„Rail Baltica” izmaksas: nekompetence maksā dārgi, šis turpmāk ir uzskatāms tikai par politisku projektu, jo nekādas ekonomiskās lietderības vairs nav
Aivars Strakšas11.09.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Tagad jau būs grūti pateikt, kas bija par iemeslu sākotnējam optimismam attiecībā uz iespēju uzbūvēt Rail Baltica Latvijas daļu par 2 miljardiem eiro. Politiķu un iesaistīto darboņu nekompetence vai arī apzināti izvēlēta PR stratēģija, kā virzīt šo projektu Latvijā un arī Baltijā.
Ja paskatāmies uz pasaules un Eiropas pieredzi, tad redzam, ka Eiropā viens km ātrgaitas dzelzceļa prasa investīcijas vidēji 25 - 39 milj. eiro (projektiem līdz 2018. gadam), savukārt Ķīnā aptuveni 17 - 21 milj. eiro, taču jau ātrumam līdz 350 km/h. Tagad jāņem vērā arī inflācija. Katrs projekts ir unikāls un atkarīgs no tiltu, viaduktu, skaņu slāpējošo sienu un tuneļu garuma, līdz ar to izmaksas var svārstīties plašā diapazonā.
Ja sākotnēji projekta izmaksas bija plānotas ap 7,5 milj. eiro uz km, tad tagad tās tuvojas 30 milj. eiro, kas jau iekļaujas Eiropas vidējos rādītājos. Šeit nekādu pārsteigumu. Visas tehnoloģijas jāpērk, materiāli jāpērk, un tas maksā plus mīnus to pašu kā citur Eiropā. Vietējais darbaspēks? Cik nu tur tā vietējā darbaspēka vajadzēs.
Tātad nonākam tur, ar ko vajadzēja sākt - Latvijā ātrgaitas dzelzceļš izmaksās apmēram to pašu, ko citur Eiropā. Brīnumi, kā redzam nenotika.
Iespējams, ka vēlme samazināt projekta izmaksas bija saistītas ar tā vājo ekonomisko pamatojumu. Lai pamatotu pat 2 miljardu investīciju lietderību, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomi tika, tā sakot, pievilkti aiz ausīm. Bet nu tā vismaz argumentējami.
Varēja ticēt vai neticēt, cik bieži katrs latvietis brauks uz Tallinu vai Berlīni vai arī cik daudz kravu tiks pārvests, taču cipari vismaz bija sīkas mānīšanās, nevis atklātu melu robežās.
Ko nozīmē projekta četrkārša sadārdzināšanās? Tikai to, ka ekonomiskā lietderība attiecībā uz šo projektu samazinās četras reizes un pārvēršas atklātos zaudējumos. Rail Baltica turpmāk ir uzskatāms tikai par politisku projektu.
Ja jau tas ir politisks projekts, tad jāsaprot, ka Rail Baltica tiks būvēts un uzturēts uz valsts budžeta rēķina. Tāpat kā citi politiski projekti. Paliek jautājums, vai tas ir Baltijas vai ES politiskais projekts.
Man šķiet, ka pirmām kārtām tas ir ES un šobrīd ir kļuvis arī par NATO politisko projektu. Tātad uzmanības centrā nonāk jautājums par finansējumu. Man šobrīd nav informācijas par to, cik daudz projekta izmaksu tiks lokalizēts Latvijā, taču Latvijas līdzfinansējums šajā projektā nedrīkstētu pārsniegt 25%. Kas arī nav maz - divi miljardi uz valsts saistību pieauguma rēķina. Kaut kas atnāks atpakaļ uz valsts budžetu būvniecības laikā. Tas ir jāņem vērā.
Tātad jaunajam ministram jauns izaicinājums - dabūt no ES apstiprinājumu vismaz 6 miljardu līdzfinansējumam. Ja ne, tad jāmeklē risinājums, kā samazināt izmaksas.
Varbūt jāatmet doma par Rail Baltica uz Rīgas lidostu. Rīgas centrālstacija un Rīgas lidostā stacija būvējas. Būvniecība ir jāpabeidz, taču Eiropas platuma vietā var savienot Salaspili ar Rīgas lidostu ar 1520 sliežu platumu. Vai varbūt ātrgaitas tramvaju. Izpaliek viens tilts un ceļu izbūve cauri Rīgai, kas ir stipri dārgi. Ekonomija būtu miljardos. Nemaz tik daudz to gribētāju no Tallinas vai Kauņas doties uz RIX varētu arī nebūt.
Baltijas problēma ir nelielais iedzīvotāju skaits. Ja katrā Baltijas valstī dzīvotu pāri par 10 miljoniem iedzīvotāju, tad Rail Baltica ekonomiskā atdeve būtu tāda pati kā citur Eiropā. Diemžēl ir, kā ir, turklāt iedzīvotāju skaits turpina samazināties.
Otra problēma ir lēnais projekta realizācijas ātrums.
2001. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai.
2008.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
2030. gadā, iespējams, pirmais vilciens varētu sākt kustēties. Labākajā gadījumā.
Tas nekur neder!
P.S. Ļoti iespējams, ka, jau sākotnēji operējot ar ticamiem pieņēmumiem, Rail Baltica nebūtu nemaz uzsākts. Nebūtu ekonomiskā pamatojuma vai arī ES būtu jau sākotnēji jāgarantē atbilstošs finansējums. Man nez kāpēc šķiet, ka finansējums tomēr tiktu piešķirts.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
