Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts Kultūrkapitāla fonda naudas dīvainajiem piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, nācies pārliecināties, ka padomju laiku tikumi vēl nav miruši: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdes protokols, labākajās „tautas ienaidnieku” meklēšanas tradīcijās rakstniecei pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”.

Šā gada augusta beigu publikācijā Latvijas Avīzē Mārtuža bija atklājusi gan to, kas ir Kultūrkapitāla fonda (VKKF) vērtētāju iecienītās izdevniecības un autori, kam „VKKF namā automātiski ieslēgta zaļā gaisma”, gan to, ka fonds „bijis vēlīgs arī pret dažiem mākoņos balstītiem projektiem”.

Mārtuža norādīja arī uz to, ka jau tā nelielā nauda bieži vien tiek piešķirta gan tā arī nerealizētiem projektiem, gan uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti darbiem, kuriem patiesībā būtu vajadzējis startēt citā projektu sadaļā (literatūras pabalsti tiek piešķirti filmām), gan uz to, ka reizēm summas ir vienkārši „kliedzoši neatbilstošas”.

Tā, piemēram, „Laura Laurušaite par rubrikas Avīžu kiosks sagatavošanu Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai palaikam saņem no Ls 600 – 1200. Īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem plānajā mazizmēra avīzē ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”.

Publikācijā bija norādīts arī uz to, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs – abi neesot vēlējušies noklusēt, ka fonda pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai. „Ja piešķir tikai divām izdevniecībām un pieciem autoriem (tiem pašiem) gadu no gada un katru reizi, tāds īss pētījums sanāk…” – tā Dreika komentējusi Mārtužas nodomu analizēt naudas piešķīrumus no fonda līdzekļiem.

Mārtuža bija minējusi arī konkrētus „radu būšanas” piemērus: „VKKF direktora Edgara Vērpes dzīvesbiedre ir galvenā redaktore žurnālam Dizaina studija, kuru izdod fonda dāsni atbalstītais Neputns. Intereses pēc mēģināju no pieejamiem cipariem iegūt summas, ko gada laikā no VKKF saņem SIA Neputns. Programmā Vizuālā māksla sanāk apmēram Ls 150 000, starpnozarē – Ls 100 000 plus ieguvums izdevējdarbības atbalstam. E. Vērpes dēls publicējas žurnālā Mūzikas Saule un interneta portālā Satori.lv, kuri arī tiek pie dāsna finansējuma, līdzīgi kā Jauno mediju kultūras centrs RIX – C, ar ko saistīta fonda direktora ģimene.”

„VKKF lēnām pārtop tādā kā paradīzes dārza atslēgu turētājā. Tāpēc arī literārajā vidē milst skepse (diemžēl skaļi to paust nebija piedabūjams neviens pazīstams rakstnieks – viegli prognozēt, kā tas atbalsosies projektu vērtēšanā…). Skepse un arvien lielāka milst par to, vai visi VKKF maizē uzturētie tiešām būs visas tautas rakstnieki vai paliks vien dižums fondam pietuvināto recenzentu vērtējumos,” – tādu secinājumu savā publikācijā bija izteikusi Mārtuža.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības šā gada 31. augusta valdes sēdes protokola izraksts, par šiem izteikumiem Mārtužai nācās organizācijas vadības priekšā atbildēt jau piecas dienas pēc publikācijas. Lai izraksts neko nezaudētu no izteiksmīguma, to publicējam pilnībā.

Izraksts no protokola: LRS Valdes sēde 31.08.2010, plkst.17

 

Piedalās:

Valde: L.Silova, V.Rūmnieks, J.Jurkāns, I.Kolmane, R.Briedis, M.Bērziņš, S.Vensko, D.Dreika, M.Treimane, L.Muktupāvela.

Revīzijas komisija: V.Rūja, D.Grīnvalds, J.Zvirgzdiņš, A.Jundze.

Uzaicināta – Eva Mārtuža (sēdei sākoties, ieslēdz diktofonu).

 

Darba kārtībā:

Evas Mārtužas publikācijas Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010) apspriešana (sk.pielikumā).

 

I.Kolmane: piedāvā īsu rezumējumu viedoklim par E.Mārtužas publikāciju. Kopš 26.08.2010. nācies uzklausīt gan sašutušus rakstniekus, gan izdevējus (LGA). Vienojamies neizplūst sīkumos, bet domāt, ar kādu lēmumu apspriešanai der vainagoties – vai un kāda ir LRS reakcija.

