Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagad jau būs grūti pateikt, kas bija par iemeslu sākotnējam optimismam attiecībā uz iespēju uzbūvēt Rail Baltica Latvijas daļu par 2 miljardiem eiro. Politiķu un iesaistīto darboņu nekompetence vai arī apzināti izvēlēta PR stratēģija, kā virzīt šo projektu Latvijā un arī Baltijā.

Ja paskatāmies uz pasaules un Eiropas pieredzi, tad redzam, ka Eiropā viens km ātrgaitas dzelzceļa prasa investīcijas vidēji 25 - 39 milj. eiro (projektiem līdz 2018. gadam), savukārt Ķīnā aptuveni 17 - 21 milj. eiro, taču jau ātrumam līdz 350 km/h. Tagad jāņem vērā arī inflācija. Katrs projekts ir unikāls un atkarīgs no tiltu, viaduktu, skaņu slāpējošo sienu un tuneļu garuma, līdz ar to izmaksas var svārstīties plašā diapazonā.

Ja sākotnēji projekta izmaksas bija plānotas ap 7,5 milj. eiro uz km, tad tagad tās tuvojas 30 milj. eiro, kas jau iekļaujas Eiropas vidējos rādītājos. Šeit nekādu pārsteigumu. Visas tehnoloģijas jāpērk, materiāli jāpērk, un tas maksā plus mīnus to pašu kā citur Eiropā. Vietējais darbaspēks? Cik nu tur tā vietējā darbaspēka vajadzēs.

Tātad nonākam tur, ar ko vajadzēja sākt - Latvijā ātrgaitas dzelzceļš izmaksās apmēram to pašu, ko citur Eiropā. Brīnumi, kā redzam nenotika.

Iespējams, ka vēlme samazināt projekta izmaksas bija saistītas ar tā vājo ekonomisko pamatojumu. Lai pamatotu pat 2 miljardu investīciju lietderību, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomi tika, tā sakot, pievilkti aiz ausīm. Bet nu tā vismaz argumentējami.

Varēja ticēt vai neticēt, cik bieži katrs latvietis brauks uz Tallinu vai Berlīni vai arī cik daudz kravu tiks pārvests, taču cipari vismaz bija sīkas mānīšanās, nevis atklātu melu robežās.

Ko nozīmē projekta četrkārša sadārdzināšanās? Tikai to, ka ekonomiskā lietderība attiecībā uz šo projektu samazinās četras reizes un pārvēršas atklātos zaudējumos. Rail Baltica turpmāk ir uzskatāms tikai par politisku projektu.

Ja jau tas ir politisks projekts, tad jāsaprot, ka Rail Baltica tiks būvēts un uzturēts uz valsts budžeta rēķina. Tāpat kā citi politiski projekti. Paliek jautājums, vai tas ir Baltijas vai ES politiskais projekts.

Man šķiet, ka pirmām kārtām tas ir ES un šobrīd ir kļuvis arī par NATO politisko projektu. Tātad uzmanības centrā nonāk jautājums par finansējumu. Man šobrīd nav informācijas par to, cik daudz projekta izmaksu tiks lokalizēts Latvijā, taču Latvijas līdzfinansējums šajā projektā nedrīkstētu pārsniegt 25%. Kas arī nav maz - divi miljardi uz valsts saistību pieauguma rēķina. Kaut kas atnāks atpakaļ uz valsts budžetu būvniecības laikā. Tas ir jāņem vērā.

Tātad jaunajam ministram jauns izaicinājums - dabūt no ES apstiprinājumu vismaz 6 miljardu līdzfinansējumam. Ja ne, tad jāmeklē risinājums, kā samazināt izmaksas.

Varbūt jāatmet doma par Rail Baltica uz Rīgas lidostu. Rīgas centrālstacija un Rīgas lidostā stacija būvējas. Būvniecība ir jāpabeidz, taču Eiropas platuma vietā var savienot Salaspili ar Rīgas lidostu ar 1520 sliežu platumu. Vai varbūt ātrgaitas tramvaju. Izpaliek viens tilts un ceļu izbūve cauri Rīgai, kas ir stipri dārgi. Ekonomija būtu miljardos. Nemaz tik daudz to gribētāju no Tallinas vai Kauņas doties uz RIX varētu arī nebūt.

Baltijas problēma ir nelielais iedzīvotāju skaits. Ja katrā Baltijas valstī dzīvotu pāri par 10 miljoniem iedzīvotāju, tad Rail Baltica ekonomiskā atdeve būtu tāda pati kā citur Eiropā. Diemžēl ir, kā ir, turklāt iedzīvotāju skaits turpina samazināties.

Otra problēma ir lēnais projekta realizācijas ātrums.

2001. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai.

2008.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.

2030. gadā, iespējams, pirmais vilciens varētu sākt kustēties. Labākajā gadījumā.

Tas nekur neder!

P.S. Ļoti iespējams, ka, jau sākotnēji operējot ar ticamiem pieņēmumiem, Rail Baltica nebūtu nemaz uzsākts. Nebūtu ekonomiskā pamatojuma vai arī ES būtu jau sākotnēji jāgarantē atbilstošs finansējums. Man nez kāpēc šķiet, ka finansējums tomēr tiktu piešķirts.

Novērtē šo rakstu:

115
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi