Pusgadu pēc tam, kad Lato Lapsa prasīja Ordeņu kapitulam izlemt jautājumu par Atzinības krusta atņemšanu asiņainajam okupācijas varas kolaboracionistam un bendem Uldim Krastiņam, apbalvojums tiek atņemts
PIETIEK15.07.2025.
Komentāri (110)
Iesaki rakstu: 
Ogres kodolbunkura izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” bija izstādīti plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmi dokumenti: izrādījās, asiņainais okupācijas varas kolaboracionists, bijušais Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis Uldis Krastiņš ne tikai piespriedis nāvessodus Kremļa pasūtītā politiskā prāvā un notiesājis uz ilgiem gadiem cietumā Latvijas neatkarības cīnītājus, bet arī aizmuguriski iztiesājis režīma pretinieka Pētera Lazdas VDK safabricēto lietu un nosūtījis viņu uz Krievijas psihiatrijas specnometnēm.
Pietiek pagājušā gada 8. decembrī publicēja izstādes autora Lato Lapsas Ordeņu kapitulam adresēto iesniegumu, pieprasot izlemt jautājumu par Atzinības krusta atņemšanu asiņainajam okupācijas varas kolaboracionistam Uldim Krastiņam. Šodien ir publicēts Ordeņu kapitula paziņojums par tā, kā izrādās, jau 18. jūnijā pieņemto lēmumu – atņemt asiņainajam kolaboracionistam augsto valsts apbalvojumu.
Pietiek šodien atkārtoti publicē Lato Lapsas pagājušā gada 6. decembra iesniegumu Ordeņu kapitulam:
„2010. gadā ar Ordeņu kapitula lēmumu bijušajam Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesim, padomju okupācijas varas kolaboracionistam Uldim Krastiņam tika piešķirts Atzinības krusts.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.
Man grūti iedomāties, ka Ordeņu kapitulam, lemjot par Atzinības krusta piešķiršanu Uldim Krastiņam, bija zināms, ka šis indivīds kā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis piespriedis nāves sodu pieciem cilvēkiem politiski angažētā, Kremļa pasūtītā krimināllietā (dokumentus pievienoju), par ko pēcāk Latvijas Republikas prokuratūras slēdzienā ir norādīts uz šī sprieduma nepamatotību (dokumentus pievienoju), kā arī cietumsodus padomju okupācijas varas režīma pretiniekiem (dokumentus pievienoju).
Taču šīs ziņas jau 2010. gadā bija publiski pieejamas, tāpēc nav izslēgts, ka toreizējais Ordeņu kapitula sastāvs par tām bija informēts, taču uzskatīja, ka tieši šāda persona – asiņains okupācijas varas bende un kolaboracionists, kas režīma vārdā mēģinājis iznīcināt nacionālās neatkarības kustību Latvijā – ir cienīga saņemt tās valsts apbalvojumu, kuras neatkarības atjaunošanu centusies nepieļaut.
Taču tagad Latvijas neatkarības cīnītājs Pēteris Lazda izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” ir izstādījis līdz šim publiski nepieejamus dokumentus, kas apliecina viņa minēto: „1979. gadā tiesnesis Uldis Krastiņš atzina par pamatotu VDK safabricēto apsūdzību un nosūtīja mani uz Krievijas psihiatrijas specnometnēm bez termiņa, tātad uz mūžu. Viņa ļaunuma pilno kalpošanu VDK interesēm pierāda it īpaši tas, ka viņš lietu iztiesāja man aizmuguriski – es netiku pielaists tiesas sēdēs, bet tiku turēts aiz restēm cietuma kamerā, kaut LPSR KPL 33.nodaļa nosaka tiesnesim tiesības izlemt likt nogādāt uz tiesas sēdi pat par garīgi slimu atzīto personu.” (Dokumentus pievienoju.)
Aicinu uz šo faktu pamata Ordeņu kapitulam pieņemt lēmumu par Atzinības krusta atņemšanu padomju okupācijas varas kolaboracionistam, asiņainajam bendem un Valsts drošības komitejas pakalpiņam Uldim Krastiņam.
Ja Ordeņu kapitula acīs šāda uzcītīga kalpošana padomju okupācijas režīmam nav apkaunojošs nodarījums un lēmums par apbalvojuma atņemšanu netiks pieņemts, tā būs izteiksmīga liecība par pašu Ordeņu kapitulu un tā patiesajām interesēm.
Lato Lapsa
Rīgā 2024. gada 6. decembrī.”
Ieraksts Lato Lapsas YouTube kanālā:
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
