Putina loģika - savējie lai ciešas, bet ar vakcīnām apgādāsim citus
Kasīklis05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, kur divi stīvējas, tur trešais gūst labumu. Eiropas Komisijas un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” domstarpības par solīto vakcīnu piegāžu apjoma samazināšanu ir izkristalizējušas to, cik sarežģīts tomēr var izrādīties vienoto iepirkumu process, ņemot vērā, ka vakcīnas savā īpašumā kāro iegūt arī daudzas citas valstis, tostarp maksājot par tām iespējami augstāku cenu.
Pašlaik Eiropas Komisija (EK) un veselības komisāre ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā, jo arvien lielāku spiedienu izjūt arī no dalībvalstu puses. Taču Briseles slavētajai dalībvalstu solidaritātei ir mīnusi, tostarp lēmumu pieņemšanas ātrums. Solidaritāte nozīmē arī to, ka atsevišķas valstis, pat ja tās vēlētos vai varētu finansiāli to atļauties, savā rīcībā ir ierobežotas.1
Līdz ar to ne visi notikumi attīstās tā, kā to gribētos ikkatrai valstij. Respektīvi – visiem jānes kāds upuris, lai Eiropas Savienības pasludinātās vērtības tiktu ievērotas ne tajos vieglākajos laikos. Diemžēl būs valstis, kuras neapmierinās attiecīgā kārtība, un, būs valstis, kuras šo situāciju izmantos. Protams, ka ikkatrs izmanto sniegtās iespējas, lai sasniegtu savu rezultātu. Tiesa, te tomēr no svara ir jautājums, cik tālu ikkatra valsts ir gatava iet?
Vienmēr visus ir sajūsminājusi drosmīga un pašaizliedzīga rīcība, glābjot savus draugus, ja vēl tas notiek uz pašu labklājības rēķina, – neviens nepaliek vienaldzīgs. Te tomēr vietā būtu viens cits jautājums – attiecīgā palīdzība tiek sniegta, lai palīdzētu, vai – citu mērķa vārdā? Arī ūdeni izslāpušajam var pasniegt ar vēlmi to padzirdīt vai – ar mērķi panākt, lai pēc tam viņš kā pateicību izdara noteiktas darbības. Ja iepriekš ir bijis kāds pamats uzskatīt, ka kāda valsts nav bijusi īsti godprātīga, tad arī situācijās, kad tās nodomi varbūt būs paši cēlsirdīgākie, uz to skatīsies ar zināmām bažām.
Par Putina Krievijas godprātību nerunāšu, tās vienkārši nav. Nerunāšu ne jau tamdēļ, ka nebūtu ko teikt. Vienkārši nav jau vērts runāt par to, ka ziemā ir ziema vai pavasarī pavasaris. Putina Krievija jau ar saviem darbiem ilgstoši ir parādījusi, ka tai ticēt un uzticēties nevar.
Līdz ar to šeit nebūs stāsts par iejūtīgu kaimiņu, kurš cenšas kādam palīdzēt tikai tamdēļ, ka viņam laba sirds. Stāsts būs par vakcīnām. Kā iepriekš minēju, diemžēl ES šajā brīdī nedemonstrē to labāko vienotību un uzticēšanos. Līdz ar to ir neapmierinātas valstis, un, diemžēl neapmierinātība jau ir aizgājusi tādā līmenī, kad gatavas slēgt jebkādus darījumus, nedomājot par to, kā tas atsauksies nākotnē.
Proti, Čehija ir lūgusi Krievijai piegādāt vakcīnas “Sputnik V”. Pēc neoficiālas informācijas, vakcīnu sūtījums varētu būt klāt tuvākajās dienās.2 Čehija nav pirmā valsts ES, kura ir pasūtījusi Krievijā ražoto vakcīnu. Tā jau Ungārijā tiek veikta vakcinācija ar “Sputnik V”. Ungārija jau janvārī kļuva par pirmo ES valsti, kas apstiprināja "Sputnik V" un pasūtīja divus miljonus devu šīs vakcīnas, kas tai tiks piegādātas trīs mēnešu laikā.3
Tieši Ungārijas griezumā apskatīsim Krievijas rīcību. Šoreiz pavisam no cita skata punkta – no tās iedzīvotāju.
