„Rail Baltica”: sajūta, ka ministrijas dzīvo paralēlās realitātēs
Andris Kulbergs20.04.2025.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Man jau galva griežas. Tikko Saeimas Ārlietu komisijā ministrijas paziņoja, ka Rail Baltica neesot daļa no Latvijas militārās aizsardzības plāna un ka nav nepieciešams mainīt tā statusu uz militāro, jo Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija uzskata, ka tas neko nedos un nav jēgas skraidīt pa Briseles gaiteņiem pakaļ naudai. Ārlietu ministrijai pat nav dots uzdevums meklēt finansējumu.
Tas viss ir pilnīgi pretēji tam, ko mēs esam piedāvājuši:
- Mainīt Rail Baltica statusu no civilā uz militāro;
- Kopā ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju vienoties par kopīgu pieprasījumu ES, lai pārdalītu neizmantotos ES fondu līdzekļus ārējās drošības infrastruktūras stiprināšanai;
- Skaidri uzdot uzdevumu Ārlietu ministrijai, diplomātiskajam korpusam, vēstniekiem, premjerei un prezidentam – meklēt finansējumu!
Un tad… pēc mirkļa Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs paziņo, ka Rail Baltica ir ļoti nozīmīgs militārās drošības projekts un ka jācīnās kopā ar Poliju par finansējumu Briselē. Turklāt – ka milzu kļūda bijusi būvēt stacijas, nevis pamattrasi.
Paga, ko? Tikai pirms pusgada jūs paši kliedzāt, ka jābūvē "Rīgas Cilpa"!
Ja nu tiešām vēlamies būvēt pamattrasi, varbūt sāksim ar elementāro? Projekti nav gatavi. No 200 km Latvijas posma projektēšana pabeigta tikai 43 km. Bez projektiem nav, ko būvēt. Varbūt jāpārņem projektēšana no RB Rail, kā to sen izdarījuši lietuvieši un igauņi? Varbūt jāsamazina tehniskās prasības no LOD450 uz LOD300, kas šobrīd smagi kavē un sadārdzina procesu?
Šobrīd sajūta, ka ministrijas dzīvo paralēlās realitātēs. Vienu stāsta komisijā, citu – TV ēterā. Bet ikdienā – nekas nenotiek.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
