Putņa padzīšana no “Progresīvajiem” un Loginas, Briškena nomainīšana ar Lāci un Švinku: partijai absurdā veidā izrādījusies taisnība

2021. gada jūnijā tos, kuri seko līdzi politikai, pārsteidza ne jau “Progresīvo” partijas nieka 20 biedru vēstule valdei, aicinot izslēgt partijas agrāko ģenerālsekretāru Robertu Putni, bet gan valdes reakcija, šo lēmumu apstiprinot. “Progresīvie” izslēdza no partijas paši savu ja ne agrāko līderi, tad publisko seju gan.

Roberts Putnis, kurš jau ilgi pirms tam bija ieturējis diezgan redzamu publisko karjeru, par lēmumu izskatījās vēl vairāk pārsteigts nekā vispārējā sabiedrība. Viņš pat izveidoja speciālu interneta vietni “Kamielis”, kurā centās ar gariem rakstiem pierādīt, ka neesot attiecīgais eponīmais kamielis.

Vēsture ir parādījusi, kam ir taisnība. Skatoties tīri no partijas pozīcijām, taisnība izrādījusies partijai.

Kamēr R. Putnis bija partijas ģenerālsekretāra amatā, “Progresīvie” 2018. gada Saeimas vēlēšanās dabūja 2,6% balsu un bija tālu no 5% barjeras pārvēlēšanas. Nākamajā gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar pašu R. Putni saraksta galvgalī saņēma 2,9% un arī bija tālu no kaut viena mandāta iegūšanas. Pēc šī rezultāta R. Putnis atkāpās no ģenerālsekretāra amata, taču palika partijas biedru rindās — kamēr viņu divus gadus vēlāk izslēdza par brīvdomību un publiskiem izteikumiem.

Toties pēc R. Putņa atkāpšanās un izslēgšanas partija 2022. gada Saeimas vēlēšanās ieguva jau 6,16% balsu un 10 mandātus parlamentā, savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gadā palielināja savu iegūto procentu līdz 7,45%, kas deva stabilu mandātu Mārtiņam Staķim. Bet attiecībā uz 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kad trīs partiju saraksts (“Progresīvie”, “Latvijas Attīstībai”, kustība “PAR”) kopīgiem spēkiem uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, jāatzīmē — kad tika izcīnīta šī kopīgā uzvara, tad R. Putnis nemaz nekandidēja, jau būdams atkāpies vienkāršā ierindas biedra statusā, lai arī vēl nebija izslēgts.

Līdzīgā veidā “Progresīvie” grūtā brīdī maina savus kaut cik zinošos kadrus pret tādiem, kas ir nevis profesionāļi, bet “ideoloģiskie” partijas pārstāvji.

Agnese Logina kultūras ministres amatā tika uzskatīta par vismaz kaut kādā ziņā nākušu no šīs nozares: bijusi Kultūras akadēmijai pakļautā Kinomuzeja darbiniece un vadītāja, strādājusi Rīgas domē kultūras un izglītības sfērā, tāpēc kultūras nozare viņas darbu novērtēja ar “stabilu septītnieku”. Viņa noraidīja izskanējušo informāciju, ka partija lēmusi viņu atsaukt, jo A. Logina bijusi “pārāk mērena” un “par maz radikāla”, bet informēja, ka atkāpusies “personīgu iemeslu dēļ”. Partija izvēlējās viņu nomainīt ar Agnesi Lāci, kuras biogrāfijā vai iegūtajā izglītībā gan nevar atrast lielu saistību ar kultūras nozari, mākslām vai kaut publicistes darbību medijos.

Lai kāds nebūtu Kaspars Briškens, viņa darba pieredzē tomēr var atrast ilggadēju saistību ar transporta nozari: bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors, saņēmis naudu “RB Rail”, “Pasažieru vilciena” un “airBaltic” padomēs, koordinējis NATO loģistikas plānus Latvijā. Viņš tagad nomainīts ar Ati Švinku, kam ir pieredze rūpniecības un amatniecības izejvielu vairumtirdzniecībā, ir pieredze izglītības sfērā (savulaik palīdzējis ieviest skolēnu mācību uzņēmumu programmu un “Ēnu dienas” principu), brīvajā laikā spēlējis hokeju utt., pēc ievēlēšanas Saeimā darbojies kā deputāts visādos virzienos — izņemot vienīgi transportu. Attiecīgi apstiprināts par satiksmes ministru.

Prakse tātad rāda, ka šie vēlētāji novērtē pozitīvi, ja partija ideoloģiju izvirza pāri saimnieciskā darba spējām.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās “Progresīvie” startēja četrāspašvaldībās, bet iekļuva tikai divās: četri mandāti toreizējā Aizputes novadā, viens — Mārupē.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās partija startēja 10 novados (divos no tiem — kopā ar kustību “PAR”), taču finišā ieguva tikai divus mandātus Smiltenē un vienu Rēzeknē. Zaudēti visi iepriekšējie pašvaldību mandāti Lejaskurzemē un Mārupē.

Šīgada pašvaldību vēlēšanās “Progresīvie” pieteicās kandidēt 12 pašvaldībām (ieskaitot vairākus kopīgos sarakstus), turklāt it nevienā no tām partijai neizdevās salasīt pilnu sarakstu, pat Rīgā ne — dīvaina, agrāk nekad neredzēta situācija valdošās koalīcijas partijai ar ietekmīgu frakciju Saeimā un trim ministru amatiem. Taču pēc rezultātu apkopošanas partija varēja publiski ziņot: “Gūta vēsturiski lielākā pārstāvniecība vietējā līmenī” — trīs mandāti Smiltenē un pa vienam vēl piecos novados, ko var vērtēt kā pieaugumu, kā arī 11 mandāti Rīgā (kritums par divām vietām).

Tātad šī statistika uzrāda: kopš “Progresīvie” atbrīvojušies no bijušā vadītāja un profesionāļu vietā amatos sākuši virzīt ideoloģiskos pārstāvjus ar iespējami mazāku praktiskā darba pieredzi pašu vadāmajās nozarēs, partijai ir izdevies atbrīvoties no neveiksmju sērijas un uzsākt mērenu augšupejas līkni, ja spriež pēc vēlētāju nodoto balsu procentiem.

Tātad konkrētais vēlētājs, lai no visiem kandidātiem izvēlētos tieši šo partiju, praktiskā darba pieredzi novērtē zemāk nekā ideoloģisku signalizēšanu.

Novērtē šo rakstu: