Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, kur divi stīvējas, tur trešais gūst labumu. Eiropas Komisijas un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” domstarpības par solīto vakcīnu piegāžu apjoma samazināšanu ir izkristalizējušas to, cik sarežģīts tomēr var izrādīties vienoto iepirkumu process, ņemot vērā, ka vakcīnas savā īpašumā kāro iegūt arī daudzas citas valstis, tostarp maksājot par tām iespējami augstāku cenu.

Pašlaik Eiropas Komisija (EK) un veselības komisāre ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā, jo arvien lielāku spiedienu izjūt arī no dalībvalstu puses. Taču Briseles slavētajai dalībvalstu solidaritātei ir mīnusi, tostarp lēmumu pieņemšanas ātrums. Solidaritāte nozīmē arī to, ka atsevišķas valstis, pat ja tās vēlētos vai varētu finansiāli to atļauties, savā rīcībā ir ierobežotas.1

Līdz ar to ne visi notikumi attīstās tā, kā to gribētos ikkatrai valstij. Respektīvi – visiem jānes kāds upuris, lai Eiropas Savienības pasludinātās vērtības tiktu ievērotas ne tajos vieglākajos laikos. Diemžēl būs valstis, kuras neapmierinās attiecīgā kārtība, un, būs valstis, kuras šo situāciju izmantos. Protams, ka ikkatrs izmanto sniegtās iespējas, lai sasniegtu savu rezultātu. Tiesa, te tomēr no svara ir jautājums, cik tālu ikkatra valsts ir gatava iet?

Vienmēr visus ir sajūsminājusi drosmīga un pašaizliedzīga rīcība, glābjot savus draugus, ja vēl tas notiek uz pašu labklājības rēķina, – neviens nepaliek vienaldzīgs. Te tomēr vietā būtu viens cits jautājums – attiecīgā palīdzība tiek sniegta, lai palīdzētu, vai – citu mērķa vārdā? Arī ūdeni izslāpušajam var pasniegt ar vēlmi to padzirdīt vai – ar mērķi panākt, lai pēc tam viņš kā pateicību izdara noteiktas darbības. Ja iepriekš ir bijis kāds pamats uzskatīt, ka kāda valsts nav bijusi īsti godprātīga, tad arī situācijās, kad tās nodomi varbūt būs paši cēlsirdīgākie, uz to skatīsies ar zināmām bažām.

Par Putina Krievijas godprātību nerunāšu, tās vienkārši nav. Nerunāšu ne jau tamdēļ, ka nebūtu ko teikt. Vienkārši nav jau vērts runāt par to, ka ziemā ir ziema vai pavasarī pavasaris. Putina Krievija jau ar saviem darbiem ilgstoši ir parādījusi, ka tai ticēt un uzticēties nevar.

Līdz ar to šeit nebūs stāsts par iejūtīgu kaimiņu, kurš cenšas kādam palīdzēt tikai tamdēļ, ka viņam laba sirds. Stāsts būs par vakcīnām. Kā iepriekš minēju, diemžēl ES šajā brīdī nedemonstrē to labāko vienotību un uzticēšanos. Līdz ar to ir neapmierinātas valstis, un, diemžēl neapmierinātība jau ir aizgājusi tādā līmenī, kad gatavas slēgt jebkādus darījumus, nedomājot par to, kā tas atsauksies nākotnē.

Proti, Čehija ir lūgusi Krievijai piegādāt vakcīnas “Sputnik V”. Pēc neoficiālas informācijas, vakcīnu sūtījums varētu būt klāt tuvākajās dienās.2 Čehija nav pirmā valsts ES, kura ir pasūtījusi Krievijā ražoto vakcīnu. Tā jau Ungārijā tiek veikta vakcinācija ar “Sputnik V”. Ungārija jau janvārī kļuva par pirmo ES valsti, kas apstiprināja "Sputnik V" un pasūtīja divus miljonus devu šīs vakcīnas, kas tai tiks piegādātas trīs mēnešu laikā.3

Tieši Ungārijas griezumā apskatīsim Krievijas rīcību. Šoreiz pavisam no cita skata punkta – no tās iedzīvotāju.

