Iesaki rakstu: 
Vai man ir neērti citu vietā? Gadās. Ļoti neērti man palika Latvijas valsts vietā, kad izlasīju šo LSM ziņu – „Valdība atbalsta PVN likmes diferencēšanu grāmatām un preses izdevumiem pēc to valodas”.
Teiksim tā — es lasu krieviski reti (nesen sāku oriģinālvalodā "Meistars un Margarita"), taču šāda PVN diferencēšana pēc izdevuma valodas ir diskriminācija. Tur šaubu nav! Tā, protams, nav automātiski diskriminējoša — viss atkarīgs no konteksta, mērķiem, proporcionālitātes un pamatojuma. Un pamatojums ir aiz “matiem pievilkts”, bet konteksts – naids.
Rakstā teikts, ka grozījumi likumā paredzēs, ka līdzšinējā samazinātā PVN likme 5% tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti: valsts valodā (latviešu), latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās.
Savukārt grāmatām vai preses izdevumiem, kas nav šajās atļautajās valodās, piemērotu standarta likmi 21%.
Mērķis esot “stiprināt sabiedrības saliedētību… un mazināt nacionālās drošības riskus” šajā ģeopolitiskajā situācijā. Muļķības, sanāk tieši viss pretēji, jo LSM norāda, ka tas galvenokārt ietekmēs izdevumus krievu valodā. Gluži tāpat kā ar bankomātu valodu patiesais mērķis ir "sariebt" vietējiem krieviem, kas ir nacionālā minoritāte, par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sak. maitas krievi, še jums ar mietu par Putinu! Samērīgi? Pareizi? Taisnīgi?
Vai tas samērīgi un ir saskaņā ar Satversmi un likumiem? Lai to noteiktu, vai tas ir diskriminācija, jāvērtē pēc principiem, kas ir ieviesti Latvijas tiesību sistēmā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos:
Vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums.
Latvijas Satversme paredz vispārēju diskriminācijas aizliegumu.
Darba likums un citi likumi aizliedz diskrimināciju pēc dažādām pazīmēm, tostarp valodas.
Valodas diskriminācija var nokļūt aizliegumu kategorijā, ja valoda tiek izmantota kā pamats atšķirīgai attieksmei pret cilvēkiem vai grupām.
Un šeit tas ir acīmredzami. Izņēmumi var būt - objektīvs pamatojums un proporcionāla īstenošana Valsts var noteikt valodas prasības vai atbalstīt valsts valodu, ja tas ir objektīvi pamatots un proporcionāls mērķis (piemēram, sabiedrības saliedēšana, valsts drošība, kultūras saglabāšana). Tomēr izņēmuma piemērs nedrīkst būt lieki skarbs vai nesamērīgs pret tiem, kas runā citā valodā.
Ir jābūt NEITRĀLAI attieksme pret “valodu” grupām! PVN atšķirība, kura piešķir samazināto 5% tikai izdevumiem latviešu, latgaliešu, lībiešu un dažām “oficiālajām ES/Starptautisko organizāciju” valodām, bet pieprasa standarta 21% citās valodās (piemēram, krievu), faktiski rada finanšu diskrimināciju pēc valodas (aizsargāta pazīme).
Mērķis šim PVN “sodam” ir politisks, un baidos, ka tieši tāpēc klusē Egils Levits, kas Satversmes komentāros savulaik ir uzrakstījis plašu komentāru par Satversmes 91.pantu, kura otrā daļa aizliedz diskrimināciju pēc valodas pazīmēm.
Baidos, ka mērķi, kāpēc tā tiek darīts, mēs varējām skaidri novērot nesenā hokejistu kautiņā, kur izskanēja “krievs, brauc uz Krieviju prom”, un to teica Latvijas pilsonis Latvijas pilsonim. Man tikai jautājums, vai gadījumā, ja izskanētu “ebrej, brauc uz Izraēlu prom” (to es tā pieklājīgi, nelietojot vārdu “žīds”, kas būtu iederīgāk), - vai arī tad tiesībsargājošas iestādes klusētu?
Laikam trāpīju mērķī tikko man kolēģis no frakcijas Andrejs Klementjevs atsūtīja, ka mans posts ir pārtulkots krieviski un nopublicēts https://press.lv/.../russkih-latvii-byut-dubinoj-nds...
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
