Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien pie lasītājiem dodas Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes jaunā grāmata „Iznireļi”. Šī ir iecerētā grāmatu cikla „VĒZIS” pirmā grāmata un veltīta vienai īpašai Latvijas valsti saēdošā vēža metastāzei – progresīvajiem iznireļiem, kuri, apbruņojušies ar savu komunistisko idejisko tēvu saukļiem un meliem, tagad raujas uz vietām Eiropas parlamentā.

Jaunā grāmata būs iegādājama visos lielajos grāmatnīcu tīklos un ir pieejama arī e-grāmatas formā Jāņa Rozes e-grāmatnīcā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/iznireli-e-gramata.html. Jau tradicionāli jaunās grāmatas mazumtirdzniecības cenai grāmatnīcās nevajadzētu pārsniegt desmit eiro robežu.

Par to, kāpēc „Iznireļi” saucas tieši šādi un kāpēc šī grāmata nāk klajā tieši tagad, tās priekšvārdā stāsta Lato Lapsa:

 

Pēc visiem vecajiem komunistiem, kampējiem, neprašām un ierēdņiem šai taču beidzot vajadzēja būt Latvijas politiķu jaunajai paaudzei – tieši tai, kas valstij tik ļoti bija, ir un būs nepieciešama.

Bez koruptīvām interesēm un saitēm, toties ar stingru un nelokāmu uzticību tiesiskuma ideāliem un demokrātijas principiem.

Bez okupācijas varas kolaborācijas pagātnes, toties ar rietumniecisku izglītību, nesamaitātu intelektu un teicamām prasmēm.

Bez komunisma sērgas skartām smadzenēm un sirdīm, toties ar pārdomātiem un praktiski īstenojamiem solījumiem un plāniem.

Un pats galvenais – ar patiesu vēlmi strādāt nevis savas māgas un savas kabatas, bet savas valsts un savas tautas labā.

Ar solījumiem šai “paaudzei” viss tiešām ir bijis vislabākajā kārtībā. Šie, piemēram, bija partiju apvienības Attīstībai/Par!/Progresīvie solījumi labklājības jomā 2020. gada Rīgas Domes vēlēšanās:

“Sociālajā jomā progresīvi ieguldīsim par trešdaļu vairāk. Mums svarīgāks ir nevis pabalstu skaits, bet gan tāds sociālais darbs, kas palīdz cilvēkiem izrauties no nabadzības, bērniem augt veselīgās ģimenēs un senioriem – būt aktīviem un noderīgiem.

Pieejami mājokļi ikvienam. Rīga īstenos modernu mājokļu stratēģiju, kas palielinās pašvaldības un īres dzīvokļu pieejamību un samazinās īres cenas. Atbalsts un informācija namīpašniekiem ļaus uzlabot mājokļus un samazināt apkures rēķinus.”

Pagāja divi gadi, un tie paši Progresīvie, Rīgā faktiski neko no solītā nenodrošinājuši, vismazāk jau “par trešdaļu vairāk sociālajā jomā”, toties izcēlušies ar podos sabāztu koku spīdzināšanu un “eksperimentiem” ielu pārtaisīšanā, pirms tam neparūpējoties ne par kādiem iepriekšējiem pētījumiem, uz 14. Saeimu nu jau vieni paši startēja ar šādiem solījumiem labklājības nodrošināšanā:

Progresīvie strādās, lai mūsu cilvēku dzīves līmenis nepazeminātos pārtikas un energocenu krīzes dēļ. Progresīvie attīstīs sociālā atbalsta tīklu, nodrošinot tam nepieciešamos rīkus un resursus. Progresīvie rūpēsies par senioru dzīves kvalitāti.

Progresīvie nostiprinās principu “bērniem jāaug ģimenē”. Panāksim idejas “Latvija bez bērnunamiem” īstenošanu dzīvē. Progresīvie mazinās azartspēļu un citu atkarību radīto postu. Progresīvie būtiski palielinās mājokļu pieejamību. Progresīvie risinās bezpajumtniecības problēmu.”

