Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vladimira Putina vārdā uzrakstītais raksts ar ambiciozu nosaukumu „ Lielās Uzvaras 75 gadi: kopīgā atbildība vēstures un nākotnes priekšā” tika publicēts šī gada 18.jūnijā ASV iznākošajā žurnālā „National Interest”, ko izdod Vašingtonā bāzētā domnīca ar tikpat ambiciozu nosaukumu „Center of the National Interest”.

Domnīcu vada tās prezidents Dmitrijs Saimss (Dimitri Simes) - ebrejs pēc tautības, emigrēja uz ASV no PSRS, kur pirms emigrācijas strādāja Starptautisko attiecību institūtā. Īpašā prokurora Roberta Millera (Robert Mueller) ziņojumā saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās šis kungs ir pieminēts kā Kremļa kontaktpersona sakariem ar Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas organizētājiem.

Raksta apjoms ir 23 lapas, un atreferēt šeit to pilnībā nav nozīmes, tādēļ pieskaršos galvenajiem tur paustajiem apgalvojumiem un secinājumiem (saites uz rakstu krievu un angļu valodā dotas raksta nobeigumā). Visticamāk, ka pie raksta ir piestrādājuši Putina spīčmeikeri un galma vēsturnieki ar Kremļa saimnieka vadību un svētību, tādēļ turpmāk zem vārda „autors” būtu jāsaprot autoru kolektīvs.

Ievadā autors apraksta, cik lielas ciešanas nācās pārdzīvot padomju tautai kara rezultātā, un piemin arī zaudējumus savā ģimenē. Jāpiekrīt, ka 25-40 miljonu cilvēku dzīvības ir Bībeles kataklizmu mēroga traģēdija. Šeit gan autors nepaskaidro, kāpēc tik nesamērīgi lieli zaudējumi, salīdzinot ar pretinieku Vāciju, kas karoja divās frontēs.

Jāpiezīmē, ka skaitlim, kas raksturo PSRS iedzīvotāju zaudējumus karadarbības rezultātā, ir tendence laika gaitā pieaugt. Tūlīt pēc kara beigām ar Staļina rīkojumu tika noteikts skaitlis - 7 miljoni, tā, lai būtu nedaudz mazāk kā Vācijai. Hruščova laikā tika nosaukts skaitlis - 20 miljoni, bet Gorbačovam tie jau bija 27 miljoni. Savukārt 2017.gadā Krievijas valsts domes deputāts un kustības „Nemirstīgais pulks” vadītājs Nikolajs Zemcovs, atsaucoties uz veikto pētījumu, nosauc skaitli - 42 miljoni, tai skaitā militārpersonas 19 miljoni un 23 miljoni civiliedzīvotāju.

Un vēl, pieminot bojāgājušos, loģiski būtu viņus pieminēt, izsludinot sēru dienu, bet tā vietā tiek rīkots politizēts teātris ar ieroču žvadzināšanu, feikiem veterāniem, uzrakstiem „varam atkārtot” un citām jocīgām izdarībām. Turklāt pasākums tiek spītīgi organizēts, pat neskatoties uz Covid pandēmiju, riskējot pievienot tiem miljoniem vēl pāris simtus līķu.

Līdzekļi šādiem „prazdņikiem” netiek žēloti, tanī pat laikā par to, kādos apstākļos dzīvo patiesie veterāni Krievijā, katrs interesents var pārliecināties tīmeklī. Nosaukšu tikai dažus skaitļus. „Sakautajā” Vācijā atkarībā no pakāpes vērmahta veterāniem karavīru ikmēneša pensijas tiek maksātas no 1600 līdz 9000 USD, bet Vācijā dzīvojošiem Sarkanās Armijas veterāniem (arī tādi ir) 450-550 USD, un tas, neskaitot sociālo nodrošinājumu.

Savukārt Krievijā 2019.gadā vidējā veterānu pensija bija aptuveni 43 500 rubļu. Ar vidējo valūtas kursu šajā gadā 1 USD = 65 RUR šī pensija līdzinājās 670 USD. Arguments par to, ka vērā būtu ņemams ekonomikas attīstības un vidējās labklājības līmenis abās piemietajās valstīs, nerullē, jo tad, pirmkārt, rodas jautājums, kāpēc ir šāda labklājības nevienlīdzība valstī zaudētājā un valstī uzvarētājā, un, otrkārt, prātā nāk Putina pietuvināto oligarhu dzīves līmenis ar piecstāvu dzīvokļiem, villām-pilīm un citiem jaukumiem. Ja nu vienīgi pieņem, ka Putina līdzgaitnieku un kolēģu no VDK laikiem „ieguldījums” valsts varenības stiprināšanā ir nesalīdzināms ar veterānu zaudētajām rokām un kājām aizstāvot šo valsti. Patiesā veterāna vērtība Krievijā- https://youtu.be/W8SjdD8VFoY.

