Iesaki rakstu: 
Eiropa šobrīd atrodas krustcelēs, tā vien šķiet, ka mēs pieredzam Eiropas identitātes krīzi un absolūtu neizpratni par vērtībām, kurām sekot. No vienas puses tiek runāts par cilvēktiesībām, to aizsardzību un bībelisku ES pamattiesību hartas baušļu un principu ievērošanu Eiropas Savienības (ES) normās un likumos. No otras puses tiek pārkāpti visi principi un nospraustie baušļi nemanāmi pielāgojas jaunām vērtībām, ko var redzēt dažos ļoti spilgtos notikumos kā ES politiskajā tā ekonomiskajā arēnā.
Protams, dažādu notikumu virzību var uztvert citādāk, ja seko principam „Nekā personīga – viss ir tikai bizness”, taču ko iesākt, ja bizness ir tieši tas, kas kļūst subjektīvs, tādējādi pat ļoti tuvs? Šajā gadījumā, runājot par vecās Eiropas izpratni par pamatvērtībām, var pieminēt ļoti spilgtu piemēru – milzīgo un apjomīgo Krievijas-Vācijas gāzes vada Nord Stream II projektu, kas ne reizi vien ir nonācis politiskajās krustugunīs un licis apšaubīt vecās Eiropas vērtības kopumā.
Neskatoties uz to, ka Vācija ir tikai viena no vecās Eiropas valstīm, tai neapšaubāmi ir milzīga ietekme un teikšana Eiropas Savienības politiskajās struktūrās, kas liek aizdomāties par dubultstandartiem ne tikai Vācijas, bet arī citu vecās Eiropas valstsvīru veidotajā ES politikā attiecībā uz Krieviju.
Par to liecina arī fakts, ka, neskatoties uz visiem Krievijas Federācijas vadības paveiktajiem noziegumiem, tai skaitā Krimas aneksiju, asiņainajām aktivitātēm Austrumukrainā un Āfrikā, spiegošanas skandāliem, kā arī uz vēl neseno Kremļa rīkļurāvēju mēģinājumu noindēt Putina opozicionāru Alekseju Navaļniju, nemaz nerunājot par to, kas notiek ar citiem Putina režīma pretiniekiem ārvalstīs un Krievijā, atsevišķas ES valstis, it sevišķi vecās Eiropas valstis, uzstāj uz ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbības veicināšanu ar Krieviju.
Tai skaitā ir Vācija, kas, neskatoties uz visiem Putina režīma pārkāpumiem, aktīvi veicina sadarbības saišu veidošanos ar Kremli. Varbūt tāpēc vācieši bija ar mieru izglābt Navaļniju, lai attiecīgie avīžu virsraksti nebūtu tik ļoti Krieviju diskreditējoši. Acīmredzot vāciešiem kārtējais Novičok skandāls, kurš izraisīja plašu starptautisko rezonansi un liek nopietniem vīriem runāt par jaunu sankciju piemērošanu pret Krieviju, šķiet nesvarīgs uz lielās naudas un lētās gāzes fona.
Neskatoties uz visu negatīvo, Vācija aktīvi darbojas pie gāzes vada projekta pabeigšanas un aicina starptautisko sabiedrību nesaistīt Navaļnija lietu ar “ Nord Stream II būvi. Kas šķiet gaužām aplami, jo tieši Vācijas valdība bija tā, kas paziņoja, ka viņu pašu speciālisti ir atraduši Krievijas nervu aģenta Novičok pēdas opozicionāra Alekseja Navaļnija organismā, un pieļāva, ka notikusī saindēšanās bijusi nevis nejaušība, bet mērķēts Kremļa uzbrukums Krievijā populārajam opozicionāram. Taču arī tas nav pietiekams iemesls, lai apsvērtu valsts distancēšanos no kopīgiem projektiem ar Krieviju. Ja šis neliecina par dubultstandartiem, tad kas vēl?
Protams, ar vienu valsti un tās kļūdām, lai arī cik ietekmīga tā nebūtu, nevar raksturot visu Eiropas kontinentu vai ES kopumā, taču fakts, ka minētā gāzes vada būvniecībā ir iesaistītas vairāk nekā 100 kompānijas no pavisam 12 Eiropas valstīm, liek ne tikai aizdomāties par iesaistīto valstu dubulto morāli, bet skatīties uz kopējo sistēmas darbību un tās trūkumiem. Turklāt, zinot ES nostāju jautājumos, kas skar Krievijas Federāciju un tai piemērotās sankcijas, kas sākotnēji tika nodēvētas par sankcijām pret agresora valsti, šķiet gaužām nepareiza Vācijas spītīgā turēšanās pie attiecīgā projekta pabeigšanas. Turklāt papildus tam, ka biznesa plūsma jau tā tika traucēta daudzo ES ierobežojumu dēļ, arī ASV ieviesa sankcijas, kas vērstas pret projektu kopumā un tā īstenotājiem, tādējādi radot negatīvu rezonansi nozarē kopumā. Kas liek uzdot retorisku jautājumu: „Vai tiešām tas ir tā vērts?”
Tai pašā laikā, neskatoties uz to, ka Nord Stream II zināmā mērā ir Krievijas enerģētikas politikas ietekmes paplašināšanas uzvaras gājiens, Eiropas rietumu kontinentālajā daļā tas tiek raksturots, kā Eiropas mēroga sadarbības projekts, kuru finansē vadošie enerģētikas uzņēmumi no Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Austrijas un kas atnesīs vairāku miljardu eiro ieguldījums Eiropas rūpniecībā un pakalpojumos, aizmirstot pieminēt to, ka tādējādi Krievijas Federācija iegūst instrumentu, ar ko veikt politiskas un ar enerģijas piegādi saistītas manipulācijas, lai apietu vai pat izbeigtu tai uzliktās sankcijas.
Tas viss norāda uz nepastāvību un nespēju pieturēties pie pašu sludinātiem principiem. Turklāt, iedziļinoties pašā fakta būtībā, zūd jēga ES kā tādai, jo Eiropai būtu jāstāv pāri visam un jābūt piemēram pārējiem, pierādot, ka tas, kas ir rakstīts uz papīra, ir dzīvs arī realitātē. Eiropai būtu jāparāda savs spēks, viedums un drosme, atklāti sūtot vēstījumu Krievijai, ka šāda uzvedība netiks ignorēta un pārkāpumi tiks sodīti, ievērojot visas pamattiesību hartā paredzētās normas un ētikas principus. Tai būtu jābūt vienotai un spējīgai novērst Krievijas korumpētā režīma skarbos cilvēktiesību pārkāpumus.
Tā vietā vecā Eiropa sevi ir pazaudējusi un parāda kā sašķeltu veidojumu, kas pats pakļaujas korupcijas pūķim un ačgārnā veidā mēģina uzturēt leģendu par spēcīgo un morāli attīstīto savienību, realitātē nespējot izdarīt neko, kas atbilstu pašpasludinātajām morāles un ētikas vērtībām.
AVOTI:
https://www.la.lv/vacija-grib-pabeigt-nord-stream-2-buvi
https://www.nord-stream2.com/nord-stream-2-is-a-european-collaboration/
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