Pat tiekot pie reālām iespējām un valdošās koalīcijas sastāvā strādājot pie valsts budžeta, lielākā daļa no šiem labklājības jomas solījumiem “piemirsās”, taču vietā nāca atkal jauni, tagad jau Eiropas Parlamenta vēlēšanām domāti. Nu Progresīvie solījās būt tie, kuri… un nu jau sekoja vēl iespaidīgāks solījumu klāsts, kas liktu nobālēt pāris dučiem Repšu ar viņu vecmodīgo “nu kā var nesolīt”:

“Panāks vienotu formulu minimālās algas un pensijas aprēķinam ES līmenī, vienotu ES bezdarba pabalstu. Paplašinās ES atbalstu medicīnā. Izveidos fondu, kas Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas projektus, radot darbvietas.

ES finansēs darbinieku pārkvalifikāciju uz perspektīvām nozarēm. Panāks vienotus standartus preču kvalitātei, novērsīs atkritumus. Panāks vismaz 30 % jūras un sauszemes teritoriju aizsardzību. Aizliegs dzīvnieku audzēšanu kažokādām, uzlabos citu nebrīvē turētu dzīvnieku apstākļus.

Ierobežos pesticīdu un minerālmēslu izmantošanu (ieskaitot glifosātu = Roundup). Rail Baltica būs nacionāla prioritāte, vilciens piestās Rīgā; panāks ES atbalstu mobilitātei, mazinās atkarību no privātā autotransporta. Lauksaimniecību padarīs zaļāku, piedzīs reģionu dzīves līmeni ES vidējam. Radīs iespēju pašvaldībām tieši pieteikties ES finansējumam.”

Visiem šiem Progresīvo dotajiem solījumiem – gan 2020., gan 2022., gan 2024. gadā dotajiem – bija viena kopīga iezīme: solītāji pat nemēģināja paskaidrot vēlētājiem ne to, kā tieši viņi gatavojas tos īstenot, ne to, no kurienes tad tiks ņemta nauda solījumu pildīšanai. Šķiet, viņi to arī nemaz nezināja. Vēl vairāk, neizskatījās, ka viņus tas kaut nedaudz interesē.

Mēs sadalīsim, izdalīsim un pārdalīsim – šis sauklis skanēja skaļi, spalgi un faktiski vienbalsīgi, bet, kas attiecās uz izdalāmā nopelnīšanu, – tur nu “jaunās, progresīvās politiķu paaudzes pārstāvji” izrādījās kautrīgi klusiņi. Pat vairāk – viņus arī nemaz neinteresēja tas, kur šī nauda tiks nopelnīta. Ja nepietiks, aizņemsimies, kā to mums iemācījuši “vecākie brāļi” – Vienotības vēzis.

Nevarētu gan teikt, ka šie “progresīvie” kungi un dāmas, kaut lielākoties ar marksistiskiem biedru un biedreņu uzskatiem piesūkušies, vispār neko nezinātu par naudas iegūšanu. Tajā, kas bija saistīts ar centieniem piesūkšanos pašvaldības, valsts un to kapitālsabiedrību līdzekļiem savu personisko vai savu ģimeņu vajadzību labā, viņi izrādījās gandrīz vai izcili eksperti. Vismaz ne sliktāki par tiem kampējiem, kurus bija solījušies aizvietot.

Taču visādi citādi – viens vienīgs bēdu stāsts. Izrādījās, ka šie cilvēki audzināti būt tērētāji, nevis pelnītāji. Rietumnieciskās izglītības un teicamo prasmju vietā lielākoties bija galvas, kas piebāztas ar postmarksistiskām kreisām idejām, un pārliecība, ka nekas jau dzīvē nemaz nav jāmāk, lai nodarbotos ar pašvaldības vai valsts vadīšanu un pārvaldīšanu.

