„Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums: secinājumi un atbildīgās amatpersonas

1. Izmeklēšanas komisija secina, ka Satiksmes ministrija jau 2012. gada janvārī apsvēra projektam “Rail Baltica” ievadu Rīgā plašākā tvērumā, nekā tika noteikts AECOM pētījumā.

2. Atbilstoši 2014. gada 11. februāra Satiksmes ministrijas iepirkuma procedūras ziņojumam pilnsabiedrības “RB Latvija” piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, pamatojoties uz piedāvāto (zemāko) cenu, lai gan pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē pilnsabiedrība “RB Latvija” saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.

3. Izmeklēšanas komisija secina, ka detalizētās tehniskās izpētes publiskā iepirkuma prasības jau faktiski noteica piegādātājam iesniegt “Rīgas cilpas” variantu.

4. Atbilstoši satiksmes ministra Anrija Matīsa 2014. gada 20. maija rīkojuma 1. punktam, PIK konstatē, ka Nacionālās vadības grupas sastāvā ietilpa tikai Satiksmes ministrijas amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa (gan infrastruktūras, gan finansējuma) dzelzceļa projektu vadībā.

5. PIK konstatē, ka Nacionālās vadības grupas 2014. gada 28. novembra sēdē tika nolemts apstiprināt “Rail Baltica” pamatlīnijas variantus IVN procesam, Rīgas ievadiem turpināt izpēti, samazinot izskatāmo variantu skaitu no 8 uz 3 (atstājot variantus R5, R7 un R8), izslēdzot tos variantus, kuri neatbilst “Rail Baltica” projekta mērķim, ir ekonomiski nepamatoti, vai nenodrošina pilnu funkcionalitāti. No turpmākās vērtēšanas izslēdzot variantus, kas ietver 1520 mm standarta sliežu ceļu risinājumus. Svarīgi, ka pilnsabiedrība “RB Latvija” (Nacionālās izpētes veicēji) norādīja, ka - par alternatīvo variantu Rīgas ievadam nosakāms atbilstoši valsts prioritātēm, (a) ja prioritāte ir CEF finansējuma apgūšana maksimālā apmērā, tad no visiem skatpunktiem kopumā līdzvērtīgākais variants ir R5, savukārt, (b) ja prioritāte ir tranzīta koridora stratēģiskā attīstība, tad no visiem skatpunktiem kopumā līdzvērtīgākais variants ir R2.

6. 2014. gada 23. decembrī Nacionālā vadības grupa, pat pirms pilnsabiedrības “RB Latvija” 2015. gada 6. janvāra starpziņojuma Satiksmes ministrijai, nolēma apstiprināt “Rail Baltica” Rīgas ievada R7 varianta ietekmes uz vidi novērtējumam, neņemot vērā, ka R7 nav optimālākais, salīdzinot ar citiem, un ir arī viens no visdārgākajiem variantiem. Svarīgi atzīmēt, ka šo variantu R7, nenoskaidrotu iemeslu dēļ aktīvi lobēja AS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Starptautiskā lidosta Rīga”.

7. Izmeklēšanas komisija secina, ka Ministru kabinets 2015. gada 17. februāra sēdē neiebilda, ka “Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējumam tiek virzīts tikai viens Rīgas ievada variants (R7), kaut arī Ministru kabinetam netika skaidri norādīti pārējie Rīgas ievada varianti un visu Rīgas ievadu izmaksu un ieguvumu salīdzinājums.

8. 2015. gada 17. februārī Ministru kabinets lēma par informatīvo ziņojumu «Par “Rail Baltica” projekta nacionālās izpētes progresu un kopīga Baltijas valstu pieteikuma gatavošanu iesniegšanai «Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta» pirmajam uzsaukumam», kurš faktiski iezīmēja R7 variantu, pilnsabiedrības “RB Latvija” 2016. gada 31. oktobra noslēguma ziņojumā iekļautajai papildu Rīgas ievada variantu analīzei būtiski zuda jēga, un var secināt, ka Nacionālās vadības grupas un Ministru kabineta rīkojums par Rīgas ievada varianta R7 bija sagatavots un izlemts pat pirms pilnīgas izpētes pabeigšanas.

9. PIK konstatēja, ka Satiksmes ministrija un atbildīgās amatpersonas, ziņojot Ministru kabinetam par nepieciešamo finanšu apjomu CEF 1 un līdzfinansējumu no valsts budžeta, norādīja, ka risks neiegūt nepieciešamo Eiropas līdzfinansējumu posma Rīgas centrālā stacija-starptautiskā lidosta «Rīga» pabeigšanai ir zems, vienlaikus ignorējot un neatspēkojot Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas norādītos iebildumus, radot maldīgu priekšstatu valdībai par projekta finansēšanas riskiem.

10. Izmeklēšanas komisija secina, ka Ministru kabinets 2016. gada 24. augustā pieņēma rīkojumu Nr. 468. “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica””, kurā “Rail Baltica” trase tika noteikta tāda pati, kā Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 467. “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecībai paredzētās darbības akceptu” un šie rīkojumi ir pieņemti pirms pilnsabiedrības “RB Latvija” 2016. gada 31. oktobra noslēguma ziņojuma iesniegšanas.

11. Izmeklēšanas komisija secina, ka Ministru kabinets 2016. gada 24. augustā ir apstiprinājis “Rail Baltica” projekta trases novietojumu Latvijas teritorijā 1.kārtas darbu veikšanai, kas jāīsteno līdz 2022. gadam.

12. Izmeklēšanas komisija secina, ka Ministru kabineta rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica”"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka grozījumu projekts par rīkojuma papildināšanu ar 17 reģionālajām stacijām nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem. Ministru kabinetam apstiprinot šī rīkojuma grozījumus, tas pieņēma visa projekta tvēruma būtiskas izmaiņas, pat neparedzot šo izmaiņu izmaksu aprēķinu.

13. Būtiski norādīt, ka uz galaziņojuma apstiprināšanas dienu joprojām Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 ir iekļautas 17 reģionālās stacijas, kaut arī ir zināms, ka Eiropas Komisija nefinansēs reģionālo staciju būvniecības izmaksas.

14. Izmeklēšanas komisija konstatē, ka AS «RB Rail» akcionāru līgumā “Rail Baltica” projekta trase ir norādīta tāda, kā tika ierosināts AECOM pētījumā, ar pieslēgumu Viļņa-Kauņa kā dzelzceļa daļu, tomēr AECOM pētījumā norādītais “Rail Baltica” trases variants ir bez Rīgas centrālās stacijas un savienojuma ar lidostu «Rīga».

15. Izmeklēšanas komisija secina, ka projekta izmaiņas tiek veiktas gan projektēšanas laikā, gan jau aktīvā būvniecības fāzē, kas ne tikai palielina projekta kopējo apjomu un izmaksas, bet arī būtiski atliek būvdarbu sākšanu.

16. Izmeklēšanas komisija secina, ka Satiksmes ministrija 2014. gada 15. oktobrī kā pirmo SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» valdes locekli iecēla Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku Dinu Merirandu, kuram nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kurš, lai arī, pēc

Izmeklēšanas komisijas sēdē noskaidrotā, tika iecelts tikai kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus veica līdz 2017. gada 30. oktobrim. Dins Merirands no 2013. gada līdz 2024. gadam paralēli ir pildījis arī valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus Satiksmes ministrijā. Dins Merirands ir bijis atbildīgas par Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentu.

17. Tādējādi Izmeklēšanas komisija secina, ka “Rail Baltica” projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas iesaiste (tai skaitā Finanšu ministrijas iniciatīvas iesaistīties) ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023. gadam, kā arī valsts budžeta dokumentu paketēs netiek atspoguļota pilnīga informācija par projektam apstiprināto un ikgadēji apguvei plānoto finansējumu, kā arī budžeta ilgtermiņa saistībām, kas izriet no noslēgtajiem un vēl CEF līgumiem.

18. Izmeklēšanas komisija konstatē, ka jau 2014.gada sākumā tika veiktas pirmās “Rail Baltica” projekta izmaksu aplēses, kurās tika iekļauts savienojums ar lidostu Rīga un pieslēgums pamatlīnijai pie Baldones, kura izmaksas plānotas 2,17 miljardu euro apmērā.

19. Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi Ministru kabinetam patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Izmeklēšanas komisija ir arī konstatējusi, ka Satiksmes ministrija jau savās 2021. gada prezentācijās “Rail Baltica” projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu euro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka “Rail Baltica” projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi euro bez inflācijas.

20. Izmeklēšanas komisijā tika konstatēts, ka ne pilnsabiedrība “RB Latvija”, «Ernst & Young Baltic», «RB Rail» AS, SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas», kā arī Satiksmes ministrijas amatpersonas “Rail Baltica” projekta sākuma stadijā pienācīgi neveica salīdzinošo izmaksu novērtēšanu ar citiem dzelzceļa projektiem Eiropā.

21. Izmeklēšanas komisija apšauba „Ernst & Young Baltic” veiktā pētījuma (CBA) atbilstību, pareizību un lietderību.

22. BCG ziņojums nesniedz pilnvērtīgu ieskatu projekta izmaksu pieauguma iemeslos.

23. BCG ziņojumā nepieciešamās izmaksas infrastruktūras uzturēšanai, visticamāk, ir novērtētas pārlieku augstas, jo tās sevī ietver arī uzkrājumu veidošanu aktīvu nolietojuma novēršanai. Novērtējot nākotnes infrastruktūras atjaunošanas izmaksas, secinām, ir piemērota viena aprēķina metodika pie atšķirīgiem inženiertehniskajām būvju tipiem (piemēram tilti un dzelzceļa līnija).

