„Rail Baltica” pamazām kļūst par šī gadsimta lielāko vilšanos
Aivars Strakšas29.06.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vēlreiz par Rail Baltica – šoreiz pāris komentāri sakarā ar sašutumu par sagaidāmajām augstajām biļešu cenām pasažieru pārvadājumiem.
Pirms pāris dienām intervijā LETA pārvadātāja FlixBus vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans to nosauca pat par nogalinošu atšķirību. Grūti nepiekrist tam, ka šāda cenu atšķirība neveicinās potenciālos pasažierus pārsēsties uz ātrvilcienu. Taču FlixBus vadītājam nevajadzētu bez laika sākt priecāties.
Līdz Rail Baltica darbības uzsākšanai vēl jāpaciešas ne viens vien gads, un ātrāk par 2030. gadu nekādu pārvadājumu nebūs pat stipri apgraizītajā, tā sauktā pirmā posma variantā. Latvijas pusē darbi ir tik tikko sākti, ja neskaita falšstartus ar lidostas savienojuma un Daugavas tilta būvniecību. Vēl jau naudas arī nav. Ir tikai vēlme to nākotnē sadabūt. Tai skaitā pārdalot ES finansējumu no citiem projektiem.
Kāda būs biļešu cena, šobrīd ir par agru spriest. Dzelzceļa pārvadājumu sektors ES tiek plaši subsidēts. Turklāt subsidēšana tiek veicināta no ES komisijas puses. Šī iemesla dēļ es pieņemu, ka biļešu cena Rail Baltica maršrutā var būt jebkāda, ja tikai nodrošina maksimāli iespējamu pasažieru daudzumu. Tajā skaitā arī vienāda ar autobusu cenu. Valstis būs spiestas nodotēt pasažieru pārvadātāju, lai kaut cik piepildītu potenciāli tukšos vilcienu sastāvus.
Sanāk dīvaina situācija. Tiek būvēta ātrvilciena līnija, kas apmēram tos pašus pasažierus, kas šobrīd pārvietojas starp Rail Baltica maršruta stacijām bez valstu subsīdijām, pārvadās stipri dārgāk, jau piemaksājot no nodokļu maksātāju naudas. Bet pāris stundas ātrāk. Vai šo pāris stundu laika ekonomiju varēs līdzvērtīgi monetizēt? Nestādos priekšā, kā tas būtu iespējams.
Iepriekš ne reizi vien tiku rakstījis, ka ieguldījumi ir neadekvāti pret sasniedzamo rezultātu. Salīdzinājumam - VAS Latvijas dzelzceļš, kas uztur daudziem nepatīkamo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, pamatlīdzekļu bilances vērtība ir ap 550 miljoniem eiro, taču gada laikā pa šo infrastruktūru pārvadā 19 miljonus pasažieru un 2024. gadā vēl kādus 12 miljonus tonnu kravu. Turklāt valsts piemaksāja gan Pasažieru vilcienam, gan VAS LDZ.
Rail Baltica plānotie pasažieru un kravu apjomi ir tuvu pie desmit reizēm mazāki, bet investīcijas tikai pirmajā posmā apmēram 10 reizes lielākas. Nedomāju, ka šeit ir kas jākomentē. Kopā ar finansējuma izmaksām, jo iztrūkstošais ES līdzfinansējums būs jāfinansē no valsts budžeta uz deficīta pieauguma rēķina, tie būs vairāk nekā simt miljonu eiro katru gadu.
Vēl mērogam - Latvenergo koncerna pamatlīdzekļu vērtība ir apmēram 3,6 miljardi, bet pretī ir sadales tīkli, HESi un TECi, kas spēj apgādāt visu valsti ar elektrību.
Ja mums būtu naudas kā arābu šeihiem, tad šādas diskusijas nebūtu. Gribam, nauda ir, būvējam. Kaut desmit pilsētas tuksnesī ar mākslīgajiem ezeriem un palmām. Nelaime tā, ka naudas nav nemaz, esam parādos līdz ausīm, un katrs bez atdeves ieguldīts eiro mūsu situāciju tikai pasliktina.
Latvijas lielākā problēma ir demogrāfija un viss, kas ar to saistīts. Nra.lv pirms kādas nedēļas bija raksts par demogrāfijas problēmām, un tika minēts skaitlis, ka iespējams Latvijai palikuši tikai kādi gadi divdesmit pieci līdz brīdim, kamēr paliksim mazākumā un zaudēsim latvisku valsti. Dīvainā kārtā tas maz kuru no politiskās elites uztrauc.
Es mēģināju padiskutēt ar mākslīgo intelektu par Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu un iespējamajām alternatīvām. Dīvainā kārtā Chatgpt ilgi un spītīgi turējās pie interneta telpā dominējošas pārliecības par Rail Baltica izdevīgumu, regulāri atgriežoties pie trokšņu, CO2 samazināšanas utt., taču pēc lūguma izvērtēt izdevīgumu un atmaksāšanos šīs infrastruktūras uzturētājam paziņoja, ka projekts neatmaksāsies nekad un izdevīguma nav. Būs jāsubsidē mūžīgi mūžos.
Pēc tam palūdzu izvērtēt Latvijas finanšu un ekonomisko situāciju šobrīd, kā arī esošās tendences un dot priekšlikumu, kādas būtu labākās alternatīvas finanšu ieguldījumiem. Atbilde bija tikai viena - demogrāfija.
Šķiet, ka Rail Baltica pamazām kļūst par šī gadsimta lielāko vilšanos.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
