Salīdzinājumam, 23 000 iedzīvotāju veido lielāku kopkori nekā ietilpst jaunajā Dziesmusvētku estrādē.

“Vienota, droša un atvērta sabiedrība” ir viena no galvenajām prioritātēm arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.- 2027. gadam. “Sabiedrība nevar būt vienota, droša un atvērta, ja sabiedrības līmenī netiek stiprināta sociālā iekļaušana un attīstīta empātija”. 

Mēs – kultūras un mākslas nozares pārstāvji – apzināmies savu nozīmi saliedētas, empātiskas sabiedrības veidošanā. Ar lielu atbildību mēs raugāmies, lai mūsu tiešais, radošais darbs palīdzētu radīt vidi, kurā cilvēki cits citam uzticētos, pieņemtu daudzveidību, rīkotos solidāri, cienītu savu valsti un cits citu, apzinātos savas balss spēku, ticētu līdzdalībai un savai spējai ietekmēt valsts darbu. Uzskatām, ka mūsu rīcība ir saskaņā ar Kultūras ministrijas definētajām nostādnēm.

Tieši tāpēc kultūras ministra Naura Puntuļa balsojums pretēji Nacionālajam attīstības plānam un Kultūras ministrijas kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem mums liek jautāt: “Kā tad tā?”

Aicinām Jūs iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, rīkoties atbilstoši savas vadītās nozares mērķiem, saliedēt visus Latvijas cilvēkus un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju.

* Antonija Skopa, “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja

Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, platformas “Latvian Literature” vadītāja

Alīse Nīgale, izdevniecības “Liels un mazs” direktore

Elmārs Seņkovs, teātra režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs

Baiba Bartkeviča, mūziķe, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja

Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors

Skuja Braden, keramiķu duets

Signe Baumane, režisore

Krista Burāne, teātra un kino režisore, dramaturģe

Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore

Lolita Ritmanis, komponiste

Gundega Laiviņa, kuratore

Jūlija Berkoviča, biedrības “ISSP” valdes priekšsēdētāja

Iveta Gabaliņa, “ISSP” galerijas vadītāja, māksliniece

Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

Ieva Morica, fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” izpilddirektore

Ineta Zelča Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja

Anna Sīle, nevalstiskā teātra “Dirty Deal Teatro” vadītāja

Ieva Niedre, kultūras producente, fonds “INITIUM”

Laine Kristberga, Latvijas Performances mākslas centra vadītāja

Laima Ruduša, festivāla “Survival Kit” direktore

Rūta Šmite, Ziedoņa muzeja vadītāja

Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, mākslas centra “Totaldobže” vadītājs

