Putins ir bezemocionāls spēlmanis – blefotājs, kurš pēc dabas ir tirgotājs – avantūrists
Alvis Hermanis02.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mana režisora profesija un ikdienas darbs ar aktieru pārtapšanu lomā (ar kuru nodarbojos jau 30 gadus) uztrenē spējas ielīst cita cilvēka psihofiziskā stāvokļa un uzvedības loģikas iekšpusē. Citiem vārdiem, – iztēloties sevi viņa vietā un modelēt viņa nākamos soļus. Varu pastāstīt par maniem “panākumiem”, daudz un dikti domājot par šo gadījumu.
Uzreiz teikšu, ka prognozes nav iepriecinošas. Putins ir cilvēks, kurš 23 gadu garumā bauda absolūtu un neierobežotu varu, plus totāla vientulība. Tas noved pie neatgriezeniskām izmaiņām smadzenēs, kurām vajadzīgi arvien lielāki kairinātāji. Neizbēgami viņš pašreiz nonācis pilnīgi fantastiskā iekšējās apziņas stāvoklī “es pret visu pasauli”, turklāt nevis pārnestā, bet viskonkrētākajā šo vārdu nozīmē.
Viņu šobrīd vada prātam neaptverams draivs, misija un azarts izmainīt visu pasaules kārtību pēc savas saprašanas un vēlmes. Un tieši šai brīdī viņu vada tāda milzu iedvesma un adrenalīns, kādu piedzīvo, iespējams, tikai kazino apmeklētājs, palielinot likmes līdz bezgalībai, vai Formulas-1 braucējs, kuram prātā stāv: visu vai neko.
Un šeit nāk pats svarīgākais, lai saprastu viņa loģiku. Putins ir bezemocionāls spēlmanis – blefotājs, kurš pēc dabas ir tirgotājs – avantūrists. Katrs viņa nākamais gājiens ir domāts, lai pretinieku psiholoģiski pakļautu. Ar to, piemēram, izskaidrojams it kā neloģiskais iebrukums Ukrainā un it kā bezjēdzīgi nežēlīgā kara taktika. Raķešu šāvieni (kura katra izmaksā it kā 3 miljonus) Kremenčugas supermārketam nav nekāds pārpratums, piemēram. Tas ir ļoti apzināts psiholoģiskais vēstījums, kurš perfekti iekļaujas viņa taktikas loģikā.
Un viņa spēles loģika balstās uz nemitīgu likmju celšanu, un tās kļūs arvien sāpīgākas. Tas turpināsies pa augšupejošu līkni, un to apturēt var tikai un vienīgi Putina personas likvidācija. Viņš pats to labi zina. Tieši tāpēc viņam atpakaļceļa vairs nav. Arī apstāšanās vairs nav iespējama, – tikai uz priekšu.
Sen zināms, ka priekšrocība cīņā par dzīvību un nāvi ir tam, kurš nebaidās mirt. Putinam un viņa sekotājiem, kurus tas pārliecinājis ar propagandas un baiļu maisījumu, šobrīd ir šī priekšrocība. Plus mazvērtības kompleksa mākto pasionārisms. Līdz ar to viņiem katra nākamā likme nāk ar arvien lielāku pārliecību un viņiem šai spēlē pieder iniciatīva.
Piemēram, ziņa par Somijas iestāšanos NATO no vienas puses mums ir prieka vēsts, jo Somijai ir ļoti, ļoti stipra armija. Bet no otras puses Baltijas reģiona spēles laukumā sekos atbildes gājiens. Arī tas būs it kā neloģisks un iracionāls. Jo tādi ir viņa spēles noteikumi. Viņš gaida, kad pretinieks psiholoģiski salūzīs. Salūzt mēs arī gan negribam, gan nevaram. Tāpēc šo vilcienu nevar vairs apturēt.
Putina pašreizējais psiholoģiskais stāvoklis ir pielīdzināms ekstāzei, un savukārt mūsu racionālais un emocionālais vērtējums tam visam ir tikpat bezjēdzīgs, cik bezjēdzīgi ir spēlēt ar pretinieku basketbolu, ja viņš ar tevi spēlē pēc volejbola noteikumiem. Kaut laukums un bumba it kā izskatās līdzīgi.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
