Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.

Lielas cerības ir uz vakcīnas izgudrošanu, kā tas ir ar parasto gripu, taču tik īsā laikā sabiedrībai drošu vakcīnu nav iespējams izgatavot pat, ja pie tās strādā gudrākie prāti un jaudīgākās mašīnas (datori) pasaulē. Taču pasaulē ir viena valsts, kas to jau esot izdarījusi, un tā ir nevis Ķīna, kur aizsākās Covid-19, bet gan Krievija.

Arvien vairāk manu līdzcilvēku uzskata, ka būtu jāļauj apgādāt pasauli ar Maskavā izstrādāto vakcīnu, kas, manuprāt, ir nekritiskas domāšanas sekas. Zemāk publicēšu pārdomas, kādēļ latviešiem un citiem pasaulē būtu jāpievērš mazāk uzmanības tam, ko saka Putina propagandas rupori „Russia Today”, „Sputnik” un citi.

Vai Maskava patiešām ir pierādījusi, ka vakcīna strādā? Vai Krievijas ārsti ir vakcinējušies? Vai visi Krievijas politiķi un diplomāti ir vakcinēti? Trīs nē! Pirmkārt, dati nav iesniegti Pasaules Veselības organizācijā. Otrkārt, publiski ir izskanējusi informācija, ka Krievijas ārsti nesaņems piemaksas par strādāšanu Covid-19 apstākļos, ja nepiekritīs būt par izmēģinājuma trusīšiem jaunajai vakcīnai. Treškārt, presē tiek ziņots, ka ar Covid-19 saslimst arī politiķi un diplomāti. Lieki piebilst, ka pašreizējie klīniskie pētījumi (izmēģinājumi) neatbilst nekādiem globālajiem standartiem.

Krievijas agresīvais spiediens uz vakcīnas izstrādi drīzāk bijis un ir politisks prestiža jautājums, nevis rūpes par Krievijas un visas pasaules cilvēku veselību. Maskavas galvenais mērķis ir par katru cenu būt pirmajai pasaulē, izstrādājot vakcīnu.

Lai saprastu, kādēļ tas tā bija, ir nedaudz jāapskatās vēsturē uz to, kā Kremļa cars Putins, novēršot uzmanību no iekšpolitiskām problēmām, sabiedrību cenšas noturēt grožos.

Putins savu politisko karjeru sāka vēl tad, kad pie varas bija Boriss Jeļcins, kurš izcēlās ar lielu alkohola patēriņu. Viņš pat bija piedzēries tikšanās laikā ar Bilu Klintonu. Tajā laikā Krievijā liela ietekme pār politiskajiem procesiem valstī bija oligarhiem, mafijai un specdienestiem. Parastā darba ņēmēji (working class) bija aizmirsti, pamesti novārtā. Cīnījās paši par sevi un skarbo realitāti.

2000.gada pavasarī Vladimirs Putins kļuva par Krievijas prezidentu, bet gadu iepriekš viņš vēl bija Krievijas Federālā drošības dienesta FSB vadītājs, bet pusgadu pirms kļūšanas par prezidentu viņa priekštecis Jeļcins viņu iecēla par premjerministru.

Tas bija periods, kad Krievijas sabiedrība bija sagrauta pēc 1998.gada finansiālās krīzes valstī, jo nebija vēl atguvusies no PSRS sabrukuma, tā neticēja ne Jeļcinam, ne Valsts domei, bet pirms gaidāmajam prezidenta vēlēšanām bija nepieciešama tās mobilizācija.

Maskavā viens pēc otra nogranda divi sprādzieni daudzstāvu mājās. Dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēki, pēc tam tika konstatēts, ka netālu no Krievijas galvaspilsētas bija paredzēts vēl viens sprādziens, kuru neizdevās realizēt. Vara tolaik paziņoja, ka pie teroraktiem ir vainīgi islāma kaujinieki no Ziemeļkaukāza – respektīvi, Čečenijas republikas. Ar to aizsākās Otrais Čečenijas karš. Daudzi Krievijas eksperti uzskata, ka tieši tā aizsākās Putina ēra mūsdienu Krievijā.

Putina pirmais termiņš ir raksturojams paralēli Čečenijas karam, „Kursk” atomzemūdenes traģēdijai kā varas koncentrēšanas periods, apzinoties sabiedrotos un pretiniekus. Lielā mērā sekmīgai prezidentūrai ir jāpateicas naftas cenas kāpumam 2000.gadu sākumā, kas ļāva sabiedrībai atgūt elpu. To arī var nosaukt par Krievijas ekonomiskās neatkarības atgūšanas periodu.

Pirms nākamā termiņa 2004.gadā pilnīgai varas koncentrēšanai Putina rokās bija nepieciešams tikt galā ar ietekmīgajiem Krievijas oligarhiem. Tādēļ par upuri krita bagātākais cilvēks visā valstī Mihails Hodorkovskis (naftas kompānijas „Jukos” īpašnieks). Sabiedrībai tika pasniegts, ka oligarhi ir krāpnieki un apzog valsti.

Putina otrais termiņš aizritēja ļoti augstu energoresursu cenu laikā, kad strauji tika palielināti budžeta tēriņi dažādām nozarēm un sektoriem. Daļa sabiedrība turpināja baudīt naftas dolāru pozitīvo ietekmi uz viņu labklājību, bet daļa dzīvot ilūzijā, ka viss ir labi un valsts pieslejas no ceļiem, kas tika stāstīts valsts piederošajos propagandas medijos.

Taču tā dēvētājai „uzvaras nācijai” bija nepieciešama arī neliela militāra rakstura uzvara, kas bija karš Gruzijā. Jāatzīmē, ka tas vairs nebija „it kā” Putina „nopelns”, jo konstitūcijas ierobežojumu dēļ 2008.gada maijā par prezidentu kļuva tuvākais Putina sabiedrotais vēl no 90. gadiem - Dmitrijs Medvedevs.

Globālā ekonomiskā krīze, un it kā liberālā Medvedeva nostāja pret 21.gadsimta izaicinājumiem lika no jauna noticēt sabiedrībai, ka valstī notiek pārmaiņas. 2009.gadā ar prezidenta gādību Krievijas pilsēta Skolkovo tika prezentēta kā Silīcija ielejas alternatīva Krievijā. Taču jāatzīst, ka tā arī bija tikai izkārtne, realitātē tā bija paredzēta sabiedrības apmuļķošanai, ka Krievija modernajās tehnoloģijās ir tikpat spēcīga kā Rietumi.

Paralēli tam aktīvi tika runāts par Maskavas un Vašingtonas attiecību restartu laikā, kad Baltā nama saimnieks bija Baraks Obama. Turpat netālu ēnā palikušais cars Putins nebija mierā ar to, ka Medvedevs kļūst arvien populārāks un varas vertikāle, kas tika būvēta iepriekšējos gados, tiek pakāpeniski izjaukta. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka saimniekam jāatgriežas Kremlī.

Tiesa, tas nebija tik viegls uzdevums, jo to izdarīt varēja tikai ar masveida vēlēšanu viltošanu. Vēlēšanas par neleģitīmām uzskatīja arī opozīcijas kandidāti, kuru pārstāvji vēlēšanu iecirkņos konstatēja virkni pārkāpumu. 2011.gada nogalē opozīcijas masveida protesti par vēlēšanu viltošanu tika brutāli apspiesti. Tikpat brutāli tika apspiesti protesti 2012.gada maijā vienlaikus ar Vladimira Putina inaugurāciju.

Pirmie divi gadi prezidentūras pēc atgriešanās savā krēslā Putinam bija visai sarežģīti – sabiedrība bija neapmierināta ar viņu, neskatoties uz masveida informatīvajām kampaņām par prezidenta cīņu ar koruptīvajiem apgabalu gubernatoriem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Taču tuvojās 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles Sočos, kuram bija jābūt par centrālo notikumu visas pasaules sabiedrības acīs, ka Krievija ir supervara, kas spēj noorganizēt izcilus sporta svētkus. Visu šo pasākumu aizēnoja notikumi Ukrainā - demonstrācijas un vardarbīga miermīlīgo protestu apspiešana. Kremlis bija spiests reaģēt un aizsāka „zaļo vīriņu” kampaņu Krimā, drīz pēc tam anektējot to.

Tika uzsākts iebrukums Ukrainas austrumos, kur pašreiz valda Kremļa atbalstīts separātisks režīms. Krievijas propagandas kanālos prevalēja informācija, ka Ukrainu pārņem fašistisks režīms, kuru atbalsta Rietumi, Krimas atgriešanās tēvzemē ir vēstures taisnīgums un Krievijas karavīru nav Ukrainas austrumos.

Līdz ar karu Ukrainā Rietumu restarta ideja bija izsmelta. Opozīcija valstī apspiesta, un sabiedrība mobilizēta uz karu, jo Rietumi izvērsa plašas ekonomiskas un politiskas sankcijas pret Putina režīmu (Krievija tika izslēgta no G8). Sākās ekonomiskā lejupslīde, un sabiedrība tika gatavota jebkādam iznākumam. Taču uzkrātie naftas dolāri izglāba režīmu no sabrukšanas.