Turpinājumā raksta autors uzdod retorisku jautājumu - kur radās tas dzelžainais gara spēks, kas ļāva uzvarēt padomju tautai šai karā. Un tūdaļ pats dod atbildi - tā bija Dzimtenes un Tēvzemes mīlestība. Jā, Dzimtenes mīlestība ir laba lieta, ja to neidentificē ar tur valdošo noziedzīgo režīmu. Diez vai deportētajām čečenu un tatāru tautām, līdzīgi kā izsūtītajiem baltiešiem bija dzelžaina vēlme mirt par Staļinu un viņa bandu. Bet viņi taču arī bija padomju tauta. Krasnova Donas kazaki bija gatavi sadarboties ar pašu nelabo, lai tikai gāztu nīsto lielinieku režīmu (par kazaku skarbo likteni WWII izskaņā biju rakstījis šajā portālā 2013.gadā (https://pietiek.com/raksti/jalta_pardotie). Atstājot malā retoriku, turpinājumā uzskaitīšu dažus pazīstamākos etnisko krievu militāros formējumus, kas karoja Hitlera pusē.

A.Vlasova krievu atbrīvošanas armija (Русская освободительная армия РОА). 1. Kājnieku divīzija saformēta 23.11.1944, skaitliskais sastāvs - 20 tūkst.; 2. Kājnieku divīzija saformēta 17.01.1945, skaitliskais sastāvs - 12 tūkst.; 3. Kājnieku divīzija formēšana uzsākta 12.02.1945 un nepabeigta bruņojuma trūkuma dēļ. Jāpiezīmē, ka uz to brīdi kara iznākums bija skaidrs, tāpēc Vlasova armijas kaujas spējas bija zemas un reālu pienesumu III Reiham nedeva.

Kazaki (Казачий стан. Kosakenlanger). Militāra kazaku organizācija nodibināta 1942.gada oktobrī vācu okupētajā Novočerkaskā. Kopējais militārpersonu un civilo skaits - 24.tūkst. Izcēlās ar īpašu nežēlību Varšavas sacelšanās apspiešanā 1944.gadā. Tīmeklī ir atrodama informācija par to, ka pazīstamais WWII perioda pētnieks un pārbēdzējs V.Suvorovs (Rezuns) 2003.gadā ir nodevis kādam poļu izdevumam fotogrāfiju, kur it kā attēlots pašreizējā Krievijas prezidenta bioloģiskais tēvs Vladimirs Spiridonovičs Putins, kas esot dienējis šajā formējumā. Pēc V.Suvorova teiktā, saskaņā ar britu arhīvos iegūto informāciju, Putina tēvs dienēja NKVD virsnieka pakāpē un pie Vitebskas padevās gūstā vāciešiem. Kopā ar vāciešiem esot piedalījies soda akcijās pret poļu iedzīvotājiem. Parakņājies tīmeklī, ticamu apstiprinājumu šai versijai neatradu, tāpēc šo tēmu neattīstīšu, turklāt mans raksts nav par Putina biogrāfiju, bet gan par viņa sacerējumu.

Divīzija „Russland”. Nokomplektēta no krievu emigrantiem. Skaitliskais sastāvs - 6-10 tūkst.

29. Waffen SS divīzija “POHA” 29. Waffen-Grenadier-Division der SS „RONA” (russische Nr. 1). Izveidota uz tā saucamās krievu atbrīvošanas tautas armijas (POHA) Kaminska brigādes bāzes 1944.gada augustā. Skaitliskais sastāvs - 20 tūkst. Izcēlās ar īpašu nežēlību Varšavas sacelšanās apspiešanā 1944.gadā.