1) Publikācijas pamatā būtībā ir diskusija par literatūru – kuri darbi/autori būtu vērtīgi un tāpēc no valsts (VKKF personā) puses atbalstāmi. Implicītais pieņēmums – darba vērtību nosaka tā lasītāju skaits (šeit – vienā vienīgā Talsu bibliotēkā) un VKKF pienākums ir atbalstīt darbus, kam ir daudz lasītāju. Tā vietā, lai kolēģus un sabiedrību rosinātu diskutēt par elitārās/populārās literatūras attiecībām un pareizāko valsts atbalstu kultūrai, autore nākusi klajā ar VKKF mājaslapā atrodamu ierakstu šauri vienpusīgu traktējumu, kas:

- liek apšaubīt VKKF pastāvēšanas lietderību brīdī, kad visa kultūras nozare daudz maz vienoti cīnās par tā saglabāšanu, stiprināšanu un budžetu;

- sarīda LRS biedrus citu pret citu – VKKF atbalstītie pret atraidītajiem (ignorējot daudzkārtējus nepiešķīrumus atbalstītajiem);

- aizskar konkrētas privātpersonas un izdevniecības (tiesu darbi garantēti);

- aizskar ļoti daudzus kolēģus, kas gadu gaitā rotācijas kārtībā strādājuši VKKF ekspertu statusā;

2) Raksts uzdots par pētniecisko žurnālistiku – it kā kaut kas izpētīts, bet nesaprotamas izlases kārtībā, tabulas, cipari. Arī tabulās un ciparos kļūdas, aplamības (Dienas Grāmatai pierakstīts 2010. gada piešķīrums Dienas medijiem, Gundaram Ignatam pierakstīts Ulža Bērziņa dz.krājums Saruna ar Pastnieku u.tml.)

3) Attaisnojums – VKKF vājās sabiedriskās attiecības, plašai publikai netiek skaidrots, kā un kāpēc fondā viss notiek tā, kā notiek. Tas, kas tiek publicēts VKKF mājaslapā, tiešām atstāj vietu aizdomām, neskaidrībām, insinuācijām. Taču – korekti būtu, ja Eva Mārtuža savu pētījumu godīgi nosauktu par VKKF mājaslapas kritiku, nevis uzdotu par objektīvu īstenības atspoguļojumu. Jāatgādina, ka arī klātesošie pārstāv ne tikai rakstniekus, bet arī izdevējus, žurnālistus un bibliotekārus, apspļaudīta ir visa nozare.

I.Kolmane aicina Evu Mārtužu izskaidrot savu darbu, pēc tam – lai klātesošie pauž visu, kas paužams, līdztekus – domājam, kāds būs lēmums. (Litas Silovas rakstisks viedoklis – pielikumā.)

E.Mārtuža: esmu darījusi savu darbu, man līdzi ir visas izdrukas, lūdzu! Kad sāku skatīties, pati biju satriekta – par mīluļu būšanu, kas piešķīrumos skaidri redzama. Pētījumu turpināšu, literatūras nozare vēl nav nekas salīdzinājumā ar citām. LRS jāsāk ar to, lai attīrītu literatūras nozari – kāpēc tur filmas, muzeji?

I.Kolmane: jāsaprot, ka šogad likvidēta starpnozare, tās projekti sadalīti pa piekritīgajām nozarēm līdz ar finansējumu. Attīrot nozari, kā tu saki, naudas tajā paliks mazāk, nevis vairāk, finansējums seko projektam. Un raksta sakarā – izskatās viens no diviem: vai nu tas tapis pēc pasūtījuma („atmaskot” VKKF), vai arī ir klaji neprofesionāls pētījums, žurnālista brāķis.

E.Mārtuža: tas ir mans skatījums, mans redzējums, un šajos laikos darbu arī negribu pazaudēt.

D.Grīnvalds: lai Eva atbild tikai uz diviem jautājumiem, ar to pietiktu. Viens – kāda ir tava pozitīvā programma? Ja viss ir tik slikti, ko tu piedāvā vietā? Rakstā par to nav ne vārda. Otrs – VKKF ir vajadzīgs vai nav?

E.Mārtuža: kāpēc man tas būtu jāsaka? Piemērs – Vītola fonds, tur 3 cilvēki izskata daudz vairāk projektu nekā VKKF, tiek galā.

I.Kolmane: tad tu gribētu, lai fonda vietā finansējumu dalītu viens Kultūras ministrijas ierēdnis?

