Putins "de facto" ir Krievijas cars: baznīca varētu šo pasludināt pat par dieva dēlu
Kasīklis15.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzi jau noteikti atceras, ka vairākus gadus ar zināmu cikliskumu gaisā virmoja jautājums – Putins kandidēs uz nākamo termiņu vai ne. Parasti noslēpuma plīvurs tika turēts pievērts visnotaļ pailgi. Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome pērnā gada 10. martā atbalstīja konstitūcijas labojumu, kas atļautu Putinam pretendēt uz jaunu pilnvaru termiņu 2024. gadā. Arī Putins neizslēdza iespēju palikt amatā pēc pašreizējās prezidentūras beigām, ja tam būšot atbalsts.[1]
Savukārt jau šī gada 5.aprīlī Putins parakstījis likumu, kas ļauj viņam valsts galvas amatu ieņemt vēl uz diviem sešus gadus ilgiem pilnvaru termiņiem, paliekot līdzšinējā krēslā līdz 2036.gadam.[2] Putins tad būs 84 gadus vecs un prezidenta amatā būs kopumā pavadījis 32 gadus.[3]
Te kāds tad iesauksies – beidzot, vismaz saredzams Putina ēras gals. Hā, es arī savā ziņā tā domātu, bet te jāpaskata šī brīža retorika, kura vairāk liek domāt, ka Putins varētu valdīt arī pēc savas nāves, nu gluži kā Ļeņins. Jāatzīst, viņiem līdzība ir – maza auguma, pamaz matu un visnotaļ asinskāri. Pēdējam tik bārdiņa jāizaudzē. Iespējams, ka kaut kur jau kādā atvilktnē stāv vēl viena mauzoleja rasējumi, jeb kā minimums esošajā tiek veidots divguļamais podests.
Iepriekš minētais bija ar melnā humora pieskaņu, bet tagad nopietni – kāds pamats izteikt šādus pieņēmumus.
Sākšu ar neviena cita kā Valsts domes spīkera Vjačeslava Volodina paziņojumu: “Mums visiem ir jādara viss, lai viņš pēc iespējas ilgāk paliktu par mūsu prezidentu. Viņa vadībā Krievija kļūs vēl spēcīgāka, cilvēki dzīvos labāk, bez satricinājumiem un kariem. Un pat tad, ja rodas problēmas, tāpat kā tagad attiecībā uz sankcijām, mēs tās iziesim daudz mazāk sāpīgi nekā iepriekšējos mūsu valsts vēstures periodos.” Viņš piebilda, ka pēc viņa domām Putinam piemīt īpašības, kuras cilvēkiem, kuri ieņem valstu vadītāju amatus, reti piemīt. Viņš vienlaikus darbojas efektīvi, ir stingrs un ar milzīgām darba spējām, ir laipns, iejūtīgs un cilvēcisks.[4]
Hmm, vai man vienam šķiet, ka šajā paziņojumā ir savstarpēji nesavienojamas īpašības, piemēram, stingrs un iejūtīgs. Savukārt Putina “cilvēciskumu” ir izbaudījuši daudzi. Piemēram, Ņemcovs, Skripaļs, Navaļņijs. Ko nu par atsevišķiem cilvēkiem – sajūsmā ir bijuši kā čečeni, tā arī gruzīni un ukraiņi. Kaut kā bez ironijas nesanāca.
Labi, skatām tālāk. Valsts domes spīkers ir pateicis skaļi – Putinam jāvalda pēc iespējas ilgāk. Tas nozīmē – kamēr vien elpo. Līdz ar to, visticamāk, 2036.gads nav Putina ēras gals. Iespējams, ka viņš valdīs labāko PSRS ģenerālsekretāru garā – tik ilgi, kamēr valsts televīzijā visu dienu pārraidīs Gulbju ezeru.
Ja agrāk Putins ieturēja noslēpumainību, atbildot uz jautājumu, vai pretendēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, tad tagad, atbildot par pēcteci, viņš paziņo visnotaļ tieši: lēmums par to, kam vadīt Krieviju, vienmēr ir valsts pilsoņu ziņā.[5] Ka Putina vēlme un Krievijas iedzīvotāju formālā vēlme sakristu, par to nešaubās neviens, kurš kaut reizi ir redzējis kādu no daudzajiem video, kuros redzams, kā vēlēšanu iecirkņi parūpējas, lai Krievijas pilsoņu viedoklis būtu tāds, kādu vēlas Putins[6].
Tādējādi ir skaidrs viens – Putins būs pie varas tik ilgi, cik ilgi pats vēlēsies. Šādu iespējamību netieši apliecina fakts, ka, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai viņš sagaidīs aizsardzību no pēcteča, kādu viņš pats agrāk bija izrādījis Borisam Jeļcinam, Putins atbildēja, ka par to nedomā.[7] Protams, kamdēļ viņam domāt par to, vai pēctecis viņu pasargās, ja viņš pie varas būs, kamēr vien elpos.
Volodina paustais jau apliecina, ka Putins, dzīvs esot, tiek pacelts debesīs. Vēl tik nedaudz, un Krievijas baznīcās uz altāriem stāvēs Putina bildes. Nākamā pakāpe jau būtu Krievijā atjaunot cara institūtu. Kurš būtu pirmais pretendents – domāju, šaubu nebūtu. Tā ģeniālā cilvēka DNS turpinātu valdīt Krievijā arī tad, kad pats atpūtīsies blakus Volodjam. Tiesa, te neliela problēma, jo Putins ir bijis visnotaļ čakls visos darbos un nedarbos. Līdz ar to noteikt pretendentu uz troni būtu visnotaļ sarežģīti.
Labi, neskriesim tik tālu, pietiks ar to, ka no manis teiktā izriet, ka tiek gatavots viss nepieciešamais, lai Putins pie varas paliktu, kā minimums, līdz pēdējam elpas vilcienam. Nu gluži kā ķēniņš un cars. Vispār izskatās, ka attiecībā uz viņu tiek veidots kults, un nav izlēgts, ka kāds reiz paziņos – dievs bija uz zemes Putina veidolā. Tad atliks tik sist pieri pret zemi un saukt: “Lai dzīvo kungs augstais, cars un mūsu ķēniņš – Putins!”
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putinam-paver-iespeju-palikt-krievijas-prezidenta-amata.a351258/
[2] https://www.la.lv/kremli-uz-muzu-putins-paraksta-likumu-kas-lauj-vinam-prezidenta-kresla-palikt-vel-15-gadus
[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Vladimirs_Putins
[4] https://ria.ru/20210705/putin-1740015908.html
[5] https://ria.ru/20210630/putin-1739227691.html?in=t
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