Santa Remere, tulkotāja

Ilmārs Šlāpins, dzejnieks un filozofs

Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe

Baiba Broka, aktrise

Eva Johansone, kultūras žurnāliste

Elīna Gediņa, kustību māksliniece

Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks

Alise Zariņa, režisore

Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors

Arturs Maskats, komponists

Prof. Ruta Paidere, komponiste

Gundega Šmite, komponiste un muzikoloģe

Liene Linde, režisore un publiciste

Katrīna Neiburga, māksliniece

Kārlis Vērdiņš, dzejnieks

Anna Auziņa, dzejniece

Agnese Krivade, dzejniece

Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise

Dace Meiere, tulkotāja

Marta Elīna Martinsone, režisore un publiciste

Iveta Pole, aktrise

Māris Prombergs, kinoteātra “Kino bize” vadītājs

Jānis Aufmanis, arhitekts

Inga Pērkone, kino zinātniece

Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks un mūziķis

Marija Linarte, aktrise

Elīna Kalniņa, kuratore

Juris Zalāns, kultūras darbinieks

Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks

Edgars Raginskis, komponists un pētnieks

Elīna Reitere, kino kritiķe un pētniece

Laura Feldberga, māksliniece

Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs

Zane Balčus, kino zinātniece

Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore

Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe

Raimonds Ķirķis, dzejnieks

Līga Gaisa, scenāriste-producente

Arnis Balčus, fotogrāfs

Paula Popmane, montāžas režisore

Jurģis Ločmelis, montāžas režisors

Gundega Evelone, starpdisciplināra māksliniece

Ģirts Krūmiņš, aktieris

Sabīne Andersone, producente

Edmunds Jansons, režisors

Raivis Sīmansons, muzeologs, domnīcas “Creative Museum” līdzdibinātājs

Zane Kreicberga, režisore, teātra pētniece

Linards Āboltiņš, režisors, producents

Daiga Gaismiņa, aktrise

Santa Hirša, mākslas kritiķe

Maira Dobele, publiciste

Elīna Brasliņa, ilustratore

Guntis Trekteris, producents

Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks

Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators

Ināra Slucka, režisore un aktrise

Reinis Boters, teātra veidotājs

Matīss Kaža, kino režisors un producents

Maija Avota, vides māksliniece

Jānis Kronis, aktieris

Jolanta Pētersone, tulkotāja

Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks

Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers un pedagogs

Romāns Bargais, aktieris

Anete Konste, dramaturģe un publiciste

Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste

Adriāna Roze, režisore

Andris Eglītis, mākslinieks

Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece

Guna Zariņa, teātra darbiniece

Gunta Lāce, skolotāja

Lolita Tomsone, publiciste

Ance Strazda, teātra veidotāja

Klāvs Mellis, teātra veidotājs

Paula Pļavniece teātra režisore

Austra Bērziņa, kultūras producente

Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe

Marta Kontiņa, producente

Kristīne Jurjāne, māksliniece

Linda Krūmiņa, dramaturģe, producente

Ieva Lešinska-Geibere, literāte un tulkotāja

Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece

Ramona Galkina, dejas māksliniece

Dmitrijs Petrenko, teātra režisors

Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece

Ilmārs Millers, arhitekts

Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece

Toms Treinis, Valmieras drāmas teātra režisors

Gerds Lapoška, aktieris

Roberts Grinbergs, vēsturnieks

Matīss Ozols, aktieris

Helēna Gūtmane, ainavu arhitekte, urbāniste

Inese Tone, teātra producente

Krišjānis Elviks, scenogrāfs

Anna Ulberte, skatuves mākslas producente

Anna Zagorska, producente

Rūta Znotiņa, kino režisore

Jānis Znotiņš, bērnu un jauniešu teātra režisors

Ingrīda Burāne, mākslas vēsturniece

Voldemārs Johansons, mākslinieks

Maima Grīnberga, tulkotāja

Māra Poļakova, tulkotāja

Toms Harjo, aktieris

Lauma Kokoreviča, māksliniece,dizainere,vieslektore

Diāna Trope, producente

Valters Sīlis, teātra režisors

Iļja Aņisimov, dizainers

Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore

Platons Buravickis, komponists un pedagogs

Marta Šleiere, producente

Dominiks Jarmakovičs, producents

Aiva Birbele, dramaturģe un komiķe

Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un pedagogs

Evija Skuķe, komponiste un pedagoģe

Ieva Augstkalna, kino kritiķe

Ieva Astahovska, mākslas zinātniece un kuratore

Mārtiņš Ķibers,Rīgas cirka radošais direktors.producents, režisors

Elita Ansone, mākslas zinātniece

Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs

Jānis Petraškevičs, komponists, mūzikas doktors

Kristians Priekulis, mūziķis

Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis

Rvīns Varde, rakstnieks

Ieva Kauliņa, scenogrāfe

Lelde Prūse, producente

Zane Zajančkauska, kuratore

Andris Dzenītis, komponists, pedagogs

Gints Zilbalodis, režisors

Beatrise Zaķe, režisore

Jēkabs Nīmanis, komponists

Ludmila Roziņa, dramaturģe

Sabīne Vernere, māksliniece

Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe, biedrības “Tuvumi” vadītāja

Krišjānis Sants, horeogrāfs, biedrības “Tuvumi” vadītājs

Ingus Gustavsons, dizaineris

Dārta Ceriņa, kino kritiķe, kuratore un pētniece

Kitija Vasiļjeva, producente

Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe

Amanda Ziemele, māksliniece

Kristaps Ancāns, mākslinieks

Lāsma Bērtule, režisore

Andris Saulītis, sociālantropologs

Daiga Kažociņa, aktrise

Aleksejs Beļeckis, makslinieks un kurators

Uldis Siliņš, aktieris

Juris Jonelis, režisors

Ivars Šteinbergs, dzejnieks un literatūrzinātnieks

Daina Tabūna, rakstniece

Mārtiņš Kagainis, režisors

Anna Fišere, komponiste

Miķelis Fišers, mākslinieks

Dāvids Smiltiņš, kinooperators

Ansis Bētiņš, mūziķis, pedagogs

Elīza Dombrovska, režisore

Ilga Vālodze Ābele, producente, folkloriste

Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere

Laura Stašāne, dramaturģe, producente

Edgars Skarbulis, dziedātājs, projektu vadītājs

Varis Klausītājs, kultūras divkosis un dīkdienis

Inga Erdmane, māksliniece

Elizabete Skrastiņa, aktrise

Kārlis Tone, mūziķis, komponists

Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs

Rinalds Kandalincevs, operdziedātājs

Jānis Lielmanis, arhitekts

Armands Siliņš-Bergmanis, operdziedonis

Mētra Saberova, māksliniece un aktīviste

Madlēna Valdberga, aktrise

Renāte Vītola, dizainere

Krišjānis Zeļģis, dzejnieks

Barbara Lehtna, teātra režisore

Patrīcija Kolāte, producente

Margo Zālīte, režisore

Ansels Kaugers, dramaturgs, kompozīcijas students

Sintija Andersone, producente

Dāvis Eņģelis, muzikologs

Kristaps Epners, mākslinieks

Raimonds Briedis, literatūrzinātnieks

Pēteris Krilovs, kino un teātra režisors un pedagogs

Māra Pāvula, Rīgas cirka valdes locekle

Ritvars Logins, aktieris

Brigita Stroda, kroņu meistare

Matīss Budovskis, aktieris

Ūna Laukmane, māksliniece

Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste

Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe

Baņuta Rubess, rakstniece un režisore

Gunda Bergmane, producente

Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste

Alise Putniņa, horeogrāfe

Andris Zeļonka, režisors un aktieris

Laura Brokāne, redaktore, kuratore

Zane Šmite, dziedātāja

Kaspars Ādamsons, diriģents

Dace Grants, muzeja darbiniece

Marta Herca, redaktore, podkāstu autore

Lorita Inita Priede, restauratore

Dace Pūce, režisore, scenāriste, producente

Liāna Iveta Beņķe, vizuālās kultūras pētniece, biedrības “ISSP” valdes locekle

Monvīds Dreimanis, grāmatu ražošanas speciālists

Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece

Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe

Kristīne Simsone, kinokritiķe un filmu programmu kuratore

Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers

Inese Kļava, režisore

Kārlis Elvis Artejevs, aktieris

Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors

Rūta Hasnere, teātra darbiniece

Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks

Elita Kļaviņa, aktrise, režisore

Una Bergmane, vēsturniece

Artūrs Irbe, aktieris

Kaspars Kondratjuks, dīdžejs, festivāla “Komēta” rīkotājs

Agate Paula Zēberga, māksliniece

Kristīne Briede, režisore un publiciste

Kaspars Zvīgulis, aktieris

Laima Graždanoviča, “2ANNAS ISFF” programmas direktore, māksliniece

Anete Melece, ilustratore, animācijas filmu režisore

Mārtiņš Eņģelis, pilsētpētnieks, plānotājs

Ieva Ozoliņa, režisore

Agnese Zeltiņa, fotogrāfe, “Kino Raksti” producente

Linda Leimane, skaņu māksliniece/komponiste, “coLLections” izpilddirektore

Hugo Puriņš, aktieris

Kintija Stūre, aktrise

Kārlis Krūmiņš, režisors, aktieris un pedagogs

Ilze Liepa, Cēsu Mazā teātra vadītāja, aktrise, producente

Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere

Pamela Butāne, scenogrāfe

Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs

Ivo Briedis, scenārists, režisors, pedagogs

Antra Priede, mākslas zinātniece

Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece, producente

Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece

Vents Vīnbergs, publicists

Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste

Ilze Jansone, rakstniece un publiciste

Laura Jasmane, dance.lv redaktore, baleta māksliniece

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA Arhitektoniskās izpētes grupa valdes locekle

Madara Enzele, producente Žanete Liekīte, laikmetīgās mākslas kuratore

Elīna Vikmane, kultūras mantojuma pētniece

Sintija Brakša, producente

Ilma Strazdiņa, keramiķe, mākslas pedagoģe

Lauris Veips, dzejnieks

Anna Priedola, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekānes p.i., māksliniece

Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kino kuratore

Armands Začs, režisors

Barbara Freiberga, dizainere, dizaina eksperte, LDS valdes priekšēdētājas vietniece

Anna Dārziņa, biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” direktore

Sandra Lapkovska, biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” producente

Ieva Briede, biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” producente

Linda Curika, publiciste

Anna Belkovska, dzejniece, dramaturģe

Kristina Rezvohh, scenogrāfe, audiovizuālā māksliniece

Vita Birzaka, mākslas zinātniece

Ilze Vītola, mākslas skolotāja

Inta Balode, dejas kuratore

Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” kopvede

Dace Čaure, kino kritiķe, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore

Diāna Kondraša, dramaturģe

Madara Lapiņa, muzeja darbiniece

Linda Olte, režisore

Linda Rudene, dramaturģe

Elza Zīverte, māksliniece

Katrīna Jaunupe, Fonda “ Mākslai vajag telpu” valdes locekle

Didzis Ruicēns, teātra kritiķis

Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” valdes locekle

Anete Andersone-Dreimane, grāmatu ražošanas vadītāja

Katrīna Marta Riņķe, režisore, grafiskā dizainere

Katrīna Tomašicka, režisore,

Diāna Kaijaka, režisore, ilustrātore

Sabīne Veldre, kultūras darbiniece

Elīza Bērziņa, kultūras darbiniece

Viesturs Balodis, teātra darbinieks

Andrejs Vīksna, literāts

Jurģis Peters, mākslinieks

Elza Marta Ruža, dramaturğe

Anastāsija Kovaļova, kultūras darbiniece, dīdžejs, fotogrāfe

Agnese Zviedre, kuratore

Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore

Elvīra Avota, arhivāre, kultūras darbiniece

Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece

Anna Marta Burve, mūzikas žurnāliste, muzikoloģe

Gunda Miķelsone, muzikoloģe

Igors Gubenko, filozofs

Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore

Henrijs Arājs, teātra režisors

Spāre Vītola, komponiste

Beate Olekte, kultūras darbiniece, režisore

Diana Lelis, teksta un mediju māksliniece, cilvēks

Dita Birkenšteina, producente

Emīlija Paškeviča, mākslinieks

Paula Vītola, māksliniece

Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kino festivāla vadītāja

Agne Skane, producente

Elīna Geida, pasākumu vadītāja, improvizatore

Ralfs Eilands, mūziķis, mākslinieks

Sonora Broka, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore

Aksels Kaulakāns, fonds “INITIUM”

Sabīne Moore, māksliniece

Beatrise Šulte, teksts un vizuālā māksla

Gints Ozoliņš, mākslinieks un sabiedrisko attiecību vadītājs

Pāvils Jurjāns, “TEDxRiga” konferences līdzdibinātājs un rīkotājs

Guntis Kalniņš, ainavu arhitekts

Katerīna Olekte, kultūras darbiniece, mūziķe/ mūziklu dziedātāja, kostīmu mākslinieces asistente

