Iesaki rakstu: 
Eiroparlamenta vēlēšanas būtiski atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām ar to, ka mēs demokrātiskā kārtā izvirzīsim labi apmaksātu personu grupiņu darbam ārzemēs. Atšķirībā no mūsu pašu vēlēšanām tiešas, nepastarpinātas ietekmes uz ES lēmumiem par mūsu dzīvi regulējošu kārtību tam nebūs, lai ko arī kandidāti kampaņas karstumā nesagvelž. Mums šīs vēlēšanas pilda citas funkcijas, no kurām šeit piesaukšu divas.
Pirmām kārtām Latvijas deputātu sastāvam ir simboliska nozīme, mēs dosim ne tikai mandātu, bet arī praktisku iespēju izpausties starptautiskā publicitātes laukā. Skaidrs, ka margināļu ietekme uz likumdošanu ir, nu ja, margināla. Bet EP deputātam no Latvijas tikt ar savu viedokli pasaules komunikatīvajā telpā ir daudz vieglāk, nekā “lielo puiku” ierindas kareivjiem. Kurš tiks pie šādas iespējas, ir mūsu rokās un kājās (to, kuri aizies līdz vēlēšanu iecirkņiem), vai arī pakaļās (tajās, kas no dīvāniem neatrausies). Tā kā eirovēlēšanās aktivitāte mēdz būt ļoti zema, tas varbūtiski dod daudz lielākas iespējas Saeimas vēlēšanās izsvilptiem margināļiem, kuri spēs nodrošināt augstāku entuziasmu un attiecīgi dalību vēlēšanās.
Otrkārt, eirodeputāta mandāts nāk kompļektā ar ļoti luknu atalgojumu. Runa ir par sešciparu skaitļiem gadā, ofisiem, darbiniekiem, komandējumiem un viesnīcām, kompensācijām un vēl sazinko. Mums ir iespēja ietekmēt šīs naudas piešķiršanu tiem, kuri to ir pelnījuši par ilgu un izcilu darbu Latvijas labā. Kāpēc gan lai par Briseles naudu neizdarītu to, ko par savu nekad nevarēsim atļauties?
Secinājumi
1. Aiziet uz vēlēšanām.
Par spīti Att/Par uzkūdītās un jauno hunveibinu jestri atbalstītās, bezjēdzīgās CVK vadītāja maiņas izraisītajam haosam, par spīti tam – aiziet uz vēlēšanām un izvēlēties biļetenu, kurš nav no nepazīstamu frīku kluba.
2. Pielikt plusiņu tam cilvēkam, kurš ir pelnījis (neraugoties uz ilgajā vēsturē pieļautajām kļūdām, neraugoties pat uz politiski dažādiem uzskatiem) cienījamas vecumdienas par nopelniem Latvijas valsts labā.
3. Izsvītrot no zila gaisa nokritušus personāžus, kuriem ar partiju nav bijis sakara, kuri nav iepriekšējos gadus strādājuši attiecīgās partijas struktūrās un nav iepriekš nekur kandidējuši. Tā, piemēram, ja esi izšķīries par grūtu soli – balsot par NA, tad izsvītro žurnālistu, kas šai sarakstā nonācis aumež aizdomīgā kārtā. Savukārt, ja esi paņēmis populāro Att/PAR – obligāti svītro saraksta otro numuru.
Un lozungs noslēgumā.
Dalība vēlēšanās ir tiesības. Par “pilsoņa pienākumu” šai kontekstā kladzina tie, kas nesaprot, ka “pienākums” nodrošināt 99% dalību ir tur, kur vēlēšanas ir bez vēlēšanām, tas ir, bez izvēles. Tur šis “pienākums” dod leģitimitātes izkārtni.
Mums tas nav nepieciešams, jo vēlēšanas pagaidām ir puslīdz brīvas un puslīdz demokrātiskas. Mums ir tiesības izmantot šo iespēju. Bez augšminētajiem diviem apsvērumiem paliek vēl šis: lieto tiesības. Lai tās tev nepadara atkal par pienākumu.
Pacel pakaļu, aizej nobalso!
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
