Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Quo vadis, Rail Baltica?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
04.03.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā sākusies sabiedriskā apspriešana saistībā par vairākus miljardus eiro vērto Eiropas līmeņa projektu – jaunu dzelzceļa līniju Rail Baltica. Tā dosies cauri arī Latvijas teritorijai. Un, lai Latvija varētu to īstenot, būs nepieciešamas vairāk kā 1,3 miljardi eiro lielas investīcijas - aptuveni miljardu no tām mums tiek solīts finansēt no Eiropas struktūrfondiem.

Starp citu, tā arī īsti skaidri nav pateikts: vai visu šo solīto miljardu mums plāno piešķirt no Eiropas kopējā maciņa, kas paredzēts Eiropas infrastruktūras projektiem, vai tomēr daļu no tā mums var nākties segt arī no savas “nacionālās aploksnes” – no tā Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas iedalīts Latvijai un ir jau paredzēts pavisam citiem tautsaimniecībai nepieciešamiem projektiem un vajadzībām.

Iespēja tikt pie miljardu liela pīrāga dalīšanas, protams, ir visnotaļ kārdinoša, jo sevišķi tiem, kuri dalīs un saņems pasūtījumus, lai “apgūtu” šo pīrāgu. Un šis process jau ir sācies.

 Nenoliedzami kāds labums no tā tiks arī plašākai sabiedrībai – caur papildu pieprasījuma stimulēšanu un nodarbinātību dažādās tautsaimniecības nozarēs, samaksātajiem nodokļiem, utt. Ieguvums būs, taču ir jāatzīmē, ka tam arī mums pašiem no saviem tautsaimniecības resursiem būs jāatrod un jāatstāj ieguldīti šajā projektā vairāki simti miljoni eiro, kā arī, protams, būs jāveic būtiskas izmaiņas teritoriju plānojumos un jāatvēl šim projektam apjomīgas teritorijas, kas būtiski un tieši aizskars daudzu cilvēku intereses, kuri dzīvo vai ir attīstījuši tajās savu saimniecisko darbību.

Nemaz nepieskaroties šī projekta realizācijas juridiskajiem aspektiem, atstājot to iztirzāšanai speciālistiem ar atbilstošu kompetenci, tomēr jāuzsver, ka jau pirmajā šī projekta apspriešanas sanāksmē sabiedrībā zināmi advokāti ir norādījuši, ka, “plānojot šo maršrutu ir pārkāpti visi iespējamie normatīvie akti - sākot no Satversmes un beidzot ar pašvaldības teritoriālplānojumu”.

Ir labi saprotams, ka tāda projekta īstenošana nav iespējama bez atsevišķu sabiedrības locekļu būtiska interešu aizskāruma. Šāda aizskāruma pamatotība tiek attaisnota ar to kopējo labumu, ko sabiedrība gūs no šī projekta realizācijas, lai gan konkrēti šis labums tā arī nav ticis sabiedrībai parādīts. Tomēr ar to tiek pamatots sabiedrībai piedāvātais risinājums un attaisnotas problēmas, kas cilvēkiem tiks sagādātas.

Mēs, protams, varam noticēt “uz vārda” šādiem apgalvojumiem, ka tie ir pamatoti un ka šis projekts ir kārtīgi pārdomāts un tiek īstenots sabiedrībai vislabākajā iespējamā veidā (tas gan rada nevilšus ironisku smaidu – atceroties, kā savulaik tika īstenots pasažieru vilcienu iepirkums, bankas Citadele pārdošana, u.c.).

Un tomēr, vai šajā gadījumā, kad gatavojamies uzņemties uz sevis šāda projekta realizāciju, kur būs ne tikai “jāapgūst” vairāk nekā miljardu lielas investīcijas, bet arī - pēc tam jāatgūst pašu ieguldītais un jāuztur šī infrastruktūra, vai tad tas nebūtu pašsaprotami nepieciešams: uzskatāmi pierādīt, nu, vismaz parādīt, sabiedrībai šī projekta izdevīgumu un pamatotību, neaprobežojoties tikai ar vispārējiem, ne ar ko nepamatotiem apgalvojumiem? Diez vai mēs esam tik turīgi, lai varētu atļauties tik vaļīgi rīkoties ar tik nozīmīgiem ieguldījumiem un saviem nākotnes plāniem.

Un tomēr pretēji veselajam saprātam un loģikai - tā tas tiek darīts!

Tā arī nav izdevies atrast nevienu, kurš spētu pamatot šī projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai – ne tikai to, kā draudzīgi tiks dalīta solītā Eiropas nauda, bet arī, kā pēc tam šī infrastruktūra tiks ekspluatēta un uzturēta. Savukārt, piesedzoties ar šī projekta ģeopolitiskajiem ieguvumiem, tiek noklusēti ar to saistītie riski – darbaspēka migrācija un Latvijas pieejamība bēgļu straumēm.

Saprātīgi būtu pieņemt, ka tomēr šāds pamatojums ir, jo kā gan bez tā kāds varētu atbildīgi uzņemties un vadīt šāda nozīmīga projekta īstenošanu? Un, tā kā šis projekts ir Satiksmes ministrijas atbildības joma, pamatoti būtu uzskatīt, ka tās rīcībā ir šāds pamatojums.

Pēc atkārtotiem pieprasījumiem man izdevās iegūt un iepazīties pilnā apjomā ar šo te Satiksmes ministrijā esošo projekta pamatojumu.

Tas tiešām ir apjomīgs, un to it kā ir izstrādājuši starptautiska līmeņa eksperti. Jau to ieraugot un pāršķirstot, rodas projekta pamatotības sajūta. Un iespējams, ka tas arī ir viss, ko ar šo pamatojumu ir darījuši atbildīgie par šī projekta virzību…

Lai gan pētījuma gala ziņojums, ko ir veikusi kompānija AECOM, ir veidots tā, lai šis pētījums virspusēji izskatītos kā respektabls un lietišķs pētījums, kas balstīts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertīzi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodēm, tomēr, iepazīstoties ar pētījumu detalizētāk, diemžēl ir jāatzīst, ka šāds priekšstats ir stipri pārvērtēts un neatbilst patiesībai.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos, nesaprotamu iemeslu dēļ, ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā, vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci.

Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Piemēram: aprēķini tiek veikti balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem – daži, visiem viegli saprotami piemēri: prognozētais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas, balstoties uz ko tiek rēķināta projekta izmantošanas atdeve: 2015 gadā tas ir paredzēts 2,2 miljoni (!), lai gan reāli tas jau ir mazāks nekā 2 miljoni un turpina samazināties. Projektā paredzētais sagaidāmais iedzīvotāju skaita kritums ir -0,5%, lai gan no paša projektā piesauktajiem datiem tas sanāk -0,56% apmērā, tātad, ja tas nez kāpēc tiek noapaļots līdz desmitdaļām. tad, noapaļojot to pēc matemātikas likumiem, vajadzētu iegūt -0,6%, nevis -0,5%, savukārt saskaņā ar reālajiem statistikas datiem, kuri koriģēti pēc 2011.gada tautas skaitīšanas, pareizi aprēķinātais iedzīvotāju skaita kritums sanāk –1,14% nevis -0,5%, kas projekta dzīves cikla laikā, piemēram, uz 2050. gadu dod vairāk nekā pusmiljona iedzīvotāju skaita atšķirību, salīdzinot ar pētījumā pieņemto, jeb gandrīz 30% lielu starpību!

Tāpat arī projekta reģionā esošo valstu kopprodukta izaugsmes prognozes tiek prognozētas nesamērīgi augstas (piemēram, Krievijai un Ukrainai IKP pieaugums šogad tiek prognozēts 3,5% apmērā). Tā kā pētījumā tās tiek tieši sasaistītas ar pārvadājuma pieauguma prognozēm, tādejādi, paaugstinot tās, tiek paaugstinātas pārvadājuma apjomu prognozes - pieņemot, ka tās pieaugs ar 60% pieaugumu pret IKP pieaugumu uz iedzīvotāju un ka tām būs 100% korelācija ar iedzīvotāju skaita izmaiņām - tāpēc tas tiek mākslīgi palielināts. Nekāds pamatojums šādai korelācijai, protams, netiek sniegts.

Un pat ar šīm manipulācijām, pat neskatoties uz to, ka aprēķinos tiek izmantots vistaisnākais, līdz ar to it kā visizdevīgākais maršruts (kurš pašlaik sabiedrības apspriešanai nemaz netiek piedāvāts, jo to īstenot nemaz nav paredzēts un iespējams!), šis pētījums un tajā veiktie aprēķini tik un tā nespēj pierādīt un pamatot Rail Baltica ekonomisko dzīvotspēju un ienesīgumu Latvijai – pat samazinot projekta izdevumu apjomu par ES solītā finansējuma apjomu, kurš sastāda 85% no visām izmaksām.

