Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts Kultūrkapitāla fonda naudas dīvainajiem piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, nācies pārliecināties, ka padomju laiku tikumi vēl nav miruši: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdes protokols, labākajās „tautas ienaidnieku” meklēšanas tradīcijās rakstniecei pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”.

Šā gada augusta beigu publikācijā Latvijas Avīzē Mārtuža bija atklājusi gan to, kas ir Kultūrkapitāla fonda (VKKF) vērtētāju iecienītās izdevniecības un autori, kam „VKKF namā automātiski ieslēgta zaļā gaisma”, gan to, ka fonds „bijis vēlīgs arī pret dažiem mākoņos balstītiem projektiem”.

Mārtuža norādīja arī uz to, ka jau tā nelielā nauda bieži vien tiek piešķirta gan tā arī nerealizētiem projektiem, gan uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti darbiem, kuriem patiesībā būtu vajadzējis startēt citā projektu sadaļā (literatūras pabalsti tiek piešķirti filmām), gan uz to, ka reizēm summas ir vienkārši „kliedzoši neatbilstošas”.

Tā, piemēram, „Laura Laurušaite par rubrikas Avīžu kiosks sagatavošanu Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai palaikam saņem no Ls 600 – 1200. Īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem plānajā mazizmēra avīzē ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”.

Publikācijā bija norādīts arī uz to, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs – abi neesot vēlējušies noklusēt, ka fonda pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai. „Ja piešķir tikai divām izdevniecībām un pieciem autoriem (tiem pašiem) gadu no gada un katru reizi, tāds īss pētījums sanāk…” – tā Dreika komentējusi Mārtužas nodomu analizēt naudas piešķīrumus no fonda līdzekļiem.

Mārtuža bija minējusi arī konkrētus „radu būšanas” piemērus: „VKKF direktora Edgara Vērpes dzīvesbiedre ir galvenā redaktore žurnālam Dizaina studija, kuru izdod fonda dāsni atbalstītais Neputns. Intereses pēc mēģināju no pieejamiem cipariem iegūt summas, ko gada laikā no VKKF saņem SIA Neputns. Programmā Vizuālā māksla sanāk apmēram Ls 150 000, starpnozarē – Ls 100 000 plus ieguvums izdevējdarbības atbalstam. E. Vērpes dēls publicējas žurnālā Mūzikas Saule un interneta portālā Satori.lv, kuri arī tiek pie dāsna finansējuma, līdzīgi kā Jauno mediju kultūras centrs RIX – C, ar ko saistīta fonda direktora ģimene.”

„VKKF lēnām pārtop tādā kā paradīzes dārza atslēgu turētājā. Tāpēc arī literārajā vidē milst skepse (diemžēl skaļi to paust nebija piedabūjams neviens pazīstams rakstnieks – viegli prognozēt, kā tas atbalsosies projektu vērtēšanā…). Skepse un arvien lielāka milst par to, vai visi VKKF maizē uzturētie tiešām būs visas tautas rakstnieki vai paliks vien dižums fondam pietuvināto recenzentu vērtējumos,” – tādu secinājumu savā publikācijā bija izteikusi Mārtuža.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības šā gada 31. augusta valdes sēdes protokola izraksts, par šiem izteikumiem Mārtužai nācās organizācijas vadības priekšā atbildēt jau piecas dienas pēc publikācijas. Lai izraksts neko nezaudētu no izteiksmīguma, to publicējam pilnībā.

Izraksts no protokola: LRS Valdes sēde 31.08.2010, plkst.17

 

Piedalās:

Valde: L.Silova, V.Rūmnieks, J.Jurkāns, I.Kolmane, R.Briedis, M.Bērziņš, S.Vensko, D.Dreika, M.Treimane, L.Muktupāvela.

Revīzijas komisija: V.Rūja, D.Grīnvalds, J.Zvirgzdiņš, A.Jundze.

Uzaicināta – Eva Mārtuža (sēdei sākoties, ieslēdz diktofonu).

 

Darba kārtībā:

Evas Mārtužas publikācijas Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010) apspriešana (sk.pielikumā).

 

I.Kolmane: piedāvā īsu rezumējumu viedoklim par E.Mārtužas publikāciju. Kopš 26.08.2010. nācies uzklausīt gan sašutušus rakstniekus, gan izdevējus (LGA). Vienojamies neizplūst sīkumos, bet domāt, ar kādu lēmumu apspriešanai der vainagoties – vai un kāda ir LRS reakcija.

1) Publikācijas pamatā būtībā ir diskusija par literatūru – kuri darbi/autori būtu vērtīgi un tāpēc no valsts (VKKF personā) puses atbalstāmi. Implicītais pieņēmums – darba vērtību nosaka tā lasītāju skaits (šeit – vienā vienīgā Talsu bibliotēkā) un VKKF pienākums ir atbalstīt darbus, kam ir daudz lasītāju. Tā vietā, lai kolēģus un sabiedrību rosinātu diskutēt par elitārās/populārās literatūras attiecībām un pareizāko valsts atbalstu kultūrai, autore nākusi klajā ar VKKF mājaslapā atrodamu ierakstu šauri vienpusīgu traktējumu, kas:

