Iesaki rakstu: 
Pierasti un gadiem ilgi aptuveni ar sešu mēnešu (vēsturiski precīzi - no 2014. gada 26. jūnija) intervālu Latvijā no jauna un jauna notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi. Rezultātā saslimušās cūkfermas tiek izkautas, bet dzīvnieku līķi utilizēti (sadedzināti). Uzņēmēji un līdz ar viņiem valsts tautsaimniecība zaudē desmitiem miljonus eiro.
Āfrikas cūku mēris ir vīruss, kura izplatītājs (pārnēsātājs) ir mūsu vietējam lauku puscūcim radniecīgais savvaļas ruksis - mežacūka, kas katram īstenam latvietim asociējas ar mīlīgi ņipru un smalki kviecošu strīpainu radījumu, kas ātri skraidelē pakaļ savai mammai barbariski izzāģētos kuplmežu plašumos. Tiktāl viss it kā skaidrs un pēc zinātnes.
Diemžēl tālāk sākas valsts oficiālu iestāžu atbildība (bezatbildība), desmitiem miljonu summas un līdz ar to - jau politika, kura, kā zināms, netīrāka par dubļu peļķē rukšķošu kuili. Pa lielam cūku mēra lietas piekritīgas divām struktūrām.
Valsts meža dienestam (VMD) darbības mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; īsteno meža ugunsdzēsību; uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Otra struktūra ir nelabi bēdīgu slavu sen guvušais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) - zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuru vada ģenerāldirektors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.
Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku), dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un veterināro zāļu aprites kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba prasību ievērošanu, kā arī nodrošināt, pārtikas un nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroli.
Citiem vārdiem sakot - par visām cūku mēra cūcībām politiski atbild zemkopības ministrs, kuram, pats par sevi saprotams, ir vārds un uzvārds, un valdības koalīcijā ietilpstoša pozīcijas partija.
Kopš 2019. gada 23. janvāra zemkopības nozari pieskata nacionāli noskaņoti puiši un meitenes, bet līdz tam - Puzes saimnieka Hūtes līdzgaitnieks lauksaimniecības štellēs biedrs Jānis Dūklavs, akurāt kura pirmās ministrēšanas pirmajos mēnešos arī viss hemoroīdu iekaisums ar mēri un cūku līķu kaudzēm aizsākās un aizgāja nekontrolētā plašumā, un par spīti dažnedažādiem veiksmes stāstiem turpinās vēl šo baltdien, jo 11.08.2021 saņēmām kārtējo slikto ziņu: "Ludzas novada Briģu pagastā kādā piemājas saimniecībā, kurā tiek turētas četras cūkas, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas saimniecībā esošās cūkas tiks likvidētas. ''
Vienkārštautas valodā runājot, par cūku mēri līdz fermas slieksnim atbild Valsts meža dienests, bet, kad sērgu noķēris jau pašmāju sušķis, - Pārtikas un veterinārais dienests (tas pats, kas bēdīgi slavens). Man kā cūkgaļas gala lietotājam ir daži jautājumi, fakti un iebildes - piebildes pie tēmas kopumā.
Sāksim ar VMD.
Valsts meža dienests maksimāli izsniedz medību atļaujas mežacūku medīšanai. It kā tā. Motivējoši kritēriji un mehānisms medību kvotu palielināšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatības nesamazināšanos nav izstrādāti. Nav arī pētījumu, līdz kādam līmenim var atšaut mežacūkas, lai savukārt neiznīcinātu to populāciju kopumā. Tas ir - nav nekā, ne tā, ne šitā.
No medību viedokļa teorētiski nepieciešamas valsts noteiktas un izmaksātas prēmijas par katru nomedītu mežacūku vai vismaz sivēnmāti, lai pārvaldītu un kontrolētu situāciju, nevis cīnītos ar sekām, izdedzinot veselu cūkfermu iemītniekus. Efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt meža cūku skaitu, ir mērķtiecīga mežacūku mātīšu medīšana. Bet ko par to saka zoologi, biologi un parasti dabas draugi no Līgatnes parka? Šodien skaidrs tikai tas, ka Valsts meža dienests nesako neko.
VMD neierobežo mežacūku iebarošanu (piebarošanu) medību laukos, kā gan citādi lepni Rīgas kungi pa dzērumam ar savām Holland & Holland vispār ruksim trāpītu? Teorētiski un atkal - tikai teorētiski citi meža dzīvnieki mežacūku barotavām piekļūt nedrīkstētu. Ļoti būtiska lieta, jo tieši šī piekļuve ir iemesls cūku mēra izplatībai. Mediķi teiktu - slimības izplatīšanās ceļi ir, dzīvniekiem kontaktējoties ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem. Kas būtu sakāms VMD? Pilnīgi nekas. Klusums.
Medniekiem ir pienākums ziņot par atrastām beigtām mežacūkām. Šobrīd ir noteiktas prēmiju izmaksas katram ziņotājam. Vai šī prēmija ir adekvāta un stimulējoša, jo mežacūkas līķis ir pats galvenais vīrusa saglabāšanā un izplatīšanā ilgā laika periodā? Starp citu, varbūt esmu par dumju, bet nekur neatradu Latvijas karti ar informāciju par atrastiem mežacūku līķiem, izmaksātām prēmijām un statistiku kaut vai pa gadiem. Uzskatīsim un pieņemsim, ka es esmu par dumju, bet ar VMD viss ir vislabākajā kārtībā.
Tagad par to, kur vairs nu nekas nav kārtībā, bet atrodas tur, kur mugurai beidzas famīlija. Noteikumi par biodrošības prasībām medībās (MK nr. 226) ir izdoti un stājušies spēkā 17.04.2018, bet VMD savus mežziņus un inspektorus ir apmācījuši tikai 2020. gada martā. Respektīvi, divus gadus kopš noteikumu stāšanās spēkā neviens nav uzraudzījis medību vietas, savukārt no 2014. līdz 2018. gadam, līdz noteikumu stāšanās spēkā laikam biodrošība netika ievērota vispār, jo nebija pašu noteikumu. Aber mēs smejamies par Krieviju!
Kā ierobežot cūku mēra izplatību Latvijas teritorijās, kur slimība vēl nav konstatēta? Kā kopumā tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi, ja riski valsts ekonomikai nesamazinās, bet neprognozējami palielinās? Kam šodien skaidrā prātā ir skaidrs praktiskais zaudējumu atlīdzināšanas mehānisms Āfrikas cūku mēra infekcijas gadījumā (MK noteikumi nr. 199, pieņemti 01.04.2021)? Pats par sevi saprotams, ka no VMD pilnīgs klusums.
Par citiem farsiem un komēdijām augstākminētā sakarībā – turpinājumā, kas sekos…
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