Krievu nacionālistu kaujas savienība (Боевой союз русских националистов). Pretpadomju organizācija, ko 1942.gadā vācieši izveidoja no padomju karagūstekņiem. Šī organizācija piedalījās ebreju iznīcināšanā nāves nometnēs Sobiborā un Treblinkā, kā arī poļu pretošanās kustības apspiešanā. 1943.gadā no šīs organizācijas biedriem tika izveidots tā saucamais 1. Krievu nacionālais SS pulks bijušā Sarkanās armijas 229. Strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka Giļ-Rodionova vadībā. Šajā pat gadā minētā vienība ar divu SS bataljonu atbalstu nodedzināja vairākas baltkrievu sādžas, nogalinot vairāk nekā tūkstoti civilo iedzīvotāju. Nedaudz vēlāk brigāde pārgāja padomju partizānu pusē un tika nosaukta par 1. Antifašistisko partizānu brigādi. Zīmīgi, ka šeit jau pieminētais brigādes komandieris vēlāk tika atjaunots dienestā Sarkanajā armijā, piešķirot pulkveža dienesta pakāpi, un apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.

Sarakstu varētu turpināt, tomēr to nedarīšu šī raksta ierobežotā formāta dēļ. Jāpiezīmē, ka augstāk minētie formējumi pamatā sastāvēja no etniskiem krieviem. Papildus tam vācieši Waffen SS sastāvā iekļāva vienības, kas bija saformētas no PSRS mazākumtautību pārstāvjiem, piemēram, 15. un 19.divīzija, kas sastāvēja no Latvijas iedzīvotajiem kuri, sākoties tā saucamajam Lielajam Tēvijas karam, atbilstoši padomju jurisdikcijai skatījās PSRS pilsoņi „brīvprātīgas inkorporācijas” rezultātā, par ko būs runa turpmāk. Nobeidzot šo tēmu, vienīgi piebildīšu, ka pēc dažu ekspertu atzinuma visā WWII periodā Vācijas pusē karoja līdz 1 miljonam PSRS pilsoņu. Tāda nu bija tā „padomju tautas vienotība nežēlīgā ienaidnieka priekšā”. Ņemot vērā, ka visā kara periodā Sarkanajā armijā mobilizēto PSRS pilsoņu skaits bija aptuveni 34 miljoni, tad Lielo Tēvijas karu loģiski būtu pārdēvēt par pilsoņu karu. Pastāv viedoklis, ka gadījumā, ja, uzbrūkot PSRS, Hitlers būtu atteicies no savām rasistiskajām dogmām un piesolījis krieviem kaut vai ierobežotu valstisko neatkarību, Staļina režīmam būtu kirdik. Vēsturnieks Marks Soloņins ar skaitļiem parāda patieso padomju tautas vēlmi karot kara sākumā - https://youtu.be/c0lQRna8hF8.

Raksta turpinājumā V.Putins pamatoti norāda uz to, ka drastiskie Versaļas līguma nosacījumi radīja priekšnoteikumus Hitlera nākšanai pie varas, taču kautrīgi noklusē faktu, ka Staļins caur Kominterni (Starptautiska komunistu organizācija, kas izveidota pēc Ļeņina iniciatīvas) deva rīkojumu Vācijas komunistiem nekādā veidā nesadarboties ar sociāldemokrātiem, tādejādi atvieglojot nacistu nākšanu pie varas. Vai Staļins tā rīkojas ar tālejošu mērķi palīdzēt Hitleram izraisīt konflikta situāciju Eiropā, vai vienkārši aiz naida pret sociāldemokrātiem? 07.09.1939, jau pēc Vācijas iebrukuma Polijā, Staļins pieņem pie sevis Kominternes vadītāju G. Dimitrovu, lai skaidrotu partijas (savu) pozīciju jaunajos apstākļos: „Karš ir starp divām kapitālistisko valstu grupām par pasaules pārdali. Mēs nebūt neesam pret to, lai viņi kārtīgi sakaujas savā starpā un novājina viens otru.” Ņemot vērā šos izteikumus, kā arī Staļina pragmatismu, pirmais variants liekas būt reālākais.

Tālāk Putins atzīmē to, ka ASV un britu finansisti ieguldīja līdzekļus Vācijas kara rūpniecības attīstībā, taču atkal aiz iedzimtas kautrības klusē par Sarkanās armijas un vērmahta sadarbību divdesmitajos gados, apejot Versaļas līguma nosacījumus un ļaujot vērmahtam attīstīt mehanizētos spēkus un aviāciju.

Turpinājumā tiek pieminēta Nāciju Līga (pirmskara starptautiska organizācija analoga šodienas ANO), kas, pēc autora domām, pierādīja savu neefektivitāti, jo neieklausījās PSRS aicinājumos izveidot kolektīvo drošības sistēmu. Un atkal autors aiz kautrības vai aizmāršības nepiemin to, ka PSRS tika izslēgta no šīs organizācijas pēc uzbrukuma mazajai Somijai. Par tā saucamo Ziemas karu plašajā rakstā vispār netiek pieminēts.