E.Mārtuža: to naudu, kas VKKF ir gadā, var sadalīt neliela grupa ekspertu, pa vienam no katras nozares.

D.Grīnvalds: lūdzu to ieprotokolēt.

M.Bērziņš: iebilstu pret insinuācijām, kas rakstā vērstas pret literatūras nozares kuratori Janu Rudzīti. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Esmu stāvējis pie VKKF pirmsākumiem (pirmais fonda direktors), kuratori ir tehniski darbinieki, kam nav tiesību piedalīties lemšanā un kas ekspertu lēmumus neiespaido. Savāc projektus un atskaites, sasauc un protokolē sēdes. Tas pats attiecas uz E.Vērpi. Direktors finansējumu nedala – vada iestādes darbu.

A.Jundze: ļoti smags trieciens, raksta dēļ jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka.

D.Grīnvalds: nozare sašmucēta – tagad esam to nodemonstrējuši.

A.Jundze: rakstnieki jau nekad nav bijuši sevišķi vienoti, un pie tā paši esam vainīgi. Bet tagad visi LRS sarīdīti kā nekad. Stulba sašķeltība.

I.Kolmane atgādina, ka LRS statūtos ir punkts 5.12.3. – [biedru var izslēgt, ja viņš] ar savu rīcību kaitē LRS godam vai kavē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu.

E.Mārtuža: ak tad te ir partkoms? Rakstnieku savienības vārds rakstā nav minēts, tikai atsevišķi rakstnieki.

I.Kolmane: arī tu esi Rakstnieku savienība – LRS ir rakstnieki! Un kāpēc LRS vārds nav minēts? Arī LRS ir starp tiem, kam piešķīrumi regulāri. Piemēram, Dzejas dienām.

E.Mārtuža: par Dzejas dienām – tas ir atsevišķs stāsts.

I.Kolmane aicina D.Dreiku paskaidrot, vai viņa tiešām savulaik aizgājusi no VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas tāpēc, ka nevēlējusies „noklusēt, ka VKKF pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai”.

D.Dreika min vairākus piemērus: piešķīrumu Ojāra Kalniņa dēla braucienam uz ASV, kur dibināmi sakari ar izdevējiem. Nav dzirdēts, ka tas ar kaut ko būtu vainagojies. Ir cūcības. Pastāvīgi kauns ārzemēs – par smieklīgi mazajiem piešķīrumiem latviešu autoru izdevumiem. Jāatbild, vai N.Ikstena esot četrreiz lielāka klasiķe par Z.Skujiņu, kura grāmatai no Latvijas puses atvēlēti 200 eiro. Vai vācu izdevējam, kurš saņēmis atbildi, ka viņa pieteikums „nav prioritāte”. Cilvēki nesaprot.

E.Mārtuža: Berelim par Volkovas grāmatu tūkstoši, bet I.Baueres grāmata par Skalbes Lizeti noraidīta kā neaktuāla.

I.Kolmane: zinu, ko Berelis teiktu, ja būtu klāt – Volkovas grāmata ir daudz labāka.

L.Silova: taisnība – Volkovai unikāls pētījums, Bauerei lektīra ar pārrakstītiem tekstiem.

R.Briedis norāda, ka raksta autore nekorekti uzbrukusi apgādam Neputns, kas dzeju izdod nepavisam ne tāpēc, ka tas būtu rentabli. Laima Slava vienkārši mīl dzeju, un, nez, kas no Latvijas dzejas ainas paliktu pāri, ja Neputnu no tās izsvītrotu.

I.Kolmane aicina valdi rezumēt LRS reakciju. Daudzi tādu gaida. Jāizšķiras – vai reaģējam publiskā telpā?

A.Jundze: publiskai reakcijai jānāk no VKKF. Evai rakstīt nevaram aizliegt. No mūsu viedokļa šī vispirmām kārtām ir LRS iekšējā lieta.

Valde nolemj:

iepazinušies ar E.Mārtužas publikāciju Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010), aicinām raksta autori turpmāk atturēties no LRS biedru savstarpējas sarīdīšanas, jo sevišķi publiskajā telpā. Vienlīdz aicinām VKKF strādāt pie fonda attiecībām ar sabiedrību, skaidrojot savu darbību publiskajā telpā un savus lēmumus, sevišķi noraidījumus, projektu pieteicējiem, rūpīgi izvērtējot formulējumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...