Krievijas iedzīvotāju vidū tiek bravūrīgi skandēts – Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu pret Covid-19. pirmā uzsāka tās ražošanu, un arī vakcināciju bija plānots uzsākt pirmajiem.
Kā bija plānots, viena lieta, bet, paskatot informāciju par vakcinētajiem, redzams, ka, piemēram, Brazīlijā, kura neražo vakcīnu, ir izmantots 8,1 miljons dozu, bet Krievijā – 3.9 miljoni dozu. Tas ir, salīdzinot divas valstis, no kurām viena ir izstrādājusi savu vakcīnu, bet otra ne.
Ja paskatāmies salīdzinājumu starp valstīm, kura ir izstrādājušas savas vakcīnas, tad skats paliek vēl skumjāks, tiesa, Krievijas pusē. Putina Krievija sevi cenšas parādīt sevi kā progresīvu un uz jauniem sasniegumiem orientētu. Tā cenšas sevi pozicionēt kā vienu no ietekmīgām valstīm. Nu, liek sevi vienā rindā ar ASV un Ķīnu.
Savā ziņā šajā vietā Krievijai ir pamats būt, visas trīs valstis ir izstrādājušas vakcīnu pret Covid-19, bet ASV ir izmantojusi 70,45 miljonus dozu, Ķīna – 40,52 miljonus dozu.4 Savukārt Krievijā izmantoto dozu skaits ir smieklīgi mazs, bet tiek kultivētas ziņas, ka Krievija apgādās ar vakcīnu visus, kuri izrādīs šādu vēlmi. Kā iepriekš jau tika pausts – Ungārijai vien tiks piegādāti vairāk nekā divi miljoni dozu. Akcentēju, tas ir puse no tā, cik vakcinēti pašā Krievijā.
Kā liecina domnīcas “Peterburgskaja Politika” ziņojums, brīdī, kad “Sputnik” vakcīnu sāka eksportēt uz citām valstīm, pašā Krievijā tā bija brīvi pieejama vien galvaspilsētā Maskavā, kā arī tālajā un mazapdzīvotajā Sahalīnā, Čukotkā un Ņencu autonomajā apvidū.5
Principā tas sanāk, ka Krievija piekopj politiku – pašu iedzīvotāji var mirt nost, bet parādīsim iejūtību un žēlsirdību citu valstu iedzīvotājiem?! Nez, ko Krievijas iedzīvotāji par šādu uzspiestu pašupurēšanos domā? Tā arī – vai tik tiešām Putina Krievijai citu valstu iedzīvotāji ir kļuvuši tuvāki par savējiem!?
Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Tad kādi ir patiesie Krievijas iemesli, cenšoties nodrošināt ar vakcīnām citu valstu iedzīvotājus, bet par savējiem nemaz nedomājot? Te laikam nekas cits neatliek kā piekrist jau iepriekš izskanējušiem viedokļiem, ka Putina Krievijas īstenie iemesli plašai pretimnākšanai citām valstīm nodrošināšanai ar vakcīnu ir saistīti ar ģeopolitiskās ietekmes veicināšanu, bet pašu tauta – tā lai paciešas.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-notikumu-top3-covid-19-vakcinu-iepirkumu-krize-ek-ultimats-polijai-un-reakcija-uz-navalnija-arestesanu.a390804/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kavejoties-es-piegadem-cehija-lugusi-krievijai-pieskirt-sputnik-v-vakcinas.d?id=52978383
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-ungarija-sakusies-vakcinacija-ar-sputnik-v.d?id=52930805
4 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piedava-sputnik-vakcinu-citiem-bet-pasiem-tas-trukst.a392381/
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
