Iesaki rakstu: 
Eiropa šobrīd atrodas krustcelēs, tā vien šķiet, ka mēs pieredzam Eiropas identitātes krīzi un absolūtu neizpratni par vērtībām, kurām sekot. No vienas puses tiek runāts par cilvēktiesībām, to aizsardzību un bībelisku ES pamattiesību hartas baušļu un principu ievērošanu Eiropas Savienības (ES) normās un likumos. No otras puses tiek pārkāpti visi principi un nospraustie baušļi nemanāmi pielāgojas jaunām vērtībām, ko var redzēt dažos ļoti spilgtos notikumos kā ES politiskajā tā ekonomiskajā arēnā.
Protams, dažādu notikumu virzību var uztvert citādāk, ja seko principam „Nekā personīga – viss ir tikai bizness”, taču ko iesākt, ja bizness ir tieši tas, kas kļūst subjektīvs, tādējādi pat ļoti tuvs? Šajā gadījumā, runājot par vecās Eiropas izpratni par pamatvērtībām, var pieminēt ļoti spilgtu piemēru – milzīgo un apjomīgo Krievijas-Vācijas gāzes vada Nord Stream II projektu, kas ne reizi vien ir nonācis politiskajās krustugunīs un licis apšaubīt vecās Eiropas vērtības kopumā.
Neskatoties uz to, ka Vācija ir tikai viena no vecās Eiropas valstīm, tai neapšaubāmi ir milzīga ietekme un teikšana Eiropas Savienības politiskajās struktūrās, kas liek aizdomāties par dubultstandartiem ne tikai Vācijas, bet arī citu vecās Eiropas valstsvīru veidotajā ES politikā attiecībā uz Krieviju.
Par to liecina arī fakts, ka, neskatoties uz visiem Krievijas Federācijas vadības paveiktajiem noziegumiem, tai skaitā Krimas aneksiju, asiņainajām aktivitātēm Austrumukrainā un Āfrikā, spiegošanas skandāliem, kā arī uz vēl neseno Kremļa rīkļurāvēju mēģinājumu noindēt Putina opozicionāru Alekseju Navaļniju, nemaz nerunājot par to, kas notiek ar citiem Putina režīma pretiniekiem ārvalstīs un Krievijā, atsevišķas ES valstis, it sevišķi vecās Eiropas valstis, uzstāj uz ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbības veicināšanu ar Krieviju.
Tai skaitā ir Vācija, kas, neskatoties uz visiem Putina režīma pārkāpumiem, aktīvi veicina sadarbības saišu veidošanos ar Kremli. Varbūt tāpēc vācieši bija ar mieru izglābt Navaļniju, lai attiecīgie avīžu virsraksti nebūtu tik ļoti Krieviju diskreditējoši. Acīmredzot vāciešiem kārtējais Novičok skandāls, kurš izraisīja plašu starptautisko rezonansi un liek nopietniem vīriem runāt par jaunu sankciju piemērošanu pret Krieviju, šķiet nesvarīgs uz lielās naudas un lētās gāzes fona.
Neskatoties uz visu negatīvo, Vācija aktīvi darbojas pie gāzes vada projekta pabeigšanas un aicina starptautisko sabiedrību nesaistīt Navaļnija lietu ar “ Nord Stream II būvi. Kas šķiet gaužām aplami, jo tieši Vācijas valdība bija tā, kas paziņoja, ka viņu pašu speciālisti ir atraduši Krievijas nervu aģenta Novičok pēdas opozicionāra Alekseja Navaļnija organismā, un pieļāva, ka notikusī saindēšanās bijusi nevis nejaušība, bet mērķēts Kremļa uzbrukums Krievijā populārajam opozicionāram. Taču arī tas nav pietiekams iemesls, lai apsvērtu valsts distancēšanos no kopīgiem projektiem ar Krieviju. Ja šis neliecina par dubultstandartiem, tad kas vēl?
Protams, ar vienu valsti un tās kļūdām, lai arī cik ietekmīga tā nebūtu, nevar raksturot visu Eiropas kontinentu vai ES kopumā, taču fakts, ka minētā gāzes vada būvniecībā ir iesaistītas vairāk nekā 100 kompānijas no pavisam 12 Eiropas valstīm, liek ne tikai aizdomāties par iesaistīto valstu dubulto morāli, bet skatīties uz kopējo sistēmas darbību un tās trūkumiem. Turklāt, zinot ES nostāju jautājumos, kas skar Krievijas Federāciju un tai piemērotās sankcijas, kas sākotnēji tika nodēvētas par sankcijām pret agresora valsti, šķiet gaužām nepareiza Vācijas spītīgā turēšanās pie attiecīgā projekta pabeigšanas. Turklāt papildus tam, ka biznesa plūsma jau tā tika traucēta daudzo ES ierobežojumu dēļ, arī ASV ieviesa sankcijas, kas vērstas pret projektu kopumā un tā īstenotājiem, tādējādi radot negatīvu rezonansi nozarē kopumā. Kas liek uzdot retorisku jautājumu: „Vai tiešām tas ir tā vērts?”
Tai pašā laikā, neskatoties uz to, ka Nord Stream II zināmā mērā ir Krievijas enerģētikas politikas ietekmes paplašināšanas uzvaras gājiens, Eiropas rietumu kontinentālajā daļā tas tiek raksturots, kā Eiropas mēroga sadarbības projekts, kuru finansē vadošie enerģētikas uzņēmumi no Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Austrijas un kas atnesīs vairāku miljardu eiro ieguldījums Eiropas rūpniecībā un pakalpojumos, aizmirstot pieminēt to, ka tādējādi Krievijas Federācija iegūst instrumentu, ar ko veikt politiskas un ar enerģijas piegādi saistītas manipulācijas, lai apietu vai pat izbeigtu tai uzliktās sankcijas.
Tas viss norāda uz nepastāvību un nespēju pieturēties pie pašu sludinātiem principiem. Turklāt, iedziļinoties pašā fakta būtībā, zūd jēga ES kā tādai, jo Eiropai būtu jāstāv pāri visam un jābūt piemēram pārējiem, pierādot, ka tas, kas ir rakstīts uz papīra, ir dzīvs arī realitātē. Eiropai būtu jāparāda savs spēks, viedums un drosme, atklāti sūtot vēstījumu Krievijai, ka šāda uzvedība netiks ignorēta un pārkāpumi tiks sodīti, ievērojot visas pamattiesību hartā paredzētās normas un ētikas principus. Tai būtu jābūt vienotai un spējīgai novērst Krievijas korumpētā režīma skarbos cilvēktiesību pārkāpumus.
Tā vietā vecā Eiropa sevi ir pazaudējusi un parāda kā sašķeltu veidojumu, kas pats pakļaujas korupcijas pūķim un ačgārnā veidā mēģina uzturēt leģendu par spēcīgo un morāli attīstīto savienību, realitātē nespējot izdarīt neko, kas atbilstu pašpasludinātajām morāles un ētikas vērtībām.
AVOTI:
https://www.la.lv/vacija-grib-pabeigt-nord-stream-2-buvi
https://www.nord-stream2.com/nord-stream-2-is-a-european-collaboration/
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
