Putins "de facto" ir Krievijas cars: baznīca varētu šo pasludināt pat par dieva dēlu
Kasīklis15.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzi jau noteikti atceras, ka vairākus gadus ar zināmu cikliskumu gaisā virmoja jautājums – Putins kandidēs uz nākamo termiņu vai ne. Parasti noslēpuma plīvurs tika turēts pievērts visnotaļ pailgi. Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome pērnā gada 10. martā atbalstīja konstitūcijas labojumu, kas atļautu Putinam pretendēt uz jaunu pilnvaru termiņu 2024. gadā. Arī Putins neizslēdza iespēju palikt amatā pēc pašreizējās prezidentūras beigām, ja tam būšot atbalsts.[1]
Savukārt jau šī gada 5.aprīlī Putins parakstījis likumu, kas ļauj viņam valsts galvas amatu ieņemt vēl uz diviem sešus gadus ilgiem pilnvaru termiņiem, paliekot līdzšinējā krēslā līdz 2036.gadam.[2] Putins tad būs 84 gadus vecs un prezidenta amatā būs kopumā pavadījis 32 gadus.[3]
Te kāds tad iesauksies – beidzot, vismaz saredzams Putina ēras gals. Hā, es arī savā ziņā tā domātu, bet te jāpaskata šī brīža retorika, kura vairāk liek domāt, ka Putins varētu valdīt arī pēc savas nāves, nu gluži kā Ļeņins. Jāatzīst, viņiem līdzība ir – maza auguma, pamaz matu un visnotaļ asinskāri. Pēdējam tik bārdiņa jāizaudzē. Iespējams, ka kaut kur jau kādā atvilktnē stāv vēl viena mauzoleja rasējumi, jeb kā minimums esošajā tiek veidots divguļamais podests.
Iepriekš minētais bija ar melnā humora pieskaņu, bet tagad nopietni – kāds pamats izteikt šādus pieņēmumus.
Sākšu ar neviena cita kā Valsts domes spīkera Vjačeslava Volodina paziņojumu: “Mums visiem ir jādara viss, lai viņš pēc iespējas ilgāk paliktu par mūsu prezidentu. Viņa vadībā Krievija kļūs vēl spēcīgāka, cilvēki dzīvos labāk, bez satricinājumiem un kariem. Un pat tad, ja rodas problēmas, tāpat kā tagad attiecībā uz sankcijām, mēs tās iziesim daudz mazāk sāpīgi nekā iepriekšējos mūsu valsts vēstures periodos.” Viņš piebilda, ka pēc viņa domām Putinam piemīt īpašības, kuras cilvēkiem, kuri ieņem valstu vadītāju amatus, reti piemīt. Viņš vienlaikus darbojas efektīvi, ir stingrs un ar milzīgām darba spējām, ir laipns, iejūtīgs un cilvēcisks.[4]
Hmm, vai man vienam šķiet, ka šajā paziņojumā ir savstarpēji nesavienojamas īpašības, piemēram, stingrs un iejūtīgs. Savukārt Putina “cilvēciskumu” ir izbaudījuši daudzi. Piemēram, Ņemcovs, Skripaļs, Navaļņijs. Ko nu par atsevišķiem cilvēkiem – sajūsmā ir bijuši kā čečeni, tā arī gruzīni un ukraiņi. Kaut kā bez ironijas nesanāca.
Labi, skatām tālāk. Valsts domes spīkers ir pateicis skaļi – Putinam jāvalda pēc iespējas ilgāk. Tas nozīmē – kamēr vien elpo. Līdz ar to, visticamāk, 2036.gads nav Putina ēras gals. Iespējams, ka viņš valdīs labāko PSRS ģenerālsekretāru garā – tik ilgi, kamēr valsts televīzijā visu dienu pārraidīs Gulbju ezeru.
Ja agrāk Putins ieturēja noslēpumainību, atbildot uz jautājumu, vai pretendēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, tad tagad, atbildot par pēcteci, viņš paziņo visnotaļ tieši: lēmums par to, kam vadīt Krieviju, vienmēr ir valsts pilsoņu ziņā.[5] Ka Putina vēlme un Krievijas iedzīvotāju formālā vēlme sakristu, par to nešaubās neviens, kurš kaut reizi ir redzējis kādu no daudzajiem video, kuros redzams, kā vēlēšanu iecirkņi parūpējas, lai Krievijas pilsoņu viedoklis būtu tāds, kādu vēlas Putins[6].
Tādējādi ir skaidrs viens – Putins būs pie varas tik ilgi, cik ilgi pats vēlēsies. Šādu iespējamību netieši apliecina fakts, ka, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai viņš sagaidīs aizsardzību no pēcteča, kādu viņš pats agrāk bija izrādījis Borisam Jeļcinam, Putins atbildēja, ka par to nedomā.[7] Protams, kamdēļ viņam domāt par to, vai pēctecis viņu pasargās, ja viņš pie varas būs, kamēr vien elpos.
Volodina paustais jau apliecina, ka Putins, dzīvs esot, tiek pacelts debesīs. Vēl tik nedaudz, un Krievijas baznīcās uz altāriem stāvēs Putina bildes. Nākamā pakāpe jau būtu Krievijā atjaunot cara institūtu. Kurš būtu pirmais pretendents – domāju, šaubu nebūtu. Tā ģeniālā cilvēka DNS turpinātu valdīt Krievijā arī tad, kad pats atpūtīsies blakus Volodjam. Tiesa, te neliela problēma, jo Putins ir bijis visnotaļ čakls visos darbos un nedarbos. Līdz ar to noteikt pretendentu uz troni būtu visnotaļ sarežģīti.
Labi, neskriesim tik tālu, pietiks ar to, ka no manis teiktā izriet, ka tiek gatavots viss nepieciešamais, lai Putins pie varas paliktu, kā minimums, līdz pēdējam elpas vilcienam. Nu gluži kā ķēniņš un cars. Vispār izskatās, ka attiecībā uz viņu tiek veidots kults, un nav izlēgts, ka kāds reiz paziņos – dievs bija uz zemes Putina veidolā. Tad atliks tik sist pieri pret zemi un saukt: “Lai dzīvo kungs augstais, cars un mūsu ķēniņš – Putins!”
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putinam-paver-iespeju-palikt-krievijas-prezidenta-amata.a351258/
[2] https://www.la.lv/kremli-uz-muzu-putins-paraksta-likumu-kas-lauj-vinam-prezidenta-kresla-palikt-vel-15-gadus
[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Vladimirs_Putins
[4] https://ria.ru/20210705/putin-1740015908.html
[5] https://ria.ru/20210630/putin-1739227691.html?in=t
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
