„Rail Baltica”: sajūta, ka ministrijas dzīvo paralēlās realitātēs
Andris Kulbergs20.04.2025.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Man jau galva griežas. Tikko Saeimas Ārlietu komisijā ministrijas paziņoja, ka Rail Baltica neesot daļa no Latvijas militārās aizsardzības plāna un ka nav nepieciešams mainīt tā statusu uz militāro, jo Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija uzskata, ka tas neko nedos un nav jēgas skraidīt pa Briseles gaiteņiem pakaļ naudai. Ārlietu ministrijai pat nav dots uzdevums meklēt finansējumu.
Tas viss ir pilnīgi pretēji tam, ko mēs esam piedāvājuši:
- Mainīt Rail Baltica statusu no civilā uz militāro;
- Kopā ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju vienoties par kopīgu pieprasījumu ES, lai pārdalītu neizmantotos ES fondu līdzekļus ārējās drošības infrastruktūras stiprināšanai;
- Skaidri uzdot uzdevumu Ārlietu ministrijai, diplomātiskajam korpusam, vēstniekiem, premjerei un prezidentam – meklēt finansējumu!
Un tad… pēc mirkļa Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs paziņo, ka Rail Baltica ir ļoti nozīmīgs militārās drošības projekts un ka jācīnās kopā ar Poliju par finansējumu Briselē. Turklāt – ka milzu kļūda bijusi būvēt stacijas, nevis pamattrasi.
Paga, ko? Tikai pirms pusgada jūs paši kliedzāt, ka jābūvē "Rīgas Cilpa"!
Ja nu tiešām vēlamies būvēt pamattrasi, varbūt sāksim ar elementāro? Projekti nav gatavi. No 200 km Latvijas posma projektēšana pabeigta tikai 43 km. Bez projektiem nav, ko būvēt. Varbūt jāpārņem projektēšana no RB Rail, kā to sen izdarījuši lietuvieši un igauņi? Varbūt jāsamazina tehniskās prasības no LOD450 uz LOD300, kas šobrīd smagi kavē un sadārdzina procesu?
Šobrīd sajūta, ka ministrijas dzīvo paralēlās realitātēs. Vienu stāsta komisijā, citu – TV ēterā. Bet ikdienā – nekas nenotiek.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