Un tālāk seko „pārliecinošs” arguments, kam vajadzētu apliecināt tālredzīgā Staļina antipātijas pret Hitleru. Redziet, Staļins esot bijis vienīgais no Eiropas valstu līderiem, kas neaptraipīja sevi, tiekoties ar Vācijas fīreru. Jāpiezīmē, ka tolaik Staļins vispār nepameta PSRS teritoriju, bažījoties par savu drošību, un ārzemju misijās sūtīja Molotovu. Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā ir pieejami dokumenti, kas detalizēti apraksta draudzīgo atmosfēru Kremlī pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas. Vēršoties pie Vācijas ārlietu ministra Ribentropa, Staļins uzsauca tostu ar vārdiem „Es zinu, cik stipri vācu nācija mīl savu vadoni, tāpēc es vēlos iedzert par Ādolfa Hitlera veselību.” Tiek iedzerts arī uz vācu komunistu bendes reihsfīrera Heinriha Himlera veselību. Kā vēlāk atzinās Ribentrops savam itāļu kolēģim, „Kremlī es jutos kā būdams starp veciem partijas biedriem”. Šo vēsturisko notikumu aprakstu sniedzu 2012.gadā publicētajā rakstā ( http://bit.ly/GG2uNP ).

Tālāk rakstā, kā jau tas ierasts, tiek pieminēta Polija. Šoreiz gan Polija tiek vainota nevis “ar mātes pienu uzņemtā” antisemītismā, bet gan par pretenzijām uz poļu apdzīvotu Čehoslovākijas apgabalu. Turklāt šis lokālais konflikts tiek minēts ar piebildi, ka Polija visiem spēkiem pretojās kolektīvās drošības sistēmas izveidei Eiropā, attiecīgi, lai lasītājam rastos iespaids, par Poliju un Vāciju kā galvenajiem vaininiekiem WWII izraisīšanā. Par poļu-čehu teritoriālā konflikta vēsturiskajam saknēm biju rakstījis jau iepriekš - https://www.pietiek.com/raksti/par_antisemitiskam_cukam_un_polu-cehu_teritorialo_konfliktu.

Atstāju lasītāja ziņā izvērtēt, cik lielā mērā Polijas-Čehoslovākijas teritoriālais konflikts ietekmēja WWII izraisīšanu.

 Rakstā tiek pieminētas Polijas ārlietu ministra Jozefa Beka pārrunas ar vāciešiem šai jautājumā, bet tiek noklusēts par to, ka 1938.gada 24.oktobrī Ribentrops izteica piedāvājumu Polijas sūtnim Lipskim pievienoties pret PSRS vērstam pretkominternes paktam, bet 1939 gada janvārī, savas vizītes laikā Varšavā Ribentrops deva mājienu iespējamam darījumam - militāra savienība ar Vāciju pret PSRS apmaiņā pret Dancigu. “Jūs esat tik spītīgs jūras robežu jautājumā. Melnā jūra arī ir jūra,” izteicās Ribentrops, vērsdamies pie Beka, uz ko saņēma atbildi, ka Polija noslēgto neuzbrukšanas paktu ar PSRS uztver nopietni un negrasās to lauzt.

Polijas atteikšanās rast kompromisu ar vāciešiem Dancigas (Gdaņska) un tā saucamā „Polijas koridora” jautājumā (Polijas teritorija 30 - 200 km platumā ar izeju uz Baltijas jūru, kas atdalīja Vāciju no tai vēsturiski piederīga apgabala – Austrumprūsijas) bija pēdējais arguments, kas lika izšķirties Hitleram par uzbrukumu Polijai. Kā zināms, tad poļi bija pārvērtējuši ne vien savus spēkus, bet arī britu un franču vēlmi reāli pildīt savas Polijai dotās garantijas. 1939.gada 5.maijā sava runā Polijas Seimā, komentējot Hitlera lēmumu lauzt Polijas-Vācijas neuzbrukšanas paktu, Polijas ārlietu ministrs Beks savu uzstāšanos nobeidza ar vārdiem: “Mēs Polijā neatzīstam jēdzienu “miers par katru cenu”. Ir tikai viena lieta cilvēku, tautu un valstu dzīvē, kas ir nenovērtējama: šī lieta ir gods.”

Turpinājums sekos.

Saites uz V.Putina rakstu:

http://kremlin.ru/events/president/news/63527

https://nationalinterest.org/feature/vladimir-putin-real-lessons-75th-anniversary-world-war-ii-162982

Novērtē šo rakstu:

34
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...