Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir radošais izpostītājs? Radošais izpostītājs ir kapitālisms. Saskaņā ar slaveno ekonomistu Vernera Zombarta un Jozefa Šumpētera gudrajiem novērojumiem kapitālismam piemīt radošas izpostīšanas (Creative Destruction) spējas. Kapitālisms vienmēr rada kaut ko jaunu, pamatīgi izpostot veco. Kapitālismam nepatīk, ka novecojušas lietas un parādības maisās pa kājām.

Kapitālismā var konstatēt savdabīgu industriālās mutācijas procesu. Tā laikā tiek būtiski rekonstruēta ekonomiskā darbība, sagraujot vecos formātus un radot principiāli jaunus formātus.

Poētiski izsakoties, radošās izpostīšanas laikā uz ekonomiskās skatuves uznāk jauni tēli  – inovācijas. Parasti tās ir jaunas paaudzes tehnoloģijas, kuras paver iespēju izgatavot un pārdot nekad neredzētus produktus un pakalpojumus.

 Faktiski šīs tehnoloģijas ir „uzspridzinošās” inovācijas, jo kardināli izmaina vērtību orientāciju tirgū un sabiedrībā vispār. Turklāt „uzspridzinošās” inovācijas ir gan kapitālisma uzplaukums, gan posts.

„Uzspridzinošās” inovācijas vienus noved pie lielas bagātības, bet otrus – pie biznesa sabrukuma un lielas nabadzības. „Uzspridzinošo” inovāciju sekas ir ne tikai lepns prieks par zinātniski tehnisko progresu un cilvēka izdomas bezgalību.

Sekas var būt arī briesmīgas. Bankrotē firmas, izbeidz eksistēt atsevišķas rūpnieciskās ražošanas nozares, cilvēki zaudē darbu un ienākumus, postā nonāk kapitālistu dzimtas, gruvešos pārvēršas pilsētas kvartāli vai pat samērā prāvas pilsētas.

„Uzspridzinošo” inovāciju populārākie piemēri ir šādi. Telefons iznīcināja telegrāfu (par to telegrāfa vietā telefonam tagad atriebjas mobilais telefons); motorkuģis iznīcināja burinieku (arhaisko artefaktu grandiozo parādi nesen aizraujoši skatījās Latvijas iedzīvotāji); elektroniskais pasts iznīcina pastu (par mūsu pasta rūgto veģetēšanu var sarakstīt traģikomēdiju ar slaveno sentenci to be or not to be epigrāfā).

Iespējams, profesors Zombarts un profesors Šumpēters apskaustu savus šodienas kolēģus. Kapitālisma mantojums tagad ir ievērojami daudzveidīgāks nekā abu profesoru dzīves laikā un tāpēc zinātniskajai domai sniedz atraktīvāku materiālu.

Esam piedzīvojuši interesantu laiku. Kapitālismam vairs nepiemīt Creative Destruction potence. Kapitālisms spēj vienīgi kaut ko vulgāri izpostīt. Kapitālisms vairs nespēj radoši izpostīt. Tas paver milzīgas analītiskās iespējas zinātniskajai domai, kam ļoti mīlēja nodoties abas izcilās personības.

Turklāt šodien pietrūkst Zombarta un Šumpētera līmeņa domātāju. To tagad paškritiski nožēlo krīzes analizētāji. Izpratne par krīzes pārvarēšanu ir niecīga. Daudzmaz elementāra skaidrība un vienprātība ir par kapitālisma mazasinību.

 Kapitālisms ir izsmēlis savu potenciālu kā sociāli ekonomiskā formācija. Kapitālisms pašlaik nespēj izdomāt neko tādu, lai turpinātu zinātniski tehnisko progresu, radot jaunas tehnoloģijas un patērētājus pārsteidzot ar oriģināliem produktiem un pakalpojumiem.

Kapitālisma visjaunākā krīze liecina par sociālās sistēmas izsmeltību. Par to šodien ārzemēs raksta daudzi vērīgākie intelektuāļi. Speciālā literatūra par kapitālisma norietu ir ļoti piesātināta ar pārdrošām hipotēzēm un prognozēm.

