Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.

Par šībrīža Krievijas baznīcas saplūšanu ar laicīgo varu jeb, precīzāk sakot, varas izmantošanu, lai, arī izmantojot baznīcu, ietekmētu sabiedrības viedokli – nav ne mazāko šaubu. Tas nekas, ka šāda pieeja ir pretrunā ar ticības būtību un ir amorāla.

Jebkāda veida ieroču svētīšana ir pretrunīgi vērtējama, bet, ja mācītājs aizstāv baznīcas praksi svētīt kodolieročus, saucot tos par "krievu tautas, tās kultūras un baznīcas pestītājiem"2, tad paliek pavisam dīvaini.

Par amorālās rīcības augstāko punktu jāuzskata Krievijas Federācijas Bruņoto spēku galvenais dievnams, kurš tika atvērts 2020.gada 14.jūnijā. Nē, nepārprotiet, ne jau pati dievnama būtība vai ticība kā tāda, bet gan konkrētais izpausmes veids. Vai tik tiešām dievnamā, kurā jārunā par cilvēku mīlestību un labestību, jābūt kara ainām un ieročiem? Vitrāžās svētos tēlus aizvietot ar ieroču un karavīru attēlojumiem?

Domāju, ka daudzi piekritīs, ka ir necienīgi par dievnamu saukt ēku, kurā tiek slavināts karš un ieroči vai, vēl precīzāk, – ar dievnama starpniecību tiek propagandēta valsts politika, turklāt visnotaļ apšaubāma, vērtējot to ar vēsturnieku acīm.

Apskatot šī dievnama mājaslapu3, faktiski redzams, ka tā galvenais uzdevums ir slavināt PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā. Tas pat netiek slēpts. Aprakstā par šo savdabīgo veidojumu tiek pausts, ka baznīcas augstums kopā ar krustu ir 96 metri – tas tiek pamatots ar to, ka 960.gadā piedzima svētais lielkņazs Vladimirs. Galvenā kupola aploka diametrs 19,45 metri – kā zināms, 1945.gadā beidzās otrais pasaules karš. Zvanu torņa augstums 75 metri – 2020.gadā ir Otrā pasaules kara 75. gadadiena.4

No visa iepriekš minētā izriet, ka celtne ir celta faktiski tikai un vienīgi Otrā pasaules kara propagandai.

Nedaudz savdabīgs šķiet gidu stāstītais, ka grīdas izlietas no sakausētiem Vērmahta ieročiem un tankiem, pasakot: „Padomājiet par to, ieejot šajā katedrālē. Staigājot pa šo grīdu, jūs simboliski sakaujat fašistisko ienaidnieku,"5 Pat šajā kontekstā rodas tāds elementārs jautājums – kur tik ilgus gadus ir glabāti šie tanki, lai tagad viņus pārkausētu?

Nedrīkst aizmirst, ka padomju laikos bija izteikta varas cīņa pret reliģiju un mācītājiem. Protams, ka netika aiztikti tie mācītāji un draudzes, kuras sadarbojās ar drošības iestādēm. 6 Faktiski – reliģiskā ticība un arī baznīcas PSRS laikā tika nežēlīgi iznīcinātas, atstājot tikai tos mācītājus, kuri darbojās specdienestu interesēs. Dievnami tika iznīcināti un pārvērsti par noliktavām utt..

Reliģiskā ticība PSRS laikā nebija savienojama ar komunistisko pārliecību. Kur nu vēl karot pareizticīgās ticības vārdā. Par tādu domu vien varēja nošaut. Tādēļ tagad mēģināt savīt kopā baznīcu un cīņas Otrajā pasaules karā, maigi sakot, ir pretdabiski.

Tomēr viedokļi ir atšķirīgi. "Šādu diženu katedrāli var uzbūvēt tikai tāda nācija, kas mīl Dievu," uzskata Klinas bīskaps Stefans, kurš vada Krievu pareizticīgās baznīcas atzaru sadarbībai ar bruņotajiem spēkiem. 59 gadus vecais Stefans pirms kļūšanas par mācītāju dienēja padomju un Krievijas pretraķešu aizsardzības spēkos. Bīskaps Stefans aizstāv padomju simbolu izmantošanu, norādot, ka katedrālē attēloti "visi laikmeti mūsu valstī, Svētajā Krievijā". Izlaist Otro pasaules karu būtu nepareizi, viņš pauž.7 

Tas, ka krievu nācija mīl dievu, šaubu nav, bet – ko mīl šī brīža Krievijas vadoņi, tas jau cits stāsts, un skaidrs, ka dievu viņi mīl vismazāk. Tomēr, ja attīsta bīskapa Stefana domu, tad šajā celtnē velna lomā vajadzētu būt personāžam ar Staļina un Žukova sejām. Tik daudz cilvēku kā nobendēja Staļins un Žukovs, nav spējis neviens, jo lielie zaudējumi kara pirmajās dienās arī gulstas uz abiem. Varētu teikt sirdsapziņām, bet nebūsim naivi – viņiem tādu nebija.