Klasisks piemērs bija, teiksim, kādreizējā okupācijas varas asiņainā kolaboranta, kaismīgā komunista, padomju impērijai uzticību visvisādi apliecinājušā un režīma vārdā pat cilvēkus uz nāvi notiesājušā, mūslaiku Latvijā jaunas, pilnas siles atradušā Romualda Vonsoviča dēls Edvards Kārlis Vonsovičs.

Tieši tāpat, kā tas savulaik bija ar krievu revolucionārajiem teroristiem, arī šajā gadījumā tēva – kolaboranta – saslauktie miljoni bija izrādījušies trekna augsne, kurā attīstīties un uzplaukt dēlēna pēcāk sociālajos tīklos aizrautīgi, gandrīz vai ar putām uz lūpām paustajam marksistisku, puskomunistisku un pat pēc antisemītisma dvakojošu uzskatu mikslim.

Laikam ejot, tomēr izrādījās, ka vispār ir divas ļoti atšķirīgas “jauno, progresīvo” politiķu grupas. Vieni bija enerģiski, aizrautīgi un spalgspiedzīgi jaunekļi un jaunuves, kam nebija vispār nekādas nojēgas par praktisko, reālo dzīvi. Viņi lielākoties arī paši paniski baidījās no jebkāda amata, kas būtu saistīts nevis ar saukļiem un citu nopelnītā sadalīšanu, bet gan ar kaut kādu praktiskas dabas darbu un reāli nomērāmiem rezultātiem.

Un tad bija arī otra grupa – manīgi, paglumi ļaudis no ierēdņu un uzņēmēju aprindām –, kuri pret kreiso, “progresīvo” jaunekļu un jaunuvju plāniem “taisnīgi sadalīt un pārdalīt” nekādas personiskas simpātijas nejuta. Toties šie ļaudis bija apveltīti ar labu ožu, ar spēju bez kompleksiem pielipināties perspektīvam, dažnedažādus labumus sološam politiskajam spēkam – jā, un arī ar stingru politisko principu un valstisko ideālu faktisku neesamību.

Šiem cilvēkiem atšķirībā no spalgspiedzīgajiem jaunuļiem nebija nekādu principu, nekādu valstisku mērķu, toties viņiem bija nesalīdzināmi lielāka apetīte, personiskas ambīcijas un vismaz kaut kāda praktiskā darba un reālās dzīves pieredze – pietiekama, lai izceltos uz spalgspiedzīgo jaunuļu fona un varētu kļūt par reālajiem lietu kārtotājiem un “pienākošos” vakanto amatu ieņēmējiem.

Tā nu kaut kā sanāca tā, ka gaidītās un Latvijas valstij tik vajadzīgās politiķu jaunās paaudzes vietā kā sēnes pēc lietus saradās un izvērsās bezprincipiālu, glumu, caurcaurēm uz personisko labumu orientētu ļaužu suga, kuri pakāpās uz mazgadīgu marksistiski noskaņotu entuziastu pleciem. Lai kā censtos būt iekļaujoši un izprotoši, šīs grāmatas autori šo sugu nevar nosaukt citādi kā par iznireļiem.

Šādu ļaužu mūsu pašreizējā “politiskajā elitē” jau ir desmiti un simti, ja ne tūkstoši, un, protams, viņi nav koncentrējušies tikai Progresīvajos vien, – vienkārši šajā kompānijā viņi ir īpaši: gan tāpēc, ka uz kopējā vēl pubertātes pumpām nosēto plānā galdiņa urbēju fona izceļas ar jau pieminēto dzīves pieredzi un vismaz sava veida briedumu, gan tāpēc, ka citās partijās šāda līmeņa ļaudīm tomēr neizdotos tik viegli aizkārpīties līdz virsotnēm – tur tomēr jāiziet zināms atlases process. Toties šajā…

Visus Progresīvos un “progresīvos” iznireļus, protams, nav iespējams ietilpināt vienā grāmatā, tāpēc pietiks ar četriem it kā ļoti dažādiem, taču pēc būtības ārkārtīgi līdzīgiem šīs sugas pārstāvjiem.

