„Rail Baltica” pamazām kļūst par šī gadsimta lielāko vilšanos
Aivars Strakšas29.06.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vēlreiz par Rail Baltica – šoreiz pāris komentāri sakarā ar sašutumu par sagaidāmajām augstajām biļešu cenām pasažieru pārvadājumiem.
Pirms pāris dienām intervijā LETA pārvadātāja FlixBus vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans to nosauca pat par nogalinošu atšķirību. Grūti nepiekrist tam, ka šāda cenu atšķirība neveicinās potenciālos pasažierus pārsēsties uz ātrvilcienu. Taču FlixBus vadītājam nevajadzētu bez laika sākt priecāties.
Līdz Rail Baltica darbības uzsākšanai vēl jāpaciešas ne viens vien gads, un ātrāk par 2030. gadu nekādu pārvadājumu nebūs pat stipri apgraizītajā, tā sauktā pirmā posma variantā. Latvijas pusē darbi ir tik tikko sākti, ja neskaita falšstartus ar lidostas savienojuma un Daugavas tilta būvniecību. Vēl jau naudas arī nav. Ir tikai vēlme to nākotnē sadabūt. Tai skaitā pārdalot ES finansējumu no citiem projektiem.
Kāda būs biļešu cena, šobrīd ir par agru spriest. Dzelzceļa pārvadājumu sektors ES tiek plaši subsidēts. Turklāt subsidēšana tiek veicināta no ES komisijas puses. Šī iemesla dēļ es pieņemu, ka biļešu cena Rail Baltica maršrutā var būt jebkāda, ja tikai nodrošina maksimāli iespējamu pasažieru daudzumu. Tajā skaitā arī vienāda ar autobusu cenu. Valstis būs spiestas nodotēt pasažieru pārvadātāju, lai kaut cik piepildītu potenciāli tukšos vilcienu sastāvus.
Sanāk dīvaina situācija. Tiek būvēta ātrvilciena līnija, kas apmēram tos pašus pasažierus, kas šobrīd pārvietojas starp Rail Baltica maršruta stacijām bez valstu subsīdijām, pārvadās stipri dārgāk, jau piemaksājot no nodokļu maksātāju naudas. Bet pāris stundas ātrāk. Vai šo pāris stundu laika ekonomiju varēs līdzvērtīgi monetizēt? Nestādos priekšā, kā tas būtu iespējams.
Iepriekš ne reizi vien tiku rakstījis, ka ieguldījumi ir neadekvāti pret sasniedzamo rezultātu. Salīdzinājumam - VAS Latvijas dzelzceļš, kas uztur daudziem nepatīkamo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, pamatlīdzekļu bilances vērtība ir ap 550 miljoniem eiro, taču gada laikā pa šo infrastruktūru pārvadā 19 miljonus pasažieru un 2024. gadā vēl kādus 12 miljonus tonnu kravu. Turklāt valsts piemaksāja gan Pasažieru vilcienam, gan VAS LDZ.
Rail Baltica plānotie pasažieru un kravu apjomi ir tuvu pie desmit reizēm mazāki, bet investīcijas tikai pirmajā posmā apmēram 10 reizes lielākas. Nedomāju, ka šeit ir kas jākomentē. Kopā ar finansējuma izmaksām, jo iztrūkstošais ES līdzfinansējums būs jāfinansē no valsts budžeta uz deficīta pieauguma rēķina, tie būs vairāk nekā simt miljonu eiro katru gadu.
Vēl mērogam - Latvenergo koncerna pamatlīdzekļu vērtība ir apmēram 3,6 miljardi, bet pretī ir sadales tīkli, HESi un TECi, kas spēj apgādāt visu valsti ar elektrību.
Ja mums būtu naudas kā arābu šeihiem, tad šādas diskusijas nebūtu. Gribam, nauda ir, būvējam. Kaut desmit pilsētas tuksnesī ar mākslīgajiem ezeriem un palmām. Nelaime tā, ka naudas nav nemaz, esam parādos līdz ausīm, un katrs bez atdeves ieguldīts eiro mūsu situāciju tikai pasliktina.
Latvijas lielākā problēma ir demogrāfija un viss, kas ar to saistīts. Nra.lv pirms kādas nedēļas bija raksts par demogrāfijas problēmām, un tika minēts skaitlis, ka iespējams Latvijai palikuši tikai kādi gadi divdesmit pieci līdz brīdim, kamēr paliksim mazākumā un zaudēsim latvisku valsti. Dīvainā kārtā tas maz kuru no politiskās elites uztrauc.
Es mēģināju padiskutēt ar mākslīgo intelektu par Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu un iespējamajām alternatīvām. Dīvainā kārtā Chatgpt ilgi un spītīgi turējās pie interneta telpā dominējošas pārliecības par Rail Baltica izdevīgumu, regulāri atgriežoties pie trokšņu, CO2 samazināšanas utt., taču pēc lūguma izvērtēt izdevīgumu un atmaksāšanos šīs infrastruktūras uzturētājam paziņoja, ka projekts neatmaksāsies nekad un izdevīguma nav. Būs jāsubsidē mūžīgi mūžos.
Pēc tam palūdzu izvērtēt Latvijas finanšu un ekonomisko situāciju šobrīd, kā arī esošās tendences un dot priekšlikumu, kādas būtu labākās alternatīvas finanšu ieguldījumiem. Atbilde bija tikai viena - demogrāfija.
Šķiet, ka Rail Baltica pamazām kļūst par šī gadsimta lielāko vilšanos.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