Lai to pamatotu, vēl tiek pieskaitīti visi iespējamie netiešie ieguvumi no šī projekta – piemēram: ieguvums no sagaidāmo ceļa satiksmes negadījumu samazinājuma, jo šī projekta rezultātā ir sagaidāma satiksmes intensitātes samazināšanās uz autoceļiem, negadījumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, līdz ar to samazināsies arī kaitīgie izmeši atmosfērā un būs mazāka ietekme uz klimata pārmaiņām, un tamlīdzīgi labumi. Šādi projekta ieguvumi pētījumā tiek monetarizēti un jau kā papildu ieņēmumi tiek iekļauti projektā, būtiski palielinot projekta ieņēmumus. Šie reāli neesošie projekta ieņēmumi ir apmēram 36% no visiem projekta „ieņēmumiem”! Tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju, jo projekts pats šos ieņēmumus nesaņems, tātad, lai uzturētu šāda projekta dzīvotspēju, tas būs jāuzņemas vai nu valsts budžetam, vai dzelzceļa nozarei, tādejādi graujot tās konkurētspēju un iespēju attīstīties citos virzienos.

Turklāt pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār! Pētījums pat nesatur informāciju, piemēram, par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Lai gan Rail Baltica projekts būs krietni dārgāka transporta iespēja Ziemeļu - Dienvidu koridorā, salīdzinot ar jau eksistējošo jūras transportu, var piekrist, ka šis projekts spēs atrast savu nišu, pateicoties konkurences priekšrocībai – kravas transportēšanas ātrumam. Tomēr cik liela tam ir perspektīva? Kādēļ gan visas Skandināvijas ostas savu kravu sūtītu nevis pa tiešo tālāk uz Eiropas ostām, bet gan uz Helsinkiem vai uz Tallinu, lai tur to pārkrautu un vestu tālāk ar dzelzceļu, kas rezultātā dos laika ietaupījumu, kurš ne vienmēr būs tik nozīmīgs kravas sūtītājam, lai par to piemaksātu?

Vēl jo vairāk būtu vērts aizdomāties, kāda būs niša Latvijas loģistikas centram pie šī projekta, ņemot vērā Latvijas niecīgo tirgu, attīstības potenciālu un šī projekta kapacitāti, kas nodrošinās iespēju mūsu kaimiņiem, lai nozīmīgākais kravu tranzīts uz citām valstīm (pamatā jau austrumu virzienā) veidotos caur tiem, nevis caur Latviju: caur Igauniju – nosmeļot mums kravu plūsmu no “ziemeļiem”, un Lietuvā – nosmeļot mums kravu plūsmu no “dienvidiem”.

Turklāt atšķirībā no Latvijas pārējās Baltijas valstis par to jau ir parūpējušās, lai, īstenojot Rail Baltica projektu tiktu stiprinātas arī to galvenā tranzīta koridora - austrumu-rietumu virziena iespējas, piemēram Lietuvai panākot, ka tiks izbūvēts Kauņa- Viļņa atzars. Bet mēs pat neiepīkstējāmies par to, ka arī Latvijai tad vajadzētu Rīgas – Daugavpils vai Rēzeknes atzaru, kas mums, izmantojot Rail Baltica, dotu nebijušas iespējas beidzot iepūst dzīvību Latgalē, jo nodrošinātu tās ērtu sasniedzamību.

Rezultātā tas viss rada reālus riskus, ka, realizējot šo projektu, tas būs izdevīgs Lietuvai un Igaunijai, bet Latvijai tas būs jāuztur, nesot zaudējumus – tādējādi nostādot mūsu tranzīta nozari neizdevīgā pozīcijā un apdraudot tās konkurētspēju, jo visdrīzāk naudas attīstībai un modernizācijai mums vairs nebūs.

Neskatoties uz visu augstāk minēto, mēs klusi un kāri degam nepacietībā ātrāk ķerties pie lielā pīrāga dalīšanas, bet, kas tur galu galā sanāks no tā visa, par to nevienam šeit nav īstas sajēgas, un tas nevienam arī nav svarīgi – jo tā jau būs citu galvas sāpe...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...