Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Quo vadis, "Latvijas Dzelzceļ"?

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
12.08.2015.
Komentāri (85)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Uģi Magoni mums viss ir skaidrs – smejies vai raudi, viņa dziesma nu ir nodziedāta. Valstij tagad steigšus ir jāsaglābj uzņēmums – sava budžeta stute.

Protams, notikušais rada uzmācīgu "Déjà vu" sajūtu: masu medijos jau tika atgādināts par 2010. gadu, kad "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros publikai tika demonstrēts roku dzelžos saslēgtais "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs (Kārlis Miķelsons).

Krimināllieta par valsts energouzņēmuma vadības iesaisti kukuļošanā ir sadalīta vairākās tiesas prāvās, kas bez jebkādas intrigas rāmi velkas joprojām. Tāpat ir piesaukta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore (Nellija Jezdakova), pret kuru pirms diviem gadiem KNAB uzsāktais kriminālprocess tika izbeigts šogad maijā.

Lasītāji ar labu atmiņu noteikti nosauktu vēl kādus citus piemērus. Tiklīdz cilvēki ir izsviesti no attiecīgā posteņa, par viņiem interesi ātri vien zaudē i' politiskā vara, i' likuma sargi, i' ar tiem afilētie mediju "sargsuņi" – kaut vēl pirms brīža visi dedzīgi attēloja aizdomās turētos kā pērkamības iemiesojumus un neapšaubāmus ļaundarus. Tieši tas arī vienmēr KNAB "masku šovus", skaļās apsūdzības un visu pārējo rosību pārklāj ar publiskas mazticības un šaubu ēnu.

Man tiešām šķiet dīvaini, ka cilvēks, kurš pēc Rundāles pilī nosvinētās jubilejas apzinājās, ka jau ir nokļuvis politiskās varas optiskajā tēmeklī, atļautos uzvesties tik vieglprātīgi, kā tagad tiek apgalvots. Acīmredzami Magoņa kriminālvajāšanas galvenais politiskais rezultāts jau ir panākts – viņš vairs nevada "Latvijas Dzelzceļu" (LDz) un nevadīs. Krēsls ir atbrīvots, un tajā nu politiskie likteņlēmēji var sēdināt kādu citu.

Tāpēc nebrīnīšos, ka drīz vien arī šajā skandalozajā lietā – tāpat kā attiecībā uz Miķelsonu & Co – varētu iestāties kārtējais polittiesiskais atslābums. Pat, ja vēlāk tiešām izrādītos, ka košais "Panorāmas" stāsts par Magoņa limuzīna salonā atrasto nepilno pusmiljonu ir palikusi vien "neoficiāla informācija", pat, ja tiesa atzītu viņu esam nevainīgu – "vilciens ir aizgājis", Magoņa zudušo godību vairs neizdosies atgriezt.

 Tagad sabiedrībai daudz būtiskāk ir tas, kas turpmāk notiks ar pašu LDz, tam pazaudējot vērtīgu sava biznesa resursu. Uzņēmuma nepārvērtējama priekšrocība bija Magoņa personiskie (un biznesa) kontakti ar Vladimiru Jakuņinu, Krievijas dzelzceļa vadītāju. Tie tika pavisam uzskatami apliecināti, kad ASV sancijām pakļautais krievu dzelzceļnieks ieradās Rundālē uz Magoņa jubilejas svinībām.

Kā jau esmu teicis iepriekš, bez kaimiņvalsts labvēlības Latvijas sliedēm, lokomotīvēm un vagoniem ir tikai metāllūžņu vērtība. Šīs valstiski svarīgās draudzības dēļ droši vien LDz ex-vadītājs sevi uzskatīja – līdz šim diezgan pamatoti, bet, kā tagad izrādās, pilnīgi maldīgi – par neaizvietojamu šajā postenī.

Ļoti iespējams, Krievijas dzelzceļa un kaimiņvalsts politiskā vadība novērtēs Magoņa nomešanu kā viņiem tieši adresētu demonstratīvi naidīgu rīcību. Kā vēl vienu negaidītu šāvienu ES un Krievijas savstarpējo sankciju karā. Šie ļaudis var izlemt sodīt Latviju ātri, efektīvi un uzskatāmi – liedzot LDz kravas, ko tam pārvadāt uz mūsu ostām.

Tas būtu pavisam briesmīgs trieciens, kas nav vairs salīdzināms ar jau nacionalā mēroga pietiekami sāpīgo siera vai šprotu eksporta aizliegumu. Transporta pakalpojumi ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikas un valsts budžeta stute – 2014. gadā tā deva 1,6 miljardus eiro no pavisam 3,85 miljardiem, kas tika sapelnīti pakalpojumu eksportā. Iespējams, pār-/daždesmit tūkstoši tonnu Krievijas un pārējo Muitas savienības valstu kravu tiem valdības politiķiem, kuri dzīvo eiforijā par simtiem miljoniem, ko drīz varēs "apgūt" gigantomāniskos "Rail Baltic" būvdarbos, šobrīd šķiet "wie špick"!

Igauņu dzelzceļnieki tur īkšķus, lai pār LDz nāktu Kremļa dusmas – jo kravas tik un tā kādam vajadzēs pārvietot. Šī ir vienreizēja iespēja "Eesti Raudtee" atgūt tos kravu apjomus, kas tika un tiek pazaudēti 2007. gada Tallinas "Bronzas nakts" iespaidā. Pēc padomju pieminekļa aizvākšanas izraisītajiem nemieriem ER pārvadāto kravu apjomi ir samazinājušies vismaz uz pusi, salīdzinot ar 2006. gadu, turklāt Igaunijas statistiķi apliecina, ka turpinās tendence tiem arvien samazināties. Tagad Igaunijai rodas iespēja "uz cita nelaimi izstiepties".

Protams, LDz skaidri apzinās šos riskus un būtu gatavs darīt visu, lai Krievijā joprojām tiktu uzskatīts par drošu un izdevīgu sadarbības partneri. Taču viens pats uzņēmums to nepaveiks. Satiksmes ministrijas, valdības un pat jaunā Valsts prezidenta (starp citu, arī kā "puskrieva") pienākums ir palīdzēt Latvijas dzelzceļniekiem izgaisināt Maskavas kabinetos briestošās aizdomas. Taču diez vai uzņēmuma vadībā un tās kadru rezervē būs atrodami tādi cilvēki, kuri Jakuņina, transporta ministra Maksima Sokolova un, protams, Jakuņina drauga un "Paši-ziniet-kā" acīs varētu bez problēmām nekavējoties aizstāt "savu cilvēku" Magoni.

Satiksmes ministram Anrijam Matīsam vai valdībai, neraugoties uz visu līdzšinējo "hibrīdkara histēriju", vajadzētu saņemt dūšu un iecelt LDz vadītāja amatā ja ne pieaicinātu Krievijas Federācijas speciālistu, tad vismaz kādu demonstratīvi "prokrievisku" vietējo personu. Gan jau tādi atrastos. Varbūt gan ne gluži Šleseru, kam tiesu darbi kaklā, bet kas šodien vairs vainas reiz Kremlī laipni uzņemtajam Kalvītim? Citādi drīz vien visa valsts, raugoties uz budžetu, nožēlos: ak, kāpēc gan Magoņa limuzīna ceļā toreiz patrāpījās ceļu remontdarbi?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...