24. Komisija konstatē, ka katra CEF uzsaukuma finansējuma apmērs, uz ko var pretendēt “Rail Baltica”, nav pietiekams, lai vienas aktivitātes rezultātā varētu iegūt funkcionējošu objektu, kā rezultātā funkcionējošu infrastruktūras objektu var pabeigt tikai pēc vairāku finansēšanas līgumu izpildes.

25. Komisija secina, ka CEF projekta uzsaukumos atšķiras attiecināmās tiešās izmaksas, tā piemēram, ja kādā no uzsaukumiem konkrētā aktivitāte ir atbalstīta, tas negarantē, ka turpmākajos uzsaukumos tā tiks turpināta atbalstīt.

26. PIK konstatē, ka CEF projekta uzsaukumos netiek finansētas pasažieru staciju (ēku), tostarp reģionālo staciju būvniecība, infrastruktūras apkopes punktu un ritošā sastāva apkalpes punktu būvniecība, kustības vadības centru projektēšana un būvniecība, kaut gan visi minētie objekti ir neatņemama dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras sastāvdaļa.

27. Komisija konstatē, ka - likumos par gadskārtējo valsts budžetu un vidējā termiņa budžeta “Rail Baltica” projektam plānots valsts budžeta līdzfinansējums 15% apmērā.

28. PIK secina, ka Ministru kabinets par projekta īstenošanu un ar projekta saistītām problēmām, tai skaitā finansējumu, lemj fragmentāri.

29. Izvērtējot Latvijas valdības lēmumu pieņemšanas ātrumu un pieejamo finansējumu “Rail Baltica” projektam, Izmeklēšanas komisijai rodas pamatotas šaubas, ka “Rail Baltica” projekta pirmā kārta varētu tikt realizēta līdz 2030.gadam, jo paredzamais pamattrases pabeigšanas termiņš ir atkarīgs no finansējuma pieejamības. Paredzams, ka bez finansējuma ierobežojumiem projekts pirmā fāzē tiks pabeigts no 2030. līdz 2032. gadam. Ar paredzamajiem finansējuma ierobežojumiem ir paredzēts, ka projekts tiks būvēts pa posmiem, pirmā fāze tiks pabeigta 2030. gadā un pārējais tiks pabeigts aptuveni 2040. gadā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas kā konstitucionālās kontroles formas uzdevums tās veiktās pārbaudes ietvaros neietver nedz personu vainas noskaidrošanu, nedz arī to sodīšanu, kas ir izmeklēšanas iestādēm un tiesām piekritīgs jautājums. Tomēr parlamentārās izmeklēšanas komisija nav ierobežota, ja uzskata to par nepieciešamu, dot tādu savas pārbaudes ietvaros noskaidroto faktu novērtējumu, kas var kalpot par pamatu arī attiecīgu personu juridiskās atbildības pārbaudei.

Kopsakarā ar minēto, strikti ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, komisija savas pārbaudes ietvaros ir apzinājusi tās RB dzelzceļa projekta īstenošanā iesaistītās personas, kurām bija būtiska loma attiecīgajā procesā.

Komisija uzskata par nepieciešamu šīs personas norādīt arī savā galaziņojumā, lai veicinātu atklātumu, arī tiesiskumu, kā arī sekmētu valsts amatpersonu atbildību, tostarp arī politisko atbildību par savu amata pienākumu pienācīgu īstenošanu.

Galaziņojumā norādītas tās personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Tādējādi “sarkanajā sarakstā” (1. – 3.) ir iekļautas tās personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, kas noteica to, ka ir būtiski apdraudēta projekta īstenošana, atbilstoši nerīkojoties, lai tās novērstu. Tādējādi bez adekvāta pamatojuma tika sagatavoti valdības lēmumu projekti, nesniedzot izšķiroši svarīgu informāciju par projekta objektīvām izmaksām vai valsts vārdā uzņemoties saistības, kurām nebija finanšu seguma utt.

“Oranžajā sarakstā” (4. – 14.) minētas tās personas, kurām komisijas ieskatā projekta īstenošanā bija atbilstīgi jārīkojas, bet viņas to nedarīja, pieļāva bezdarbību vai neuzmanību vai nevērīgi pildīja savus amata pienākumus.

Savukārt “dzeltenajā sarakstā” (15. – 18.) Komisija norāda arī uz tām personām, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Ar visu galaziņojumu iespējams iepazīties šeit:

https://railbaltica.saeima.lv/galazinojums.

Novērtē šo rakstu: