Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vladimira Putina vārdā uzrakstītais raksts ar ambiciozu nosaukumu „ Lielās Uzvaras 75 gadi: kopīgā atbildība vēstures un nākotnes priekšā” tika publicēts šī gada 18.jūnijā ASV iznākošajā žurnālā „National Interest”, ko izdod Vašingtonā bāzētā domnīca ar tikpat ambiciozu nosaukumu „Center of the National Interest”.

Domnīcu vada tās prezidents Dmitrijs Saimss (Dimitri Simes) - ebrejs pēc tautības, emigrēja uz ASV no PSRS, kur pirms emigrācijas strādāja Starptautisko attiecību institūtā. Īpašā prokurora Roberta Millera (Robert Mueller) ziņojumā saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās šis kungs ir pieminēts kā Kremļa kontaktpersona sakariem ar Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas organizētājiem.

Raksta apjoms ir 23 lapas, un atreferēt šeit to pilnībā nav nozīmes, tādēļ pieskaršos galvenajiem tur paustajiem apgalvojumiem un secinājumiem (saites uz rakstu krievu un angļu valodā dotas raksta nobeigumā). Visticamāk, ka pie raksta ir piestrādājuši Putina spīčmeikeri un galma vēsturnieki ar Kremļa saimnieka vadību un svētību, tādēļ turpmāk zem vārda „autors” būtu jāsaprot autoru kolektīvs.

Ievadā autors apraksta, cik lielas ciešanas nācās pārdzīvot padomju tautai kara rezultātā, un piemin arī zaudējumus savā ģimenē. Jāpiekrīt, ka 25-40 miljonu cilvēku dzīvības ir Bībeles kataklizmu mēroga traģēdija. Šeit gan autors nepaskaidro, kāpēc tik nesamērīgi lieli zaudējumi, salīdzinot ar pretinieku Vāciju, kas karoja divās frontēs.

Jāpiezīmē, ka skaitlim, kas raksturo PSRS iedzīvotāju zaudējumus karadarbības rezultātā, ir tendence laika gaitā pieaugt. Tūlīt pēc kara beigām ar Staļina rīkojumu tika noteikts skaitlis - 7 miljoni, tā, lai būtu nedaudz mazāk kā Vācijai. Hruščova laikā tika nosaukts skaitlis - 20 miljoni, bet Gorbačovam tie jau bija 27 miljoni. Savukārt 2017.gadā Krievijas valsts domes deputāts un kustības „Nemirstīgais pulks” vadītājs Nikolajs Zemcovs, atsaucoties uz veikto pētījumu, nosauc skaitli - 42 miljoni, tai skaitā militārpersonas 19 miljoni un 23 miljoni civiliedzīvotāju.

Un vēl, pieminot bojāgājušos, loģiski būtu viņus pieminēt, izsludinot sēru dienu, bet tā vietā tiek rīkots politizēts teātris ar ieroču žvadzināšanu, feikiem veterāniem, uzrakstiem „varam atkārtot” un citām jocīgām izdarībām. Turklāt pasākums tiek spītīgi organizēts, pat neskatoties uz Covid pandēmiju, riskējot pievienot tiem miljoniem vēl pāris simtus līķu.

Līdzekļi šādiem „prazdņikiem” netiek žēloti, tanī pat laikā par to, kādos apstākļos dzīvo patiesie veterāni Krievijā, katrs interesents var pārliecināties tīmeklī. Nosaukšu tikai dažus skaitļus. „Sakautajā” Vācijā atkarībā no pakāpes vērmahta veterāniem karavīru ikmēneša pensijas tiek maksātas no 1600 līdz 9000 USD, bet Vācijā dzīvojošiem Sarkanās Armijas veterāniem (arī tādi ir) 450-550 USD, un tas, neskaitot sociālo nodrošinājumu.

Savukārt Krievijā 2019.gadā vidējā veterānu pensija bija aptuveni 43 500 rubļu. Ar vidējo valūtas kursu šajā gadā 1 USD = 65 RUR šī pensija līdzinājās 670 USD. Arguments par to, ka vērā būtu ņemams ekonomikas attīstības un vidējās labklājības līmenis abās piemietajās valstīs, nerullē, jo tad, pirmkārt, rodas jautājums, kāpēc ir šāda labklājības nevienlīdzība valstī zaudētājā un valstī uzvarētājā, un, otrkārt, prātā nāk Putina pietuvināto oligarhu dzīves līmenis ar piecstāvu dzīvokļiem, villām-pilīm un citiem jaukumiem. Ja nu vienīgi pieņem, ka Putina līdzgaitnieku un kolēģu no VDK laikiem „ieguldījums” valsts varenības stiprināšanā ir nesalīdzināms ar veterānu zaudētajām rokām un kājām aizstāvot šo valsti. Patiesā veterāna vērtība Krievijā- https://youtu.be/W8SjdD8VFoY.

Turpinājumā raksta autors uzdod retorisku jautājumu - kur radās tas dzelžainais gara spēks, kas ļāva uzvarēt padomju tautai šai karā. Un tūdaļ pats dod atbildi - tā bija Dzimtenes un Tēvzemes mīlestība. Jā, Dzimtenes mīlestība ir laba lieta, ja to neidentificē ar tur valdošo noziedzīgo režīmu. Diez vai deportētajām čečenu un tatāru tautām, līdzīgi kā izsūtītajiem baltiešiem bija dzelžaina vēlme mirt par Staļinu un viņa bandu. Bet viņi taču arī bija padomju tauta. Krasnova Donas kazaki bija gatavi sadarboties ar pašu nelabo, lai tikai gāztu nīsto lielinieku režīmu (par kazaku skarbo likteni WWII izskaņā biju rakstījis šajā portālā 2013.gadā (https://pietiek.com/raksti/jalta_pardotie). Atstājot malā retoriku, turpinājumā uzskaitīšu dažus pazīstamākos etnisko krievu militāros formējumus, kas karoja Hitlera pusē.

A.Vlasova krievu atbrīvošanas armija (Русская освободительная армия РОА). 1. Kājnieku divīzija saformēta 23.11.1944, skaitliskais sastāvs - 20 tūkst.; 2. Kājnieku divīzija saformēta 17.01.1945, skaitliskais sastāvs - 12 tūkst.; 3. Kājnieku divīzija formēšana uzsākta 12.02.1945 un nepabeigta bruņojuma trūkuma dēļ. Jāpiezīmē, ka uz to brīdi kara iznākums bija skaidrs, tāpēc Vlasova armijas kaujas spējas bija zemas un reālu pienesumu III Reiham nedeva.

Kazaki (Казачий стан. Kosakenlanger). Militāra kazaku organizācija nodibināta 1942.gada oktobrī vācu okupētajā Novočerkaskā. Kopējais militārpersonu un civilo skaits - 24.tūkst. Izcēlās ar īpašu nežēlību Varšavas sacelšanās apspiešanā 1944.gadā. Tīmeklī ir atrodama informācija par to, ka pazīstamais WWII perioda pētnieks un pārbēdzējs V.Suvorovs (Rezuns) 2003.gadā ir nodevis kādam poļu izdevumam fotogrāfiju, kur it kā attēlots pašreizējā Krievijas prezidenta bioloģiskais tēvs Vladimirs Spiridonovičs Putins, kas esot dienējis šajā formējumā. Pēc V.Suvorova teiktā, saskaņā ar britu arhīvos iegūto informāciju, Putina tēvs dienēja NKVD virsnieka pakāpē un pie Vitebskas padevās gūstā vāciešiem. Kopā ar vāciešiem esot piedalījies soda akcijās pret poļu iedzīvotājiem. Parakņājies tīmeklī, ticamu apstiprinājumu šai versijai neatradu, tāpēc šo tēmu neattīstīšu, turklāt mans raksts nav par Putina biogrāfiju, bet gan par viņa sacerējumu.

Divīzija „Russland”. Nokomplektēta no krievu emigrantiem. Skaitliskais sastāvs - 6-10 tūkst.

29. Waffen SS divīzija “POHA” 29. Waffen-Grenadier-Division der SS „RONA” (russische Nr. 1). Izveidota uz tā saucamās krievu atbrīvošanas tautas armijas (POHA) Kaminska brigādes bāzes 1944.gada augustā. Skaitliskais sastāvs - 20 tūkst. Izcēlās ar īpašu nežēlību Varšavas sacelšanās apspiešanā 1944.gadā.