Krievijas iedzīvotāju vidū tiek bravūrīgi skandēts – Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu pret Covid-19. pirmā uzsāka tās ražošanu, un arī vakcināciju bija plānots uzsākt pirmajiem.

Kā bija plānots, viena lieta, bet, paskatot informāciju par vakcinētajiem, redzams, ka, piemēram, Brazīlijā, kura neražo vakcīnu, ir izmantots 8,1 miljons dozu, bet Krievijā – 3.9 miljoni dozu. Tas ir, salīdzinot divas valstis, no kurām viena ir izstrādājusi savu vakcīnu, bet otra ne.

Ja paskatāmies salīdzinājumu starp valstīm, kura ir izstrādājušas savas vakcīnas, tad skats paliek vēl skumjāks, tiesa, Krievijas pusē. Putina Krievija sevi cenšas parādīt sevi kā progresīvu un uz jauniem sasniegumiem orientētu. Tā cenšas sevi pozicionēt kā vienu no ietekmīgām valstīm. Nu, liek sevi vienā rindā ar ASV un Ķīnu.

Savā ziņā šajā vietā Krievijai ir pamats būt, visas trīs valstis ir izstrādājušas vakcīnu pret Covid-19, bet ASV ir izmantojusi 70,45 miljonus dozu, Ķīna – 40,52 miljonus dozu.4 Savukārt Krievijā izmantoto dozu skaits ir smieklīgi mazs, bet tiek kultivētas ziņas, ka Krievija apgādās ar vakcīnu visus, kuri izrādīs šādu vēlmi. Kā iepriekš jau tika pausts – Ungārijai vien tiks piegādāti vairāk nekā divi miljoni dozu. Akcentēju, tas ir puse no tā, cik vakcinēti pašā Krievijā.

Kā liecina domnīcas “Peterburgskaja Politika” ziņojums, brīdī, kad “Sputnik” vakcīnu sāka eksportēt uz citām valstīm, pašā Krievijā tā bija brīvi pieejama vien galvaspilsētā Maskavā, kā arī tālajā un mazapdzīvotajā Sahalīnā, Čukotkā un Ņencu autonomajā apvidū.5

Principā tas sanāk, ka Krievija piekopj politiku – pašu iedzīvotāji var mirt nost, bet parādīsim iejūtību un žēlsirdību citu valstu iedzīvotājiem?! Nez, ko Krievijas iedzīvotāji par šādu uzspiestu pašupurēšanos domā? Tā arī – vai tik tiešām Putina Krievijai citu valstu iedzīvotāji ir kļuvuši tuvāki par savējiem!?

Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Tad kādi ir patiesie Krievijas iemesli, cenšoties nodrošināt ar vakcīnām citu valstu iedzīvotājus, bet par savējiem nemaz nedomājot? Te laikam nekas cits neatliek kā piekrist jau iepriekš izskanējušiem viedokļiem, ka Putina Krievijas īstenie iemesli plašai pretimnākšanai citām valstīm nodrošināšanai ar vakcīnu ir saistīti ar ģeopolitiskās ietekmes veicināšanu, bet pašu tauta – tā lai paciešas.

1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-notikumu-top3-covid-19-vakcinu-iepirkumu-krize-ek-ultimats-polijai-un-reakcija-uz-navalnija-arestesanu.a390804/

2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kavejoties-es-piegadem-cehija-lugusi-krievijai-pieskirt-sputnik-v-vakcinas.d?id=52978383

3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-ungarija-sakusies-vakcinacija-ar-sputnik-v.d?id=52930805

4 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations

5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piedava-sputnik-vakcinu-citiem-bet-pasiem-tas-trukst.a392381/

Novērtē šo rakstu:

17
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...