Raivja Dzintara vadīta biedrība jau gadiem pārtiek no anonīmiem ziedojumiem
PIETIEK25.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vismaz kopš 2013. gada tagadējā Saeimas deputāta Raivja Dzintara (Nacionālā apvienība) vadīta biedrība Sargi valodu un Latviju, kas par savu darbības mērķi pasludinājusi „latviešu valodas un citu nacionālo bagātību aizstāvību” pārtiek tikai no viena veida ienākumiem – pilnīgi anonīmiem nezināmu personu ziedojumiem.
Dzintara (attēlā pa kreisi) vadītā biedrība Sargi valodu un Latviju līdz šim bija zināma kā struktūra, ko Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir izmantojusi kā „naudas maku” savām akcijām un pasākumiem.
Tā, piemēram, pērn šī biedrība tika izmantota, lai apmaksātu naudas balvas Nacionālās apvienības rīkotā radošu darbu konkursa "Aicini amatpersonu runāt latviski!" uzvarētājiem.
Taču, kā rāda Lursoft dati, vismaz pēdējos piecus gadus vienīgais Dzintara vadītās biedrības ienākumu avots ir pilnīgi anonīmi, vismaz oficiāli nekur nefiksēti ziedojumi, ko veikušas publiski neatklātas personas.
Saskaņā ar biedrības iesniegtajiem gada pārskatiem 2008. gadā dibinātā biedrība 2013. gadā kopā ieņēmumos saņēmusi 14 351 eiro, no kuriem 1213 eiro guvusi saimnieciskajā darbībā, bet visu pārējo summu – 13 138 eiro saņēmusi no anonīmiem ziedotājiem „neierobežotai lietošanai”.
Gadu vēlāk Dzintara vadītā biedrība „citos ieņēmumos” saņēmusi 1394 eiro, bet visus pārējos ieņēmumus atkal guvusi no saviem anonīmajiem labvēļiem – kopā 13 263 eiro jau atkal „neierobežotai lietošanai”.
2015. gadā biedrība no saviem slepenajiem labvēļiem anonīmos ziedojumos „latviešu valodas un citu nacionālo bagātību aizstāvībai” saņēmusi jau divreiz lielāku summu – 26 459 eiro, kas arī bijuši gandrīz vienīgais biedrības ieņēmumu avots.
Gadu vēlāk Dzintara vadība biedrībā „citos ieņēmumos” no nezināmām personām saņēmusi jau apaļus 10 000 eiro, bet tikpat anonīmie ziedotāji organizācijai sametuši mazāku summu nekā 2015. gadā – tikai 15 667 eiro.
Savukārt pērn anonīmie ziedotāji atkal bijuši dāsnāki un biedrībai „latviešu valodas un citu nacionālo bagātību aizstāvībai” saziedojuši jau 20 985 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties ar biedrību, lai noskaidrotu, kādā veidā to „atrod” anonīmie ziedotāji un kādu iemeslu dēļ tiek slēptas biedrības naudas devēju identitātes.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
