Iesaki rakstu: 
Frontē joprojām bez izmaiņām, proti, Kremlis turpina darīt to, ko tas prot vislabāk, – sēt haosu un tīt ap pirkstu naivo Rietumeiropu, it sevišķi veco Eiropu. Brīdī, kad pilnā sparā rit Krievijas Bruņoto spēku mācības „ZAPAD-2021”, Kremlis, neskatoties uz Rietumu noteiktajām sankcijām un Ženēvā Baidena izteiktajiem brīdinājumiem Putina virzienā un nolikto termiņu izteikto nosacījumu izpildei (31.augustu), kas sen jau kā ir garām, turpina vilkt spēkus pie Ukrainas robežām, pārņemt varu Baltkrievijā un izvērst Wagner algotņu darbības lauku Āfrikā.
Tieši tā, nu Putina režīma adeptiem būs iespēja piedalīties laupīšanas un vardarbības sēšanas misijā Mali Republikā, nostājoties Mali militārās huntas pusē un pavēršot ieročus pret Rietumu spēkiem, mazliet precīzāk – pret franču un vāciešu spēkiem, kas līdz šim Mali bija centušies apkarot ekstrēmismu un terorismu, nodrošinot Mali leģitīmās valdības stabilitāti.
Šajā sakarā gribu izteikt „līdzjūtību” Makronam, kurš vienmēr ir izmantojis iespēju aizrādīt Baltijas valstīm par to pārlieku vēso „rusofobisko” attieksmi pret Kremli, tāpat arī nosūtīt sveicienus Merkeles kundzei, tikai žēl, ka to nevaru izdarīt pa gāzes trubu Nord Stream II.
Interesanti ir tas, ka pats Makrons ar Kremli nerunā, bet turpina brīdināt Mali militāro huntu neattīstīt sadarbību ar Putina pavāra Prigožina vadīto rīkļurāvēju grupu Wagner. Kā vairums Francijas mediju raksta, „Parīze ir šokā!”... Kā nu ne, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā savu saimniecību ir sācis izvērst Putins.
Vienīgais, ar ko franči un vācieši piedraudējuši, ir - ka izvedīšot laukā paši savus karavīrus no šīs valsts. Bet Kremlis taču to vien tikai gaida! Kā ziņo franču prese, runa ir par 1000 Wagner algotņu dislocēšanu Mali, galīgais līgums vēl neesot noslēgts, bet, zinot Kremļa asinskāro dabu, visticamāk, Wagner kaujinieki sen jau atrodas Mali. Šur tur tiek minēts, ka Wagner grupa par sniegtajiem pakalpojumiem Mali huntai mēnesī saņemšot mazliet vairāk par 10 miljoniem ASV dolāru.
Lieki piebilst, ka Wagner grupas kaujinieki jau labu laiku „karo” arī vairākās citās Āfrikas valstīs – Sīrijā, Lībijā, Mozambikā, Madagaskarā, Sudānā, CAR un vēl šur un tur. Cik zināms, nevienā no šīm Āfrikas valstīm līdz ar Putina laipno zaļo cilvēciņu ierašanos nekas labs nav noticis. Tieši pretēji, ir piedzīvota vēl dramatiskāka drošības situācijas pasliktināšanās, par civiliedzīvotāju slepkavošanu un spīdzināšanu nemaz nerunājot.
Atceroties nesenos notikumus Afganistānā, kur Taliban [Krievijā aizliegta teroristiska organizācija] ar Kremļa svētību atguva „varu”, nav nekāds brīnums, ka Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs ir diplomāts, kurš spēj sarunāt lietas ar jebkuru teroristu – arī ar Al-Qaeda un ISIS pārstāvjiem, no kā principā arī sastāv Mali militārā hunta, kas kuru katru brīdi slēgs darījumu ar Wagner grupu par sadarbību karošanas jomā.
Nožēlojami ir tas, ka vienīgais, uz ko spējīgi mūsu NATO sabiedrotie – franči un vācieši, kuru armijas daļas atrodas Mali, ir tikai piedraudēt ar bēgšanu no šīs valsts tā vietā, lai parādītu savu spēku un sāktu saukt lietas īstajos vārdos, beidzot vienreiz respektēt Kremļa asiņaino diplomātiju Āfrikā.
Ja šīnī hibrīdkara frontē joprojām nebūs adekvātas reakcijas no veco Eiropas valstu puses attiecībā uz Kremļa agresiju, mēs varam sagaidīt, ka Lukašenko sāks piedāvāt tūrisma lidojumus uz Minsku arī bēgļiem no Mali Republikas.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