Ja jau tā skatāmies un ja vajadzēja attēlot visus notikumus, tad – kur pazudušas vitrāžas no Ziemas kara, kurš ilga no 1939.gada 30.novembra līdz 1940.gada 13.martam? No kara, kuru uzsāka PSRS un kurā daudz skaitliski mazākā Somijas armija atsevišķās kaujās faktiski iznīcināja uzbrūkošās PSRS armijas daļas? Somu pētnieki lēš Sarkanās armijas zaudējumus līdz pat līdz 270 000 kritušo un 300 000 ievainoto un saslimušo. Šo PSRS kaunpilno lapaspusi ēkas būvētāji kautrīgi ir piemirsuši.

Arī pašā Krievijā šīs ēkas celtniecība netiek viennozīmīgi uztverta. "Daudzi priesteri, kuru jaunība pagāja 70. un 80. gados un kuri personīgi iestājās pret represīvo, baznīcai naidīgo padomju mašinēriju, ir šokēti un nespēj ar to samierināties," norāda teologs Sergejs Čapņins no Maskavas.8 Te būtu vietā pieminēt Bijušā VDK pulkvežleitnanta piezīmes: Krievijas Pareizticīgo baznīca ārzemēs un padomju slepenā dienesta pārstāvji, kurās citstarp tiek minēts, ka “1969.gada augustā VDK izdevies izvirzīt aģentu Kuzņecovu uz vadošu amatu Vispasaules baznīcas padomē. 1982. gads. Pašlaik valstī sodu izcieš 229 garīdznieki un sektanti (1981. gadā to bija 220). Turklāt trimdā ir 18 cilvēki (1981. gadā - 24). VDK ar šo cilvēku kategoriju ir veikusi 2500 operatīvās uzskaites lietas (1981. gadā - 2225). Nozīmīgākie rezultāti: ar vadošo aģentu starpniecību Krievijas pareizticīgo, gruzīnu un armēņu baznīcas ir stingri ieņēmušas lojālas pozīcijas ... 1982. gada laikā notikušas 1809 sanāksmes, saņemtas 704 ziņas”.9

Lasot iepriekš minēto, redzams, ka, lai nu kas, bet 70. un 80. gadu mācītāji vislabāk var atcerēties pastāvošās varas attieksmi pret baznīcu, ka darboties ļāva tikai tiem, kuri atbalstīja represijas. Pretējā gadījumā – pret pašiem tika rosinātas lietas. Patiesības labad jāpasaka, ka viņu situācijas, salīdzinot ar amata brāļiem pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, varētu uzskatīt pat par ideālām. Tomēr viņu viedoklis ir viennozīmīgs – tā saucamais Krievijas Federācijas Bruņoto spēku galvenais dievnams ir apkaunojums Krievijas Pareizticīgajai draudzei.

1 http://duma.gov.ru/news/48953/

2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/miris-covid-19-un-atomierocus-slavejusais-krievijas-macitajs.d?id=52581801

3 https://hram.mil.ru/

4 Turpat

5 https://www.tvnet.lv/7090164/pareizticiba-ar-kalasnikoviem-ko-krievijas-jauna-katedrale-stasta-par-putinisma-ideologiju

6 http://argumentua.com/stati/russkaya-pravoslavnaya-tserkov-na-sluzhbe-kgbfsb

7 https://www.tvnet.lv/7090164/pareizticiba-ar-kalasnikoviem-ko-krievijas-jauna-katedrale-stasta-par-putinisma-ideologiju

8 Turpat.

9 https://gordonua.com/publications/zapiski-byvshego-podpolkovnika-kgb-russkaya-pravoslavnaya-cerkov-za-rubezhom-i-agenty-sovetskih-specsluzhb-1510822.html

Novērtē šo rakstu:

17
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...