Kaspars Putniņš, diriģents

Anastasija Golubeva, modes dizainere, māksliniece

Ernests Valts Circenis, komponists

Žanete Spirka, komponiste un pedagoģe

Alma Kušķe, teātra producente

Laura Ozoliņa, Latvijas Kultūras akadēmijas darbiniece, studente

Marta Beate Botere, filmu nozares darbiniece

Inga Tropa, režisore, aktrise

Kirils Ēcis, mūziķis, dzejnieks

Kate Kokamegi, mūziķe, skolotāja

Kristīne Milere, izstāžu kuratore

Uldis Cekulis, filmu producents

Krišjānis Purens, mūziķis, pedagogs

Ēriks Vilsons, aktieris, rakstītājs

Ivonda Vilsone, aktrise, producente

Vaida Vovere, mūziklu dziedātāja

Zane Volkinšteine, kultūras žurnāliste un PR speciāliste

Artūrs Punte, “Orbīta”

Baiba Ozoliņa, dejas producente

Adams Vaicis, mūziklu dziedātājs

Mailo Štern, performanču mākslinieks

Edgars Mākens, komponists, Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs

Aleksandrs Avramecs, komponists

Arta Vārpa, mākslas zinātniece

Kristīne Abika, māksliniece

Raivis Alksnis, LOOK mākslas galerija vadītājs

Kaspars Zellis, vēsturnieks

Ineta Lipša, vēsturniece

Renāte Saulīte, “Rīgas cirks” projektu koordinatore

Dzintars Krūmiņš, režisors, animators, pedagogs

Luīza Frančenko, producente

Laura Gorodko, laikmetīgās dejas māksliniece

Klāra Grundšteine, māksliniece

Anna Niedola, kultūras producente

Marģers Vanags, laikmetīgas dejas mākslinieks

Katrīna Smilga, producente

Darja Turčenko, laimetīgās dejas māksliniece

Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks

Marija Saveiko, laikmetīgās dejas māksliniece

Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece

Jana Jacuka, horeogrāfe

Katrīna Albuže, laikmetīgās dejas māksliniece

Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece

Uldis Mākulis, mākslas galerists, restaurators

Oskars Moore, laikmetīgās dejas mākslinieks 

Roberta Gailīte, laikmetīgās dejas māksliniece

Katrīna Stepiņa, laikmetīgās dejas māksliniece

Arturs Muskars, laikmetīgās dejas mākslinieks

Melānija Linda Muskare, laikmetīgās dejas māksliniece

Līva Nora Apšeniece, laikmetīgās dejas māksliniece

Guntars Račs, mūziķis un autors

Sandra Strēle, māksliniece

Vladimirs Goršantovs, laikmetīgās dejas mākslinieks

Juris Petraškevičs, mākslinieks

Valters Mednieks, animators

Arnolds Andersons, mākslinieks

Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks

Vasilijs Ragačevičs, tulkotājs

 Eduards Grieznis, pianists

Aleksandrs Okonovs, operators

Una Cekule, režisore

Viesturs Graždanovičs, producents

Dita Lūse, gleznotāja

Laura Kušķe, dejas māksliniece

Ilze Faļkovska, producente

Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise

Laura Ziemele, kultūras darbiniece

Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības speciāliste

Toms Burāns, mākslinieks, animators

Kate Krolle, māksliniece

Roberts Dauburs, režisors

Valda Petrova, tv, kino producente

Ingrīda Tomašicka, tulkotāja

Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece

Gunārs Mūrnieks, mūziķis

Margrieta Griestiņa, māksliniece

Digna Bicāne, mākslas pedagoģe

Elza Gauja, režisore

Renāte Vītiņa, dizainere, māksliniece

Līga Neilande, kultūras darbiniece

Juris Simanovičs, mūziķis

Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks

Ieva Marija Rūme, filmu nozares darbiniece

Rita Rūme-Rigerte, mākslas mediatore

Diāna Zirniņa, Latgales vēstniecības GORS vadītāja

Rihards Liene Sebre, aktrise

Agnese Lipska, kinokritķe

Paula Bērziņa, kinoteātra "Kino bize" projektu vadītāja un Rīgas Starptautiskā kinofestivāla industrijas pasākumu un filmu izplatīšanas vadītāja

Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

15
94

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...