Zinātniski tehniskais progress nevar turpināties bezgalīgi, jo ierobežots ir tirgus. Tirgus ir iespējams tikai uz mūsu planētas. Tagad tirgus ir globāls – aptver visu planētu. Tirgu nevar paplašināt. Tāpēc kapitāla efektivitāte mazinās, jo tirgus ir nepietiekams. Sākas krīze.

Tamlīdzīgu kapitālisma scenāriju paredzēja, bet nepiedzīvoja K.Markss. F.Engelss to piedzīvoja XIX gs. beigās.

Abi izstrādāja jaunu t.s. pēckapitālisma koncepciju – sociālisma/komunisma koncepciju. Tā tika izstrādāta tāpēc, lai pārvarētu kapitāla efektivitātes apsīkumu tirgus trūkuma dēļ un zinātniski tehniskā progresa nespēju mūžīgi turpināties.

Sociālisma/komunisma mācība pret patērēšanu izturējās racionāli, rekomendējot principu „no katra pēc viņa spējām un katram pēc viņa vajadzībām”. Sociālisma/komunisma mācība respektēja zinātniski tehnisko progresu, taču minētais progress nebija pašmērķīga vērtība.

Šodien ir grēks žēloties par materiāla trūkumu pārdomām par ekonomiku, sociāli ekonomiskajām formācijām, tirgus globalizāciju un citām superinteresantām parādībām. Profesoram Zombartam un profesoram Šumpēterim ir, par ko apskaust tagad dzīvojošos kolēģus.

Iespējams, abi slavenie profesori neapskaustu vienīgi politiķus Daugavas krastos uzceltajā skaistajā izsenis mietpilsoniskajā pilsētā ar nosaukumu „Rīga”.

Tajā tiek mēreni pieticīgi cilāti ekonomiskie jautājumi. priekš Rīgas politiķiem aizvadītajos apmēram 30 gados nekas nav noticis ar kapitālismu un tā zinātnisko izpratni. Viņi joprojām pret kapitālismu izturas tāpat kā senāk un aizelsušies dzied vecu vecās dziesmas no tā repertuāra, ko iesaku dēvēt par ezotērisko romantiku.

Kapitālismam, precīzāk – kapitālisma ideoloģiskajai propagandai, vienmēr ir bijis raksturīgs no vienas puses ezotēriskums (tieksme uzrunāt izredzētos), bet no otras puses romantika (ideāli saulainas perspektīvas uzburšana - mitoloģiskošana).

Ezotēriskums izpaužas valodā. Kapitālisma propagandisti, uzrunājot visplašākās masas, liek saprast, ka viņu teiktais ir adresēts izredzētiem cilvēkiem. Teiktais ir adresēts tādiem cilvēkiem, kuriem kapitālisma pozitīvās īpašības ir pašas par sevi saprotamas.

Piemēram, izredzētie cilvēki bez vārdiem saprot, ka kapitālisma tirgus attiecības var perfekti atrisināt jebkuru dzīves jautājumu. Turklāt nav svarīgi, vai runa ir par saimniecisko darbību jeb mākslu, morāli, nacionālajām attiecībām utt. Kapitālisma tirgus attiecības var pārvarēt gan materiālistiskos, gan garīgos šķēršļus.

Izredzētajiem cilvēkiem kapitālisma universālā kompetence ir stabila kārtula. Tai pierādījumi nav vajadzīgi. Viņu smadzenēs tā ir neatspēkojama dogma, kurai viņi tic un ticēs līdz kapa malai. Tirgus ekonomika ir kapitālisma lielākā vērtība un kapitālistiskās iekārtas iedzīvotāju labklājības garants. Bez komentāriem. Punkts.

Savukārt romantika izpaužas fantastiskajos solījumos. Par laimi (par nelaimi no šīs esejas satura uztveres viedokļa) mūsu sabiedrības viena daļa pazīst tikai kapitālisma solījumus. Šai daļai ir liegtas salīdzinājuma evidentās priekšrocības. Šīs daļas cilvēki uz savas ādas nav izbaudījuši sociālisma/komunisma solījumus. Tāpēc viņi negribēs ticēt, ka kapitālisma propagandistiskie solījumi principā ne ar ko neatšķiras no sociālisma/komunisma analoģiskajiem solījumiem.

Saprotu, ka tā nedrīkstu teikt. Mūsu kapitālistiskās brīvvalsts skolās un ģimenēs izlolotā ideoloģiski tolerantā jaunā paaudze var pret to kompetenti iebilst. Esmu spiests ņemt vērā, ka interneta komentāru anonimitāte pavērs īpaši kompetentu iebildumu duļķainos plūdus.

Taču reālo materiālu tas neietekmē. Reālais materiāls nemainās no sociuma kādas daļas erudīcijas un vairāk vai mazāk aklām emocionālajām simpātijām.

Realitāte ir šāda. Abas formācijas sevi uzskata par labāko sociālo sistēmu cilvēces vēsturē. Abas formācijas tautai sola vislielāko garīgo un materiālo labklājību. Abas formācijas sev paredz pastāvēšanu līdz pasaules galam, izslēdzot jebkādas citas sociālās sistēmas iespējamību nākotnē. Tātad abas formācijas ir nemirstīgas.

Taču, lūk, interesantākais ir tas, ka mēs esam piedzīvojuši pārejas posmu. Kapitālisma (un arī sociālisma) vietā stājās cita sociāli ekonomiskā formācija.

Diemžēl to nespēj saprast mūsu politiķi. Viņi turpina kapitālisma, radošā izpostītāja, ezotēriski romantisko trallināšanu. Viņu seklajā pārliecībā dominē atziņa, ka šodien var droši turpināt kapitālisma propagandas klasiskos štampus.

Svaigs piemērs ir sastopams internetā š.g. 2.jūlijā publicētajā tekstā „Attīstības pamatā: Latvijas uzņēmumi un kvalitatīva valdība”. Autors E.Repše teksta saturu pasniedz kā biedrības „Latvijas attīstībai” vētrainās intelektuālās darbības kolektīvo rezultātu.

Ticība tādam primitīvam manevram tagad ir niecīga pat pie mums. Lasītāji pamatoti uzskata publikāciju par minētā kunga enerģisku gatavošanos Saeimas vēlēšanām. Arī pašam autoram nav pieticis prāta rūpīgāk nomaskēt savu kārtējo upurēšanos tautas labā. Teksts ir tipisks lētu solījumu savārstījums. Ar tādiem verbāliem plakātiem partijas apdullina mūsu pilsoniski atbildīgo un idejiski prasīgo elektorātu pirms katrām vēlēšanām.

Acīmredzot Repšes kungs uzskata, ka tauta nav manāmi izaugusi un nav jāmaina aģitācijas plakāta leksika un stilistika. Drīzāk tomēr gribas konstatēt autora prāta elastības un dinamikas trūkumu. Politiķa kungs ir neglābjami iestidzis tajā mentālajā pakāpē, kādā viņš no ielas sāka savu vētraino karjeru Gorbačova „perestroikas” gados. Toreiz viņam tika atvēlēta hipernacionālista loma. Tādai lomai piemērota ir ideāli stūrgalvīga un dogmatiska mentalitāte. Loma tika nospēlēta veiksmīgi, un atalgojums (stāvākais krēsls Valsts bankā) godam nopelnīts.

Kādreiz Jozefs Gebelss mācīja melot ar vērienu. Viņa pamatojums bija vienkāršs: jo lielāki meli, jo meliem lielāka ticamība tautā. Ideoloģiskos panākumus var gūt tikai ar lieliem meliem.

