„Rail Baltica”: cik var izmaksāt nekompetence, augstprātība un savtīgums?
Biedrība “Latvijas zeme, daba, tauta”21.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc padziļinātas EY (Ernst & Young Baltic) ziņojumu izpētes par visiem Rail Baltica izdevumiem un ienākumiem, nozares profesionāļi un eksperti no Igaunijas, atrada daudzas neatbilstības, ko aprēķinos pieļāvis EY. AS RB Rail par šo pētījumu samaksājuši 270 000 eiro. Un tagad šīs kļūdas, ja tās netiks paskaidrotas vai labotas, var mums maksāt krietni vairāk, nekā spējam iedomāties. Par to neviens nevēlas skaļi runāt, bet Rail Baltic projektu finansēšana var tikt apdraudēta no ES fondiem, var nākties atmaksāt visus ieguldījumus. Tas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm būtu jāsedz visi izdevumi - 5,8 miljardi eiro.
Lielākās kļūdas aprēķinos ir saistītas ar gaisa piesārņojuma aprēķiniem, akcīzes nodokļa aprēķiniem un izmaksām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi.
Igaunijas nevalstiskā organizācija Avalikult Rail Balticust (turpmāk NVO ARB) tas satrauca un tādēļ tika nosūta vēstule RB Rail vadībai, kurā tika norādītas atrastās kļūdas, un lūgums šīs kļūdas skaidrot. RB Rail vadība neuzskatīja par svarīgu trīs mēnešu laikā sniegt atbildes uz jautājumiem. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas tā vietā, lai sniegtu rakstiskas atbildes, RB Rail vadītāja Baiba Rubesa uzaicināja NVO ARB uz tikšanos Rīgas birojā, lai sniegtu mutisku skaidrojumu.
NVO ARB arī uzrakstīja vēstuli ar jautājumiem par kļūdām ES pārstāvjiem. ES atbildēja, ka RB Rail un Baltijas valstis pašas ir atbildīgas par Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA) pētījuma augsto kvalitāti un RB Rail ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem sabiedrībai.
RB Rail noteica tikšanās datumu, uz ko NVO ARB atbildē norādīja, ka vēlas protokolēt EY atbildi video formātā. Dažas dienas pirms noteiktā tikšanās datuma RB Rail pēkšņi paziņoja, ka dažas privātpersonas, kuras piedalās sanāksmē, nevēlas tikt filmētas. NVO ARB atbildēja, ka privātpersonas, kas nevēlas tikt filmētas, var neapmeklēt sanāksmi filmēšanas laikā.
Diemžēl pēc ierašanās sanāksmē ar kamerām RB Rail paziņoja, ka tikšanās ir beigusies. NVO ARB nevarēja akceptēt slēgto tikšanās formātu, jo:
1. Līdz šim no RB Rail netika saņemtas rakstiskas atbildes.
2. Lai pēc iespējas precīzāk informētu sabiedrību par apspriestajiem jautājumiem, ir nepieciešams protokols un vienkāršākais, atbilstošākais un precīzākais veids kā protokolēt sapulci, ņemot vērā 21.gs. priekšrocības, bija videoformāts.
Baiba Rubesa uz tikšanos neieradās.
Visbeidzot, rakstiskās atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem tika sniegtas, atbildot uz Igaunijas tiesas spriedumu 25.septembrī, bet daļa no jautājumiem joprojām nav atbildēti. Izmaksu un ieguvumu analīzes nepublicētie avota dokumenti joprojām ir zem “noslēpumu plīvura”.
Ja Rail Baltica projekts tiek uzskatīts par nerentablu un ar daudzām kļūdām, ES var apstādināt projekta finansēšanu, kā arī atprasīt jau iemaksātās summas.
Kā precedentu varam minēt metro projektu Budapeštā. ( pilns raksts pielikumā)
Skaitļi un fakti par projektu
Kopējais Baltijas valstu nodokļu maksātāju skaits ~ 2 603 500
Projekta izmaksas - 5,8 miljardi
5 800 000 000/2 603 500 = 2227.8 eur
Katram nodarbinātajam, ja netiks veikts finansējums no ES, nāksies maksāt par projektu 2227,8 eur.