Pirmais iznirelis ir “jaunās paaudzes politiķis”, kurš nav spējis iegūt pat augstāko izglītību, toties apveltīts ar tik izciliem intriganta, kombinatora un vienkārši blēža instinktiem, ka ir spējis gan labākajās biedra Ļeņina tradīcijās nevēlamu “meņševiku” no partijas izēst, gan savam ģimenes biznesam simtus tūkstošu eiro valsts atbalstā “likumīgi” pakampt, gan “aizmirst” savu nostāju okupācijas pieminekļa jautājumā un savu parakstu zem migrantu plūsmu atbalstošās vēstules, gan pēc sarunas ar, pēc visa spriežot, biznesa kompanjonu pirmais uz KNABu ar “danosu” aizjozt un izsludināt sevi par korupcijas apkarotāju numur viens.

Otrais iznirelis – vēl viens uzņēmējs, kas savā privātbiznesā izrādījies nesalīdzināmi veiksmīgāks nekā pašvaldības amatā, kur viņa pašcildinātais un par nodokļu maksātāju naudu mākslīgi slavētais veikums pēc sīkākas izpētes izrādījies viena vienīga izlikšanās un ūdens duļķošana – ja, protams, neskaita gatavību pakampt nodokļu maksātāju līdzekļus personiskām izklaidēm un citām vajadzībām. Taču tas viņam nav traucējis pēc amata zaudēšanas veikli nomainīt iepriekšējo partiju uz “perspektīvāku” un “progresīvāku” un bez kādiem kompleksiem nospraust jaunu kursu – ja reiz es izrādījos nespējīgs un manipulējams kā galvaspilsētas mērs un neizpildīju Rīgas iedzīvotājiem sasolīto, tad kāpēc lai es tagad nepārstāvētu jūs Eiroparlamentā?

Trešais iznirelis – cilvēks, kuram ar dažiem mēnešiem ir pieticis, lai ar saviem “darbiem” nonāktu situācijā, kad enciklopēdijas šķirklis “tukšdirsējs” pilnīgi noteikti tiktu ilustrēts ar viņa fotoattēlu. Iepriekš ticis pasludināts par izcilu uzņēmējdarbības menedžeri un lieliskas pārvaldības ekspertu Latvijas valsts kapitālsabiedrībās izplatītos amatos, kuru ieņēmēji ne par ko neatbild un arī faktiski neko nedara, un vienmēr bijis gatavs norādīt uz vispareizāko rīcību jebkurā situācijā, nu šis iznirelis pat “progresīvo” mutesbajāru vidū ir izrādījies unikāls eksemplārs – skaļš, neprasmīgs un nekaunīgs.

Un tad vēl arī ceturtais iznirelis – cilvēks, kurš formāli nav pievienojies “progresīvo” politiķu saimei, taču uzrādījis tik pārliecinošas shēmošanas, izlikšanās, nodevības un bezprincipialitātes iemaņas un talantus, ka šķiet ļoti ticamas politiskajās aprindās cirkulējošās runas: šādam oficiālās pievienošanās aktam tiek meklēts tikai īstais brīdis un, protams, arī īstais “atbilstošais amats”.

Mārtiņš Kossovičs. Mārtiņš Staķis. Kaspars Briškens. Māris Simanovičs. Četri iznireļi. Katrs it kā citādāks, bet suga neapšaubāmi viena. Ne par vienu no viņiem šī grāmata nesniegs pilnu politisko vai cita veida biogrāfiju, taču no tās izvilks tās epizodes un faktus, kuri šīs sugas pārstāvjus raksturo visizteiksmīgāk. Sugas, kura, kā izrādījies, ir lieliski sapratusies ar Vienotības vēzi un Latvijas valsts tagadni un nākotni apdraud varbūt pat vēl daudz nopietnāk nekā iepriekšējās “politiskās elites” paaudzes.”

Novērtē šo rakstu:

131
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...