Minētā teksta autors nav Gebelss vai Gebelsa līdzstrādnieks. Tāpēc viņš nemelo un sola patiesi iespējamas lietas. Vispirms un galvenokārt viņš sola „apjomīgu reformu valsts pārvaldē”. Jārada „kvalitatīvi strādājoša valdība”, lai uzlabotu „valsts pārvaldes sadarbību ar uzņēmējiem”. Unikāls solījums. Tas ir tūlīt redzams.

Ja Repšes kungu ievēlēs Saeimā, tad tiks radīta teicama valdība. Tāda ir aģitācijas verbālā plakāta galvenā jēga. Atklāti tāds zvērests, protams, netiek formulēts. Tas ir katram lasītājam pateikts zemtekstā.

Pret doto zvērestu neviens nevar iebilst. Viss ir pareizi. Taču zvērasta autors apķērīgi ir atcerējies reālos apstākļus. Autors ir atcerējies, ka uzrunā kapitālistiskās valsts elektorātu. Uzrunā neoliberālisma citadeles morāli apsaimniekotas teritorijas elektorātu.

Neoliberālistiski orientētās kapitālistiskās valsts elektorātam (un, domājams, arī autora kungam) ir stingri, uz mūžīgiem laikiem iemācīts, ka kapitālisma iekārtā valstij ir jāsēž klusu un valsts nedrīkst maisīties pa kājām biznesmeņiem.

Mūsdienu kapitālisma iekārtas pilsoņi zina, ka valsts galvenā misija ir rūpēties par himnas atskaņošanu no rītiem un karoga izkāršanu svētkos un piemiņas dienās, kā arī ārvalstu augstu viesu ciemošanās reizēs. Tāpēc Repšes kungs ir spiests izdarīt retorisko reveransu. Tas viņam izdodas eleganti smieklīgi.

Tekstā ir lasāms: „Kāds varētu jautāt – vai un kādēļ valsts pārvaldei būtu jāsadarbojas ar biznesu? Vai tad tirgus ekonomikas apstākļos šīs lietas nav šķirtas?! Protams, ka ir šķirtas – valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar valsts pārvaldi ”.

Stāstījumam par valsts lomu kapitālismā var veltīt monogrāfiju sēriju. Vēsturiskā pieredze no kapitālisma pirmsākumiem līdz mūsdienām ir milzīga. Atsevišķas monogrāfijas var veltīt XX gadsimta pieredzei. Tajā skaitā „Wellfare state” fenomenam Rietumos.

Aizvadītajā gadsimtā attieksme pret valsts funkcijām kapitālismā ir bijusi ļoti raiba. Nekādā gadījumā tā nav bijusi dogmatiski vienpusīga, kā tas ir iezombēts politiķa Repšes ķermeņa augšējā sastāvdaļā.

Zombēšana par valsts tradicionālo funkciju atmiršanu sākās pavisam nesen – neoliberālisma periodā no XX gs. 70.gadiem. Līdz tam kapitālismā bija periods, kad īpaši tika akcentēta valsts vadošā loma cilvēku darbībā. 

Pēc II Pasaules kara Rietumu valstis faktiski bija ne mazāk sociālistiskas kā sociālisma valstis. Valsts vara visu stingri vadīja un kontrolēja, realizējot grandiozas sociālās programmas izglītībā, medicīnā, nabadzības samazināšanā utt. Spilgts piemērs ir ASV 36.prezidenta L.Džonsona „Great Society” veidošana, cenšoties pilnīgi likvidēt nabadzību.

XX gs. 70. un 80.gadu mijā Rietumu valstis no nacionālā kopprodukta milzīgas summas tērēja sociālajām programmām. Tā, piemēram, Dānija un Zviedrija tērēja 57%, Francija un Vācija – 52%, Itālija un Grieķija – 47%, Lielbritānija – 37%, ASV – 34%. To varēja realizēt tikai konsekventa valsts vara.

Pašlaik sociālās programmas ir apcirptas. Rietumeiropas valstīs tās ir apmēram 30%, ASV – 25%. Tas notika, aizbildinoties ar krīzi. Arī mēs Latvijā esam pieradināti pie apcirpšanas, lai veiksmīgi turpinātu „veiksmes stāstu”.

