Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai aklais šobrīd nespēs saskatīt to, ka karš Kalnu Karabahā vēl tik ātri nebeigsies. Acīmredzami Alijevam, Erdogana mudinātam, vēl joprojām nav sanācis atgūt Kalnu Karabahu ātri un bez liekas asins izliešanas.

Konfliktā iesaistīto pušu spēki turpina mīņāties abpus Kalnu Karabahas robežām, ik palaikam uz dullo veicot artilērijas apšaudes, kur pagadās, un dzenot strupceļā savu spēku kājnieku vienības, kuras cieš arvien lielākus zaudējumus.

Tagad it kā ir iestājies relatīvs „pamiers”, bet kaujas kā parasti turpinās, un mierīgie civiliedzīvotāji turpina ciest. Gribētu tagad ieskatīties to gudro analītiķu acīs, kas pēdējos 30 gadus runā par jauna veida kariem – ātriem un precīziem, pāris dienas un jautājums atrisināts.

Nu nezinu gan, Sīrijā ir jau izaugusi kārtējā kara bērnu paaudze, un tagad kaut kas līdzīgs notiek Kalnu Karabahā. Turklāt šeit viss notiek gluži vai tāpat kā vecajos labajos 2. Pasaules kara laikos, ja nu vienīgi šoreiz tiek pielietoti precīzāki un daudz letālāki ieroči.

Vēl 1994. gadā Kremlis spēja pierunāt abas karojošās puses nolikt ieročus, kaut gan līdz šodienai mēs bijām aculiecinieki neskaitāmiem asinsizliešanas gadījumi, kā teikt, provokācijām ar letālām sekām no abām pusēm, kuras tagad savā starpā ir uzsākušas ilgstošu plaša mēroga karu Aizkaukāzā, graujot Putina kā lielvaras līdera prestižu un faktiski izbeidzot KDLO pastāvēšanu, par ko jau esmu izteicies iepriekš.

Godīgi sakot, Maskava līdz šim brīdim tā arī īsti nopietni nebija pieķērusies, patiesībā, pat nekad nebija vēlējusies šo mūžseno konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu atrisināt daudzmaz civilizētā veidā. Tā vietā tika anektēta Krima, izveidotas pašpasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikas Gruzijā, tāpat kā Luganskas un Doņeckas pašpasludinātās tautas republikas Ukrainā.

Kā jau esmu teicis iepriekš, starp abām Kaukāza tautām pastāvošās nesaskaņas deva lielisku iespēju Kremlim uzstāties uz starptautiskās arēnas kā miera nesējam, bet ko tagad, kad artilērijas lādiņi kaudzēm lido uz abām pusēm?

Es teiktu, ka Armēnija velti [ne]cer uz KDLO atbalstu, jo šī organizācija vairs īsti nefunkcionē, ko pierāda tās nesen (12. oktobrī) rīkotās kopīgās mācības „Ņerušimoje Bratsvto 2020” Baltkrievijā, kurās piedalījās tikai pati Krievija un Baltkrievija, kurā arī briest revolūcija. KDLO atbalsta nebūs, tāpēc arī Armēnijas spēki netika pārstāvēti, pat ne simboliski, šajās mācībās.

Lieki piebilst, ka KDLO ietilpst ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arī Kirgizstāna, Kazahstāna un Tadžikistāna. Arī šīs valstis šoreiz nepiedalījās. Bija laiks, kad Putins centās ievilkt organizācijā arī Uzbekistānu, bet nekas īsti nesanāca, jo starp esošajām KDLO Centrālāzijas dalībvalstīm pastāv samērā nopietnas teritoriālās pretenzijas, turklāt ik palaikam šīs valstis sāk savstarpēji plēsties, kad runa nonāk līdz ūdens resursu sadalei.

Kremlis reiz „solīja” drošību Armēnijai apmaiņā pret krievu armijas bāzi tās teritorijā, bet tagad var izrādīties, ka tas var arī nenotikt, jo Maskava ir attīstījusi samērā ciešu ekonomisko sadarbību ar Baku, piemēram, ieroču piegādes jomā viena miljarda ASV dolāru apmērā. Tas nozīmē to, ka Kremlis jau pašā sākumā nemaz netaisījās pildīt Armēnijai doto solījumu parūpēties par tās drošību, ja reiz tas apgādā tās mūžseno ienaidnieku ar ieročiem. Tas būtu tāpat kā, ja policija tirgotu ieročus mafijai, solot aizstāvēt pilsoņus.