Ukrainas jautājums drīz vien palika otrajā plānā, un, lai uzkurinātās sabiedrības apetīte tiktu pabarota, Putinam bija jāiesaistās nākamajās afērās. Tas tika panākts ar iesaisti cīņā pret Islāma valsti (terorismu), atbalstot draudzīgo Asāda režīmu Sīrijā. Maskava negribēja zaudēt savu vienīgo jūras bāzi Vidusjūrā, kurai bija un ir stratēģiska nozīme. Pašreiz Putina cilvēki aktīvi iesaistās sarunās ar dažādiem cilšu grupējumiem „Arābu pavasara” skartajās valstīs, lai sekmīgāk nostiprinātu savu ietekmi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Paralēli visiem ārpolitiskajiem procesiem prezidenta vēlēšanu ietekmēšana Amerikā, kas ir vesela raksta vērta, iekšpolitikā - gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām un kalti nākotnes plāni, kā Putinam saglabāt varu pār valstī notiekošajiem procesiem. 

2018.gada prezidenta vēlēšanas ir uzskatāmas kā kārtējais atskaites punkts mūsdienu Krievijas vēsturē, vēlēšanās tika pieļauta ārpussistēmas opozicionāra Aleksaja Navaļnija startēšana, taču tikpat ātri tā tika apturēta, jo pret viņu tika uzsākts kriminālprocess. Turpmākajos pāris gados tika pieņemti strikti regulējumi, kas pieļauj iespēju vērsties pret neatkarīgiem žurnālistiem, apsūdzot tos valsts nodevībā, vēršanās pret seksuālajām minoritātēm utt.

2020.gadā bija paredzēta grandioza parāde un svinības par godu Uzvaras dienas 75.gadadienai, taču Covid-19 pandēmija valstī ieviesa korekcijas. 9.maija balagāns Sarkanajā laukumā izpalika. Šāda korekcija režīmam, kas savu ideoloģiju ir uzbūvējis ap uzvaru Otrajā pasaules karā, ir nepieņemama, tādēļ Putins iesaistījās sacīkstēs ar pārējo pasauli par vakcīnas izgudrošanu.

Sabiedrība tika mobilizēta uz balsošanu konstitūcijas grozījumos, kas paredz Putinam amata saglabāšanu vismaz līdz 2036.gadam, - neskatoties uz pandēmiju, polittehnologi un balsojuma viltošana visu „sakārtoja”.

Protams, ārpussistēmas opozīcija nav apmierināta ar to, un vēršanās pret režīma visatļautību vislabāk izpaužas Habarovskas apgabalā, kur kopš jūlija ir nepārtraukti mītiņi pret Kremļa ielikto vietvaru. Masveida aresti un ārpussistēmas opozīcijas grupu vadītāju aresti tos nav mazinājuši.

Lai pierādītu sabiedrībai, ka režīms ir spējīgs ne tikai uz militāriem, bet arī zinātniskiem panākumiem, š.g. 11.augustā Krievijas propagandas mediji vērienīgi paziņoja, ka valsts zinātnieki ir izgudrojuši vakcīnu pret Covid-19 un tā jau ir reģistrēta. Pats Putins paziņoja, ka 12. augustā tiks uzsākta vakcīnas izmēģinājumu trešā fāze.

Sabiedrības iedrošināšanai Putins vienlaikus arī paziņoja, ka viena no viņa meitām ir jau vakcinējusies. Te gan būtu lieki piebilst, ka vadoņa ģimene Krievijā ir tabu tēma, un neviens pat īsti nezina, kā izskatās pieaugušās Putina meitas, zināms, ka viena ir saistīta ar medicīnas nozari un otra ar uzņēmējdarbību. Vakcīnas nosaukums ir “Sputnik V”. Izklausās pēc vēl vienas melu ziņas, kas publicēta kādā no „Sputniknews” vai „RT” medijiem.

Interesi par Krievijas izgudroto vakcīnu ir izrādījušas tikai dažas valstis, kurās valda analoģiski režīmi. Pat Pekina nav komentējusi Maskavas panākumus, jo skaidri apzinās, ka tas ir instruments informatīvajā karā ar mērķi gūt pārākumu informācijas gūzmā. Daudzi Krievijas ārsti un medpersonāls, kuriem pirmajiem piedāvāja vakcinēties pret Covid-19, atsakās būt par izmēģinājuma trusīšiem. Tie ir profesionāļi savā jomā un, redzot sistēmu no iekšienes, vislabāk arī apzinās un saprot, ka valsts nav spējīga uz ko tādu tik īsā laikā.

Bet tagad, kritiski apskatoties uz iepriekš rakstīto un to, kā Putins visus 20 gadus cenšas noturēt kontroli pār lielo valsti, manuprāt, nav nepieciešams vairāk skaidrot, ka izgudrotā vakcīna Krievijā ir viens vienīgs blefs. Tai nav zinātnisku pierādījumu – netiek dota vakcīnas formula, izmēģinājumi un to fiksēšana ir ārpus jebkādiem Pasaules Veselības organizācijas standartiem. Mums ir pieejama tikai informācija, ko atspoguļo Krievijas mediji.

Novērtē šo rakstu:

14
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...