Krievu nacionālistu kaujas savienība (Боевой союз русских националистов). Pretpadomju organizācija, ko 1942.gadā vācieši izveidoja no padomju karagūstekņiem. Šī organizācija piedalījās ebreju iznīcināšanā nāves nometnēs Sobiborā un Treblinkā, kā arī poļu pretošanās kustības apspiešanā. 1943.gadā no šīs organizācijas biedriem tika izveidots tā saucamais 1. Krievu nacionālais SS pulks bijušā Sarkanās armijas 229. Strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka Giļ-Rodionova vadībā. Šajā pat gadā minētā vienība ar divu SS bataljonu atbalstu nodedzināja vairākas baltkrievu sādžas, nogalinot vairāk nekā tūkstoti civilo iedzīvotāju. Nedaudz vēlāk brigāde pārgāja padomju partizānu pusē un tika nosaukta par 1. Antifašistisko partizānu brigādi. Zīmīgi, ka šeit jau pieminētais brigādes komandieris vēlāk tika atjaunots dienestā Sarkanajā armijā, piešķirot pulkveža dienesta pakāpi, un apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.

Sarakstu varētu turpināt, tomēr to nedarīšu šī raksta ierobežotā formāta dēļ. Jāpiezīmē, ka augstāk minētie formējumi pamatā sastāvēja no etniskiem krieviem. Papildus tam vācieši Waffen SS sastāvā iekļāva vienības, kas bija saformētas no PSRS mazākumtautību pārstāvjiem, piemēram, 15. un 19.divīzija, kas sastāvēja no Latvijas iedzīvotajiem kuri, sākoties tā saucamajam Lielajam Tēvijas karam, atbilstoši padomju jurisdikcijai skatījās PSRS pilsoņi „brīvprātīgas inkorporācijas” rezultātā, par ko būs runa turpmāk. Nobeidzot šo tēmu, vienīgi piebildīšu, ka pēc dažu ekspertu atzinuma visā WWII periodā Vācijas pusē karoja līdz 1 miljonam PSRS pilsoņu. Tāda nu bija tā „padomju tautas vienotība nežēlīgā ienaidnieka priekšā”. Ņemot vērā, ka visā kara periodā Sarkanajā armijā mobilizēto PSRS pilsoņu skaits bija aptuveni 34 miljoni, tad Lielo Tēvijas karu loģiski būtu pārdēvēt par pilsoņu karu. Pastāv viedoklis, ka gadījumā, ja, uzbrūkot PSRS, Hitlers būtu atteicies no savām rasistiskajām dogmām un piesolījis krieviem kaut vai ierobežotu valstisko neatkarību, Staļina režīmam būtu kirdik. Vēsturnieks Marks Soloņins ar skaitļiem parāda patieso padomju tautas vēlmi karot kara sākumā - https://youtu.be/c0lQRna8hF8.

Raksta turpinājumā V.Putins pamatoti norāda uz to, ka drastiskie Versaļas līguma nosacījumi radīja priekšnoteikumus Hitlera nākšanai pie varas, taču kautrīgi noklusē faktu, ka Staļins caur Kominterni (Starptautiska komunistu organizācija, kas izveidota pēc Ļeņina iniciatīvas) deva rīkojumu Vācijas komunistiem nekādā veidā nesadarboties ar sociāldemokrātiem, tādejādi atvieglojot nacistu nākšanu pie varas. Vai Staļins tā rīkojas ar tālejošu mērķi palīdzēt Hitleram izraisīt konflikta situāciju Eiropā, vai vienkārši aiz naida pret sociāldemokrātiem? 07.09.1939, jau pēc Vācijas iebrukuma Polijā, Staļins pieņem pie sevis Kominternes vadītāju G. Dimitrovu, lai skaidrotu partijas (savu) pozīciju jaunajos apstākļos: „Karš ir starp divām kapitālistisko valstu grupām par pasaules pārdali. Mēs nebūt neesam pret to, lai viņi kārtīgi sakaujas savā starpā un novājina viens otru.” Ņemot vērā šos izteikumus, kā arī Staļina pragmatismu, pirmais variants liekas būt reālākais.

Tālāk Putins atzīmē to, ka ASV un britu finansisti ieguldīja līdzekļus Vācijas kara rūpniecības attīstībā, taču atkal aiz iedzimtas kautrības klusē par Sarkanās armijas un vērmahta sadarbību divdesmitajos gados, apejot Versaļas līguma nosacījumus un ļaujot vērmahtam attīstīt mehanizētos spēkus un aviāciju.

Turpinājumā tiek pieminēta Nāciju Līga (pirmskara starptautiska organizācija analoga šodienas ANO), kas, pēc autora domām, pierādīja savu neefektivitāti, jo neieklausījās PSRS aicinājumos izveidot kolektīvo drošības sistēmu. Un atkal autors aiz kautrības vai aizmāršības nepiemin to, ka PSRS tika izslēgta no šīs organizācijas pēc uzbrukuma mazajai Somijai. Par tā saucamo Ziemas karu plašajā rakstā vispār netiek pieminēts.

Un tālāk seko „pārliecinošs” arguments, kam vajadzētu apliecināt tālredzīgā Staļina antipātijas pret Hitleru. Redziet, Staļins esot bijis vienīgais no Eiropas valstu līderiem, kas neaptraipīja sevi, tiekoties ar Vācijas fīreru. Jāpiezīmē, ka tolaik Staļins vispār nepameta PSRS teritoriju, bažījoties par savu drošību, un ārzemju misijās sūtīja Molotovu. Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā ir pieejami dokumenti, kas detalizēti apraksta draudzīgo atmosfēru Kremlī pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas. Vēršoties pie Vācijas ārlietu ministra Ribentropa, Staļins uzsauca tostu ar vārdiem „Es zinu, cik stipri vācu nācija mīl savu vadoni, tāpēc es vēlos iedzert par Ādolfa Hitlera veselību.” Tiek iedzerts arī uz vācu komunistu bendes reihsfīrera Heinriha Himlera veselību. Kā vēlāk atzinās Ribentrops savam itāļu kolēģim, „Kremlī es jutos kā būdams starp veciem partijas biedriem”. Šo vēsturisko notikumu aprakstu sniedzu 2012.gadā publicētajā rakstā ( http://bit.ly/GG2uNP ).

Tālāk rakstā, kā jau tas ierasts, tiek pieminēta Polija. Šoreiz gan Polija tiek vainota nevis “ar mātes pienu uzņemtā” antisemītismā, bet gan par pretenzijām uz poļu apdzīvotu Čehoslovākijas apgabalu. Turklāt šis lokālais konflikts tiek minēts ar piebildi, ka Polija visiem spēkiem pretojās kolektīvās drošības sistēmas izveidei Eiropā, attiecīgi, lai lasītājam rastos iespaids, par Poliju un Vāciju kā galvenajiem vaininiekiem WWII izraisīšanā. Par poļu-čehu teritoriālā konflikta vēsturiskajam saknēm biju rakstījis jau iepriekš - https://www.pietiek.com/raksti/par_antisemitiskam_cukam_un_polu-cehu_teritorialo_konfliktu.

Atstāju lasītāja ziņā izvērtēt, cik lielā mērā Polijas-Čehoslovākijas teritoriālais konflikts ietekmēja WWII izraisīšanu.

 Rakstā tiek pieminētas Polijas ārlietu ministra Jozefa Beka pārrunas ar vāciešiem šai jautājumā, bet tiek noklusēts par to, ka 1938.gada 24.oktobrī Ribentrops izteica piedāvājumu Polijas sūtnim Lipskim pievienoties pret PSRS vērstam pretkominternes paktam, bet 1939 gada janvārī, savas vizītes laikā Varšavā Ribentrops deva mājienu iespējamam darījumam - militāra savienība ar Vāciju pret PSRS apmaiņā pret Dancigu. “Jūs esat tik spītīgs jūras robežu jautājumā. Melnā jūra arī ir jūra,” izteicās Ribentrops, vērsdamies pie Beka, uz ko saņēma atbildi, ka Polija noslēgto neuzbrukšanas paktu ar PSRS uztver nopietni un negrasās to lauzt.

Polijas atteikšanās rast kompromisu ar vāciešiem Dancigas (Gdaņska) un tā saucamā „Polijas koridora” jautājumā (Polijas teritorija 30 - 200 km platumā ar izeju uz Baltijas jūru, kas atdalīja Vāciju no tai vēsturiski piederīga apgabala – Austrumprūsijas) bija pēdējais arguments, kas lika izšķirties Hitleram par uzbrukumu Polijai. Kā zināms, tad poļi bija pārvērtējuši ne vien savus spēkus, bet arī britu un franču vēlmi reāli pildīt savas Polijai dotās garantijas. 1939.gada 5.maijā sava runā Polijas Seimā, komentējot Hitlera lēmumu lauzt Polijas-Vācijas neuzbrukšanas paktu, Polijas ārlietu ministrs Beks savu uzstāšanos nobeidza ar vārdiem: “Mēs Polijā neatzīstam jēdzienu “miers par katru cenu”. Ir tikai viena lieta cilvēku, tautu un valstu dzīvē, kas ir nenovērtējama: šī lieta ir gods.”

Turpinājums sekos.

Saites uz V.Putina rakstu:

http://kremlin.ru/events/president/news/63527

https://nationalinterest.org/feature/vladimir-putin-real-lessons-75th-anniversary-world-war-ii-162982

Novērtē šo rakstu:

34
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...