Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu
Māris Mičerevskis19.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Taču, kad es gāju skolā, es ienīdu gejus. Tiesa gan, es nevienu nekad nebiju redzējis (vismaz toreiz man tā likās). Ienīst savādākos ir tik vienkārši. Es esmu normāls, bet ir kaut kādi pidari, kas ir savādāki. Vēlāk, kad es iepazinos ar homoseksuāliem cilvēkiem un atklāju, ka daudzus jau esmu pazinis, izrādījās, ka viņi ir tādi paši kā es. Daudzi ir ļoti forši, citi mazāk forši - tieši tāpat kā heteroseksuāli cilvēki.
Braucot pa Salacu ar laivu, es ievēroju, ka arī starp putniem ir ļoti daudz homoseksuālu pāru*. Un putni atšķirībā no cilvēkiem pārsvarā ir monogāmi**. Tāpat es, interesējoties par vēsturi, uzzināju, ka ir ļoti daudz kultūras, kur homoseksuālisms ir bijis daudz normālāk uztverts nekā mūsdienu Latvijā. Tēbās bija izlases militārā vienība, kas bija veidota no 150 geju pāriem, kuri visi krita kaujā pret Maķedonijas Aleksandru (kurš arī pats visticamāk bija biseksuāls).
Homoseksualitāte ir pilnībā normāla tāpat kā heteroseksualitāte. Tā ir sastopama dabā un vēsturē. Un tā neapdraud ne mani, ne manu ģimeni, ne manu orientāciju. Un mana ģimene ir vienošanās starp mani un manu sievu, kas ir balstīta mīlestībā, cieņā un sapratnē. Un es būtu priecīgs, ja arī cilvēki ar savādāku seksuālo orientāciju varētu slēgt šādas vienošanās un es nebūtu privileģēts attiecībā pret viņiem.
Taču es saprotu naidu, kas nāk no kāda vēstures posma, no bailēm mainīties, no bailēm par sevi. Es šogad pirmo reizi piedalījos praidā, un man liels prieks, ka naids vairs redzams tikai pa malām, kā margināla parādība. Praidā piedalījās draugu bērni, un viņiem nekas tur nebija nesaprotams. Un viņi neizaugs par gejiem un lesbietēm, tāpēc ka viņi tur piedalījās. Tu nevari kļūt par geju, tāpēc ka apmeklē praidu.
Naids mums ir kaimiņos, vienā briesmīgā valsts izstrādājumā, kas it kā cīnās par tikumību un tradicionālajām vērtībām, bet patiesībā ir naida impērija. Nevajag nīst, bet vajag mīlēt, un praidā ir forši. Pat var satikt Jēzu. Man izdevās. Un es nepaliku par geju.
* Zinātnieki, kas ir ne tikai braukuši ar laivu pa Salacu, ir nedaudz citādās domās: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_birds_displaying_homosexual_behavior
** Un jau atkal patiesībā ir nedaudz citādāk: https://www.birdwatchersdigest.com/bwdsite/solve/faqs/do-birds-mate-for-life.php
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
