Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Problēma ir tā, ka pieslēguma maksas kritērijs praksē jau iekļauj maksu par pamatpakalpojumiem un šāda saturiski identisku piedāvājuma vērtēšanas kritēriju dublēšana izraisa situāciju, kas ierobežo iespēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo pretendentiem ir iespēja manipulēt ar piedāvātajām cenu pozīcijām. Tas savukārt attiecīgi var radīt paaugstinātas izmaksas pasūtītājiem, kā arī kopumā negatīvi ietekmēt konkurences situāciju.

Šāda situācija, kur finanšu piedāvājumos tiek ietvertas vairākas savstarpēji pārklājošas cenu pozīcijas, ir vairumā analizēto iepirkumu. Tas atšķiras no starptautiskajā praksē novērotās pieejas vērtēt vienu cenas kritēriju par visu piedāvājuma kopumu, kas ļauj skaidri noteikt, cik pasūtītājs galu galā maksās par pakalpojumu.

Piedaloties publiskajos iepirkumos, bieži vien nepamet sajūta, ka pasūtītāji ne līdz galam izmanto iespējas iegūt izdevīgāko mobilo sakaru pakalpojumu būtību vai arī dzīvo desmit un vairāk gadu senā pagātnē. Kāda pasūtītājam ir jēga vērtēt un piešķirt punktus par to, cik maksā viena zvana minūte vai 1 MB, ja pasūtītājs vēlas iegādāties bezlimita tarifu plānus, kas ietver bezmaksas zvanus un mobilo internetu. Vai arī tiek piešķirts nesamērīgi liels punktu skaits kādam tehniskajam parametram, kuram faktiski nav nozīmes sniegtā pakalpojuma kvalitātes novērtēšanā. Tas rada situāciju, kad iepirkumi tiek pārtraukti, tiek nelietderīgi tērēti resursi un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam.

Pašreizējā iepirkumu punktu sistēma rada arī situāciju, ka lielākajā daļā iepirkumu pat pats iepirkuma organizētājs, saņemot piedāvājumus, nevar objektīvi salīdzināt operatoru finansiālos piedāvājumus, jo tiek salīdzinātas dažādas iepirkuma pozīcijas, bet ne visa iepirkuma kopējā summa.

Nesaimnieciski tērēta nauda Latvijas telekomunikāciju iepirkumos nav mīts

“KPMG Baltics” starptautiskais pētījums apliecina, ka daļa mobilo sakaru iepirkumu Latvijā tiek veidoti tā, ka tiek pārmaksāts par tik vienkāršu un ikdienišķu pakalpojumu kā mobilie sakari. Vai tiešām Latvijas valsts ir tik turīga, ka var to atļauties? Vēlos tikai atgādināt, ka “Rail Baltica” projekta attīstības un būvniecības uzņēmums “RB Rail AS” mobilo sakaru pakalpojumu publiskajā iepirkumā par uzvarētāju izvēlējies mobilo sakaru operatoru, kura piedāvājums ir vismaz par 250% dārgāks nekā cita pretendenta iesniegtais piedāvājums. Šis izmaksu jautājums ir īpaši aktuāls pašreizējā brīdī, kad publiskajā telpā izskan bažas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām.

Diemžēl šobrīd mobilo sakaru iepirkumiem no valsts atbildīgo institūciju puses tiek pievērsta salīdzinoši neliela uzmanība, jo tajos neapgrozās summas, kādas ir, piemēram, būvniecības jomā. Tas veicina nesodāmības sajūtu un saimniekošanu pēc saviem ieskatiem.

“KPMG Baltics” pētījums par mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos piemērojamiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem veikts 2024. gada februārī. Tajā analizēti 10 publiskie iepirkumi Latvijā, kā arī 15 iepirkumi ārvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Ar “KPMG Baltics” pētījumu var iepazīties, sazinoties ar uzņēmumu kontaktpersonām.

Novērtē šo rakstu:

78
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...

21

Kas ir latviešu nācija?

FotoPievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi