„Rail Baltica” projekta vadībā pieļautās kļūdas vairs nevar noslēpt. Kurš vainīgs, un vai kāds par to atbildēs?
Aivars Strakšas15.12.2023.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
„Rail Baltica” projekts ievelkas laikā, un izrādās, ka pēkšņi tas ir kļuvis trīs līdz četras reizes dārgāks. Noskatoties Jāņa Dombura raidījumu, rodas daži secinājumi.
- Tālis Linkaits, būdams satiksmes ministrs, kaut kādu iemeslu dēļ nesekoja projekta norisei, ignorēja RB Rail rakstiskos brīdinājumus par problēmām ar projekta ieviešanu.
- "Eiropas dzelzceļa līniju" vadība acīmredzami netiek galā ar saviem pienākumiem. It sevišķi jautājumos par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
- Tālis Linkaits uzskatīja, ka viss ir kārtībā un nevirzīja jautājumus uz valdību, kas brīdinātu par riskiem termiņu un dramatiski pieaugušo izmaksu dēļ.
- Krišjānis Kariņš, būdams premjers, valsts stratēģiskās nozīmes projektam neveltīja nekādu īpašu uzmanību un nenodrošināja atbilstošu kontroli pār Satiksmes ministriju šajā jomā.
- trauksmi sāka celt tikai Tāļa Linkaita pēctecis ministra amatā Jānis Vitenbergs, kurš izvilka šo problēmu gaismā.
- Bēdīgais secinājums - kā finansēt Rail Baltica, sapratnes joprojām nevienam nav. Ir tikai cerības uz ES fondu naudu.
- Atbildīgo amatpersonu teiktajā nebija pārliecības par projekta pabeigšanu līdz 2030. gadam, un tas arī saprotams, jo naudas pagaidām nav.
- politiķi turpina būvēt sapņu pilis bez jebkādas sapratnes, kā tās apmaksāt. "Es uzskatu un es panākšu" ir tā kā par maz projekta realizācijai.
No nesenās vēstures - ja paskatās uz Linkaita darbībām Rail Baltica projekta sakarā, tad var ieraudzīt, ka projekta realizācijas vietā akcents tika uzlikts uz projekta apsaimniekošanu, jeb pareizu naudas līdzekļu apguvi.
Vispirms "Eiropas dzelzceļa līnijās", ieceļot valdes priekšsēdētāja amatā Kasparu Vingri, kura biogrāfijā nav nekādas norādes uz pieredzi un spējām vadīt šāda līmeņa projektus.
Otrkārt, kaut kādu dīvainu sakritību dēļ par Nekustamo īpašumu atsavināšanas un apsaimniekošanas departamenta vadītāju ieceļ Janu Upenieci, kas esot Linkaita padomnieka Uģa Upenieka sieva.
Varbūt vajadzētu uzņemties arī atbildību par paša iecelto "augstas klases speciālistu" darba rezultātu?
Tas kas man nekļuva skaidrs. Esot pasūtīts jauns projekta izmaksu/ienākumu vērtējums. Ko cer sagaidīt no šī vērtējuma, ja projekta izmaksas pieaugušas trīs līdz četras reizes, bet jau iepriekšējais aprēķins bija stipri pievilkts aiz ausīm. Vai ir redzami kādi ieguvumi, kas ir trīs līdz četras reizes lielāki, nekā sākotnēji plānots?
Ko darīs, saņemot šādu vērtējumu? Pārtrauks projektu?
P.S. Vispār jau tipiska kļūda. Nedrīkst uzsākt investīciju projektus, ja nav sapratnes, kā tos finansēs. Pieņēmums - gan jau kaut kā - parasti beidzas slikti. Gan privātajā, gan publiskajā jomā.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