Ja ģimenē ir divi nodokļu maksātāji, tad ģimenei, lai segtu Rail Baltica celtniecību var nākties samaksāt no nodokļiem 4455,6 eur
Restaurēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas: 126,6 miljoni eur gadā
No katra nodokļu maksātāja apmēram 50 eur gadā.
No 2015. gada kopējās izmaksas augušas no 3,7miljardiem eur uz 5,8 miljardiem eur.
Latvijā sākuma plānotās izmaksas bija 1,27 miljardi eur, tagad 1,968 miljardi eur.
Vienvirziena biļetes cena Rīga-Tallina vai Rīga-Viļņa vienai personai no 26 eur augusi uz 38 eur.
Rail Baltica dzelzceļa trases celtniecību plānots sākt 2019. gadā un pabeigt 2026. gadā.
Jebkura, pat sākumā šķietami nenozīmīga RB projekta kļūda attiecas uz ikvienu, kas dzīvo Baltijā. Mums jāmaina mūsu domāšanas veids no patērētāju domāšanas uz saimniecisku domāšanas veidu, un jāseko līdzi ikvienam solim RB Rail darbos! Pierādījums tam jau ir tas, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem pašlaik no savas kabatas jāapmaksā apmēram 1,4 miljoni eiro Rail Baltic izmaksu. Sākotnēji tika plānots, ka ES maksās. Projekta termiņa neievērošanas dēļ igauņu nodokļu maksātājiem jāmaksā no sava budžeta.
Kopš 2015. gada kopējās Rail Baltica izmaksas ir pieaugušas no 3,7 miljardiem eur līdz 5,8 miljardiem eiro, un sākotnējās plānotās izmaksas Latvijā bija 1,27, tagad tie ir 1,968 miljardi eiro.
Biļetes cena braucienam maršrutā Tallina-Rīga vai Viļņa-Rīga tika plānota 26 eiro, tagad pieaugusi līdz 38 eiro. Tagad vienam cilvēkam divvirzienu biļete uz Tallinu vai Viļņu izmaksās 76 eur. Ģimenei ar 2 bērniem tas jau ir 304 eur. Šķiet, ka ar auto ģimenei šāds brauciens ir krietni izdevīgāks.
Salīdzinājumam var minēt arī airBaltic biļešu cenu 25 eur no Tallinas līdz Rīgai, kas ir pat lētāka nekā plānotā vilciena biļešu sākumcena.
Kāda garantija, ka visi izdevumi un izmaksas netiks palielinātas 2, 5 vai 10 reizes līdz 2019. gadam, kad tiks sākta šī projekta būvniecība? Un kā attīstīsies Baltijas valstu ekonomika līdz 2026. gadam, kad plānots projektu pabeigt?
Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina, ko viņi upurē šī projekta vārdā. Un, ja šis projekts nav veiksmīgs un izdevīgs, vai tas ir tā vērts upurēt aizsargājamās dabas teritorijas, valsts aizsargājamos arheoloģijas un kultūras pieminekļu, privātīpašumus, kas piederējuši cilvēkiem cauri gadsimtiem, lauksaimniecības zemi, kas ir būtisks pienesums mūsu tautsaimniecībai, u.t.t. Mūsu valstī jau ir bijuši pietiekoši daudz šādi neprātīgi dārgi projekti, piemēram, Dienvidu tilts. Neviens līdz šim nav nesis atbildību. Vai Rail Baltica būs nākošais?
Vai varam būt 100% pārliecināti, ka nauda, kas domāta šim projektam, nenozīmē kādas privātās intereses un privātās kabatas papildināšanu. Kurš no Ministru kabineta ir gatavs parakstīt šādu garantijas dokumentu?
Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību visam notiekošajam par un ap Rail Baltica projektu, mēs 26. oktobrī plkst. 10.00 Gallery Park Hotel Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 7 rīkojam preses konferenci.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