Kapitālisma visjaunākās nelaimes sākās pēc tam, kad valsts apzināti atsacījās iejaukties finanšu sfērā un uzsāka denacionalizācijas (privatizācijas) kampaņu. Ne velti par krīzes galveno iemeslu uzskata t.s. finanšu kapitālisma rašanos aizvadītajos dažos gadu desmitos. Tā, piemēram, 1933.gadā ASV ar speciālu likumu tika aizliegtas spekulācijas finanšu struktūrās. 1999.gadā šis likums tika atcelts.

 Finanšu kapitālisms pavēra agrāk neredzētas iespējas iracionālai alkātībai, „shēmojot” visneiedomājamākās finanšu afēras un virtuālos „burbuļus”.

Finanšu kapitālisms visus ievilināja patērēšanas un kredītu purvā, no kura izeju neviens pašlaik nezina. Zina tikai sūdzēties par banku diktatūru un tiesiskuma ignorēšanu, atgūstot kredītu summas un procentus. Arī pie mums tādas sūdzības vēršas plašumā.

Pašlaik atkal ir modē jautājums par valsts kapitālisma nepieciešamību. Jāpalielina ir valsts loma ienākumu pārdalē, transnacionālo korporāciju un banku kontrolē, rūpnieciskajā un lauksaimnieciskajā ražošanā. Valstij atkal ir jākļūst par sociālās palīdzības uzticamāko telpu.

Bet tas vēl nav galvenais. Galvenais ir tas, ka valstij ir jāvada jaunas finanšu un ekonomiskās paradigmas izstrādāšana. Par valsts prioritāti visās dzīves sfērās tagad ir jārunā atklāti. Muļķīgi un bezatbildīgi ir repšiski dziedāt veco dziesmu par „šķirtām lietām” un biznesmeņu neiejaukšanos valsts pārvaldē un politikā vispār.

Negribas pat domāt, ka politiķa kungs ir tik aprobežots un svēti tic uzņēmēju iedzimtajam politiskajam infantilismam. Negribas pat domāt, ka viņš neko nav dzirdējis un sapratis, piemēram, par uzņēmēju Rokfelleru un Rotšildu politiskajām ambīcijām pasaules pārvaldīšanā (atvainojos par triviālo piemēru).

XX gadsimta nogalē kapitālismu apzināti saindēja neoliberālisms. Neoliberālisms ne tikai farizejiski propagandē valsts funkciju atmiršanu, bet arī sociumā nekaunīgi izplata citas destruktīvās konceptuālās nostādnes.

Piemēram, glorificē tirgus ekonomiku, par ko raksta pelēki izglītotais Repšes kungs. Kapitālisms nebūt nav pašregulējoša sistēma – anekdotiski slavenās „neredzamās rokas” vadītā sistēma. Neoliberālisma lozungs „bagātnieku bagātības pieaugums ir izdevīgs sabiedrības vairākumam” ir Gebelsa rekomendāciju īstenošana.

Neoliberālisma guru Fridriha fon Hajeka ciniskie vārdi 1984.gadā kādā konferencē Hamburgā par to, ka „tirgus ekonomikai ir jāpanāk, lai ļaudis  atbrīvojās no tādiem instinktiem kā cilvēciskā solidaritāte un līdzcietība” ir lielā mērā piepildījušies. Piepildījies ir minētā guru aicinājums „pārvērst cilvēku par jaunu bioloģisko sugu”.

Atkal poētiski izsakoties, uz cilvēces vēsturiskās skatuves patiešām ir uznācis postcilvēks. Tas ir nenoliedzams fakts. Un tas ir neoliberālisma un tā fetišizētās tirgus ekonomikas nopelns.

Tāpēc uzdrošinos retoriski jautāt mūsu politikas guru Repšes kungam, vai ar to nepietiek. Vai ar to nepietiek, lai izbeigtu muļķot cilvēkus un tajā skaitā mūsu uzņēmējus ar murgiem par tirgus ekonomikas neaizstājamību? Vai postcilvēku ģenēze nav pietiekams arguments muldēšanas izbeigšanai vispār?

Neoliberālisma destruktīvā konceptuālā nostādne ir vāvuļošana par spēcīgas vidusšķiras izveidošanu. Pie mums šo vāvuļošanu aizsāka, domājams, amerikāņu instruktoru samācītie Gorbačova speciālo dienestu izveidotās un dzelžaini kontrolētās Tautas frontes līderi. Toreiz tika regulāri kladzināts par latviešu vidusšķiras nepieciešamību. Ja mums būs spēcīga vidusšķira, tad mūsu valsts saulainā nākotne ir stabili garantēta.

Viss jau būtu labi, ja tajā laikā Rietumos ar lielu entuziasmu netiktu iznīcināta vidusšķira. Pie mums tāda kladzināšana bija vajadzīga, lai novērstu tautas uzmanību no jauno ģeopolitisko saimnieku centrālā mērķa - visu vērtīgāko sagraut vai pievākt sev.

Atkal neko neesam mācījušies no kapitālisma visjaunāko laiku prakses. Spēcīgas vidusšķiras izveidošanu joprojām sola mūsu politiskās partijas. Tajā skaitā partija „Vienotība”. Par to var lasīt partijas mājas lapā.

Neoliberālisma periodā vidusšķira tiek sistemātiski iznīcināta. Neoliberālisma saindētajam kapitālismam spēcīga vidusšķira vairs nav vajadzīga. Tā tikai traucē.

Vidusšķira bija vajadzīga kādreizējam valsts kapitālismam – t.s. labklājības valsts (Welfare state) kapitālismam. Rietumos tika darīts viss, lai izveidotu kapitālismam lojālu sabiedrības vairākumu – 75-80%  valsts sociālajā struktūrā. Tāds vairākums nedumposies un neorganizēs jaunu Oktobra revolūciju, lai gāztu ienīsto kapitālistisko iekārtu.

Kapitālismam lojāla sabiedrības vairākuma izveidei lielu gudrību nevajadzēja. Vajadzēja maksāt tikai labu algu augsti kvalificētiem strādniekiem, valsts un privātā sektora kalpotājiem, ārstiem, skolotājiem, inženieriem, virsniekiem, radošo profesiju pārstāvjiem. Vēl vajadzēja gādāt, lai noteikta peļņa būtu fermeriem un mazajam biznesam.

Finanšu kapitālisms ir viltīgāks par valsts kapitālismu. Finansu kapitālisms aptvēra, ka labas algas vairs nav jāmaksā. Cilvēkus paklausīgus un totāli atkarīgus var pataisīt ar kredītiem, lielas ļaužu masas ievilinot mūžīgo parādu tīklā.

Finanšu kapitālisma drastiski realizētā monetārisma politika ātri panāca vēlamo rezultātu. Vidusšķira iet bojā, jo Rietumos algas kopš XX gs. 70.gadiem vairs nepalielinās. Tradicionālajā vidusšķirā kādreiz ietilpstošās sociālās grupas ir iemānītas kredītu gūstā vai pārvērstas neoliberālisma spožākajā reālajā uzvarā – nabadzīgajos.

Neoliberālisms atzīst sabiedrības dalījumu tikai divās daļās – bagātajos un nabadzīgajos. Arī Latvijā tā ir praktiski noticis. To negrib atzīt vienīgi neoliberālisma ideoloģijas apmātie vietējie pusdomātāji un nedomātāji, kuri nezin kāpēc ir iedomājušies tēlot politiķus.

Neoliberālisma destruktīvā konceptuālā nostādne ir konkurences dievināšana. Tautai tiek iestāstīts par konkurences burvīgajām spējām radīt jaunas tehnoloģijas un ražotnes.

Par konkurenci slavējoši lasāms partijas „Vienotība” programmiskajos dokumentos. Politiķi mīl atbalstīt konkurenci, kas sola brīvību, demokrātiju, taisnīgumu, tiesiskumu, godīgumu, patiesīgumu un citas vērtīgas un katram cilvēkam patīkamas izpausmes. Konkurence nesola tikai nemirstību un nenovecošanu. Visu pārējo neoliberālisma dievinātā konkurence var panākt bez smaga darba un eksistenciālās cīņās.

 Neoliberālisma konkurences dievināšana ir tāds pats mīts kā visi citi šīs liekulīgās sociālās mācības producētie mīti. Piemēram, mīts par ekonomiskās brīvības spēju nodrošināt ātru izaugsmi, kā arī ekonomiskās brīvības spēju bez valsts plānošanas panākt sociālo taisnīgumu.

Mēs esam ekonomiski brīvi jau 20 un vairāk gadus. Kas patiesībā ir noticis neoliberālisma solītās izaugsmes vietā, katram ir zināms. Arī tiem pusdomātājiem un nedomātājiem, kuri tēlo politiķus.

Ticu, ka arī mūsu Valsts prezidents ir lietas kursā par reālo stāvokli valstī. Ja tas tā nebūtu, viņš publiski neatsacītos no dažādiem viņa ļoti stāvajam krēslam paredzētajiem materiālajiem labumiem no pavalstnieku sūri nopelnītajiem un nodokļos patriotiski samaksātajiem latiem. Pašaizliedzīgā filantropiskā atsacīšanās noteikti ir tipoloģiski cienīga kolēģa Lindona Džonsona cīņai pret nabadzību savā valstī. Par to Valsts prezidenta kungs var lepni pastāstīt Obamas kungam š.g. augustā vizītes laikā Vašingtonā. Diemžēl ar Valsts prezidentu filantropiskajā sacensībā neielaižas V.Vīķe-Freiberga un V.Zatlers.

Neoliberālisms, saprotams, klusē par veselības aizsardzības komercializāciju, izglītības komercializāciju, zinātnes komercializāciju, mākslas komercializāciju, masu komunikācijas komercializāciju, reliģijas komercializāciju, mediju komercializāciju aizvadītajos gadu desmitos, dzīvojot ākstīgi izslavētās ekonomiskās brīvības aizgaldā.

Īstenībā neoliberālisms tāpat kā mūsu garīgi dinamiskie politiķi neko negrib mācīties. Rietumos jau savā laikā Fernans Brodels rakstīja par kapitālisma naidu pret konkurenci. Kapitālisms atzīst tikai monopolu – izņēmuma tiesības.

Lai iegūtu monopolu, kapitālisms draudzējas ar valdību – vietējo valdību, visas valsts valdību. Tagad ar starptautiskajām un transnacionālajām varas institūcijām.

Protams, kapitālisms ne tikai draudzējas ar valdību. Kapitālisms sastāda valdību no savām uzticības personām. Var teikt arī rupjāk. Kapitālisms sastāda valdību no verdziski padevīgām un paklausīgām būtnēm.

Patiesībā kapitālisms nemaz nevar pastāvēt bez politiskā atbalsta, par kuras „nošķirtību” bērnišķīgi izsakās neparasti gudrais Repšes kungs. Kapitālisms bez politiskā atbalsta nevar nodrošināt savu lielāko kaislību – izņēmuma tiesības. Protams, arī Latvijas uzņēmējiem tas viss ir sen zināms.

Kapitālisms apspiež konkurentus, reizē nebaidoties apspiest zinātniski tehnisko un cita veida attīstību vispār. Šajā jomā par notikumiem Latvijā ieteicams palasīt Internetā š.g. 28.jūlijā publicētajā darbā „Priekšlikumi reālām reformām inovāciju veicināšanai”. Tekstu sagatavojusi Latvijas izgudrotāju biedrība. Tajā ir uzskatāmi pastāstīts par reālo „konkurenci” pie mums, lai savtīgi ekonomiskie un administratīvie spēki varētu saglabāt izņēmuma stāvokli.

Novērtē šo rakstu:

45
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...