Savukārt Armēnija kā sabiedrotais no Krievijas saņem novecojošu kara tehniku par Krievijas banku izsniegtajiem kredītiem, turklāt vēl entās reizes mazākos apjomos. Mēs vēl droši nevaram apgalvot, bet, ļoti iespējams, šis konflikts beigsies ar Kalnu Karabahas atgriešanu Baku pārvaldījumā, savukārt krietni novājinātai un pazemotai Armēnijai neatliks nekas cits kā ļauties vēl ciešākiem Putina režīma apskāvieniem, kļūstot par Krievijas Federācijas subjektu nr. 86, vai arī mainīt savu ārpolitisko kursu uz rietumiem, bet, lai to izdarītu, tai būs jātiek vaļā no krievu 102. karabāzes Gjumri. Līdz ar to var teikt, ka tas nenotiks nekad.

Līdz šim Kremlim vecajā Eiropā, it sevišķi Itālijā un Francijā, bija izdevies radīt iespaidu, ka Maskava kā „prasmīgs vidutājs” spēj nodrošināt mieru Aizkaukāzā, atturot vietējās mazās kalniešu tautas no savstarpējas asinsizliešanas, par to pretī saņemot „dividendes” politikas un ekonomikas jomās. Mēs tagad redzam, ka Maskavas tuvredzīgā politika ir izgāzusies līdz ar jauna, daudz nopietnāka kara sākšanos Kaukāzā ar neparedzamām ģeopolitiskām sekām.

Šī ciniskā Putina režīma iesaldēto konfliktu afēra darbojās tīri labi līdz brīdim, kad reģionā parādījās vēl daži labi, samērā bagāti un sevi pierādīt griboši ambiciozi spēlētāji – Alijevs un Erdogans. Savukārt Rietumi vēl joprojām neizrāda nekādu nopietnu interesi par Aizkaukāza problēmām, līdz atkal būs par vēlu.

Viss pēkšņi sagriezās kājām gaisā, kad Turcijas līderis Erdogans pastāstīja par savām ambīcijām kļūt par pašu galveno Dienvidkaukāzā. Tad sākās karš, kurš, kā turku ārlietu ministrs norādīja, beigsies tikai tad, kad armēņi pametīs visas okupētās Azerbaidžānas zemes. Kā teikt, „turks pateica, turks izdarīja!”.

Šajā karā Azerbaidžānu tieši visos iespējamos veidos atbalsta NATO dalībvalsts, un tieši NATO dalībvalsts bezpilota aparāti lidinās virs Kalnu Karabahas, būtībā virs KDLO dalībvalsts interešu zonas.

Šeit es visiem sazvērestības teoriju piekritējiem palūgšu noskaidrot, vai tik Nostradamuss un Vanga šajā sakarā nav paredzējuši kādu apokalipsi, jo briest dziļāka militāra konfrontācija starp NATO un KDLO, bet, zinot, ka KDLO vairs de facto nepastāv, tad – starp NATO un Krieviju, vai tomēr tikai Armēniju, ja reiz Putins, iežmiedzis asti kājstarpē, sēž savā COVID-19 necaurlaidīgajā bunkurā?

Turku un azerbaidžāņu darbības ir iedzinušas Putina režīmu stūrī, tas īsti nezina, ko darīt un, ja darīt, tad ar ko un kā.

Krievu bāze Armēnijā sastāv no diviem kājnieku bataljoniem, pāris dučiem iznīcinātāju un dažām pretgaisa aizsardzības sistēmām, un vēl viņiem tur ir aptuveni 4 500 krievu robežsargu, principā tikai un vienīgi lielgabalu gaļa, atvainojos, šoreiz pareizāk būtu teikt – turku dronu gaļa. Ar to vien Putinam nepietiks, lai pasargātu Armēniju, ja tā tomēr izlems mesties tiešā veidā pie Alijeva rīkles, kuru tagad cītīgi apsargā līdz zobiem ļoti labi apbruņota turku armija.

Vairāki militārie speciālisti pieļauj, ka šī krievu bāze var tikai nodrošināt papildspēku pārsviešanu un aviācijas vienību izvēršanu, kā tas tika darīts nesen notikušo krievu armijas mācību KAVKAZ-2020 laikā. Ja tā notiktu, tad tas vairs nebūtu karš starp Armēniju un Azerbaidžānu, bet starp Krieviju un Turciju.

Tieši no tā baidās Putins, jo Turcijas armija Sīrijā ir parādījusi uz ko tā ir spējīga, turklāt Erdogans nevilcinoties atdeva pavēli notriekt krievu kaujas lidmašīnu 2015. gada 24. novembrī, kad radās tāda iespēja, tādējādi liekot Kremlim un tā propagandas mašīnai uz brīdi tā kārtīgi aizrīties. Tas viss beidzās ar to, ka Krievijas iedzīvotāji tikai uz kādu īsu brīdi nevarēja iegādāties turku tomātus.

P.S. Putina KDLO de facto vairs nepastāv!

Avoti:

https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas

Novērtē šo rakstu:

23
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...