Iesaki rakstu: 
Putins, tiekoties ar pasaules informatīvo aģentūru vadītājiem, paziņojis, ka ASV dzelžainiem soļiem virzās PSRS ceļa virzienā, pieļaujot tipiskās “impēriju” kļūdas. Norādot, ka impēriju kļūdas ir tās, ka tām liekas, ka ir varenas un var atļauties “pagrēkot” un kļūdīties, Putins skaidroja, ka tieši pārliecība savā varenībā rada problēmas, jo tiek uzskatīts, ka visu var atrisināt. Tomēr pienākot laiki, kad rodas tādas problēmas, ar kurām vairs galā netikt.1
Jāatzīst, secinājums pilnīgi pareizs, bet adresāts gan pilnīgi nepareizs. Proti, Putina teiktajā viens no atslēgas vārdiem ir “impērija”. Tātad impērija (no latīņu: imperium — vara) ir tāda valsts pārvaldes forma, kurā lielas, spēcīgas valsts vara ir koncentrēta viena cilvēka — imperatora — vai nelielas grupas rokās. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki.2
Piepildot šo definīciju ar saturu, redzams, ka de facto šī brīža Krievija pilnībā atbilst impērijas saturam. Tas būtu: kā ASV, tā arī Krievija ir lielas valstis, tikai ASV gadījumā prezidentu vēlēšanas nav formāls process kā Krievijā, kur uzvarētājs zināms, un ASV Kongress lēmumus pieņem balsojot un diskutējot, un tie var arī neatbilst prezidenta viedoklim. Savukārt Krievijā nekas tāds nav pat iedomājams. Tātad – pārvaldes forma tieši Krievijai ir atbilstoša impērijas statusam.
Skatām tālāk – jautājums par vēlmēm pakļaut apkārtējās zemes un tautas. Nav kaut kā dzirdēts, ka pēdējo 100 gadu laikā ASV būtu mēģinājusi pakļaut sev Kanādu vai Meksiku. Savukārt, ja paskatāmies uz pēdējiem 100 gadiem Krievijas un PSRS vēsturē, tad rokām pietrūkst pirkstu, lai uzskaitītu visus gadījumus. Paši pēdējie – Ukraina un Gruzija. Nelielai atkāpītei, bet par šo pašu tēmu – Putins pretēji savulaik PSRS līderu apsolītajam tā arī negrasās Japānai atdot sagrābtās Kuriļu salas, līdz ar ko nav iespējams noslēgt miera līgumu.3
Tādējādi, vērtējot Putina teikto, izriet, ka viņš pats ir pasludinājis Krievijas sabrukšanu.
Ļoti interesanti, ka Putina teikto ir komentējusi Ķīna, pasakot, ka lielvalstu darbība un attieksme pret citām valstīm noteiks ne tikai viņu pašu kāpumu un kritumu, bet arī visas cilvēces likteni. Uzsverot, ka lielajām valstīm nevajadzētu uzbrukt, diskreditēt vai norādīt citām valstīm, kas darāms, arī “žvadzināt” ieročus, draudēt, iebiedēt, formēt dažādus grupējumus un izsaukt šķelšanos. 4
Ķīna vairāk vai mazāk tiek uzskatīta par Krievijas sabiedroto atsevišķos jautājumos, tamdēļ nav brīnums, ka tās paziņojumu kā tādu lielu atbalstu publicējuši arī Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Viss jau būtu labi, bet paanalizēsim, ko tad Ķīna teica vai, pats svarīgākais, – nepateica. Ķīna nepateica, ka tās sakāmais attiecas uz ASV. Līdz ar to to var attiecināt uz visām lielajām valstīm.
Paskatīsim tālāk – kādas tad pazīmes nosauca Ķīna? Norādīšanu citām valstīm, ko un kā darīt. Protams, ka arī ASV aktīvi pauž viedokli par citās valstīs notiekošajiem procesiem, bet tā nesaka, ko tieši darīt, pretstatā Krievijai, kura nepalaiž garām izdevību pamācīt citas valstis, ko un kā vajag darīt.
Ja runājam par ieroču “žvadzināšanu”, tad tikai Krievija visu laiku lielās ar jaunu bruņojumu, sakot, ka pasaulē tam nav analogu. Protams, ka arī ASV kā jebkura valsts īsteno savu bruņojuma izstrādes politiku, bet to viņi nedara tik agresīvi un pompozi kā Krievija.
Parunāsim par dažādu grupējumu formēšanu, lai izsauktu šķelšanos. Pirmais, kas nāk prātā, – situācija Ukrainā. Tur Krievija iesaistījās ne tikai grupējumu izveidē, bet arī to apbruņošanā un visādā citādākā apgādāšanā. Nākamais – bēdīgi slavenā “Vāgnera grupa”5, kura skaitās paramiltāra vienība.
Tas nekas, ka Krievijā saskaņā ar tās normatīvo regulējumu automātiskos un citus par karabīnēm, bisēm un pistolēm “nopietnākus” ieročus drīkst izmantot tikai valsts dienesti. Ne viens vien ir redzējis televīzijas ekrānos, ka “Vāgnera grupas” kaujinieki ir apbruņoti līdz “zobiem”, kaut gan vispār Krievijā ir paredzēta kriminālatbildība par dalību algotņos. Proti, to nosaka Kriminālkodeksa 359.pants.6 Ja “Vāgnera grupa” nebūtu valdības un tieši Putina atbalstīta, vai kāds spēj iedomāties, ka viņi netiktu saukti pie atbildības? Īpaši, ja Krievijā pie atbildības sauc cilvēku, kurš viens stāv ar plakātu!7
Skatot visu augstāk minēto, izriet, ka arī Ķīna savā ziņā ļoti smalki ir pateikusi, ka tieši Krievija ir tā valsts, kura ir tuvu sabrukumam, jo tai piemīt visas nosauktās pazīmes. Par to, ka Ķīna labprāt ieņemtu Krievijas vietu, šaubu nav, un, kā jau agrāk minēts, daudzos jautājumos to faktiski ir izdarījusi, tikai Krievija un Putins to nav pamanījuši.
1 https://www.gazeta.ru/politics/news/2021/06/05/n_16063388.shtml
2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Imp%C4%93rija
3 https://ria.ru/20210607/dogovor-1735936036.html
4 https://ria.ru/20210607/kitay-1736011550.html
5 https://www.tvnet.lv/6991109/vagnera-grupa-ka-vladimira-putina-ipasa-kaujas-vieniba
6 https://legalacts.ru/kodeks/UK-RF/osobennaja-chast/razdel-xii/glava-34/statja-359/
7 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mosties-mums-atkal-ir-cars-pie-lenina-mauzoleja-aiztur-piketetaju.d?id=53274899
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