- liek apšaubīt VKKF pastāvēšanas lietderību brīdī, kad visa kultūras nozare daudz maz vienoti cīnās par tā saglabāšanu, stiprināšanu un budžetu;

- sarīda LRS biedrus citu pret citu – VKKF atbalstītie pret atraidītajiem (ignorējot daudzkārtējus nepiešķīrumus atbalstītajiem);

- aizskar konkrētas privātpersonas un izdevniecības (tiesu darbi garantēti);

- aizskar ļoti daudzus kolēģus, kas gadu gaitā rotācijas kārtībā strādājuši VKKF ekspertu statusā;

2) Raksts uzdots par pētniecisko žurnālistiku – it kā kaut kas izpētīts, bet nesaprotamas izlases kārtībā, tabulas, cipari. Arī tabulās un ciparos kļūdas, aplamības (Dienas Grāmatai pierakstīts 2010. gada piešķīrums Dienas medijiem, Gundaram Ignatam pierakstīts Ulža Bērziņa dz.krājums Saruna ar Pastnieku u.tml.)

3) Attaisnojums – VKKF vājās sabiedriskās attiecības, plašai publikai netiek skaidrots, kā un kāpēc fondā viss notiek tā, kā notiek. Tas, kas tiek publicēts VKKF mājaslapā, tiešām atstāj vietu aizdomām, neskaidrībām, insinuācijām. Taču – korekti būtu, ja Eva Mārtuža savu pētījumu godīgi nosauktu par VKKF mājaslapas kritiku, nevis uzdotu par objektīvu īstenības atspoguļojumu. Jāatgādina, ka arī klātesošie pārstāv ne tikai rakstniekus, bet arī izdevējus, žurnālistus un bibliotekārus, apspļaudīta ir visa nozare.

I.Kolmane aicina Evu Mārtužu izskaidrot savu darbu, pēc tam – lai klātesošie pauž visu, kas paužams, līdztekus – domājam, kāds būs lēmums. (Litas Silovas rakstisks viedoklis – pielikumā.)

E.Mārtuža: esmu darījusi savu darbu, man līdzi ir visas izdrukas, lūdzu! Kad sāku skatīties, pati biju satriekta – par mīluļu būšanu, kas piešķīrumos skaidri redzama. Pētījumu turpināšu, literatūras nozare vēl nav nekas salīdzinājumā ar citām. LRS jāsāk ar to, lai attīrītu literatūras nozari – kāpēc tur filmas, muzeji?

I.Kolmane: jāsaprot, ka šogad likvidēta starpnozare, tās projekti sadalīti pa piekritīgajām nozarēm līdz ar finansējumu. Attīrot nozari, kā tu saki, naudas tajā paliks mazāk, nevis vairāk, finansējums seko projektam. Un raksta sakarā – izskatās viens no diviem: vai nu tas tapis pēc pasūtījuma („atmaskot” VKKF), vai arī ir klaji neprofesionāls pētījums, žurnālista brāķis.

E.Mārtuža: tas ir mans skatījums, mans redzējums, un šajos laikos darbu arī negribu pazaudēt.

D.Grīnvalds: lai Eva atbild tikai uz diviem jautājumiem, ar to pietiktu. Viens – kāda ir tava pozitīvā programma? Ja viss ir tik slikti, ko tu piedāvā vietā? Rakstā par to nav ne vārda. Otrs – VKKF ir vajadzīgs vai nav?

E.Mārtuža: kāpēc man tas būtu jāsaka? Piemērs – Vītola fonds, tur 3 cilvēki izskata daudz vairāk projektu nekā VKKF, tiek galā.

I.Kolmane: tad tu gribētu, lai fonda vietā finansējumu dalītu viens Kultūras ministrijas ierēdnis?

E.Mārtuža: to naudu, kas VKKF ir gadā, var sadalīt neliela grupa ekspertu, pa vienam no katras nozares.

D.Grīnvalds: lūdzu to ieprotokolēt.

M.Bērziņš: iebilstu pret insinuācijām, kas rakstā vērstas pret literatūras nozares kuratori Janu Rudzīti. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Esmu stāvējis pie VKKF pirmsākumiem (pirmais fonda direktors), kuratori ir tehniski darbinieki, kam nav tiesību piedalīties lemšanā un kas ekspertu lēmumus neiespaido. Savāc projektus un atskaites, sasauc un protokolē sēdes. Tas pats attiecas uz E.Vērpi. Direktors finansējumu nedala – vada iestādes darbu.

A.Jundze: ļoti smags trieciens, raksta dēļ jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka.

D.Grīnvalds: nozare sašmucēta – tagad esam to nodemonstrējuši.

A.Jundze: rakstnieki jau nekad nav bijuši sevišķi vienoti, un pie tā paši esam vainīgi. Bet tagad visi LRS sarīdīti kā nekad. Stulba sašķeltība.

I.Kolmane atgādina, ka LRS statūtos ir punkts 5.12.3. – [biedru var izslēgt, ja viņš] ar savu rīcību kaitē LRS godam vai kavē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu.

E.Mārtuža: ak tad te ir partkoms? Rakstnieku savienības vārds rakstā nav minēts, tikai atsevišķi rakstnieki.

I.Kolmane: arī tu esi Rakstnieku savienība – LRS ir rakstnieki! Un kāpēc LRS vārds nav minēts? Arī LRS ir starp tiem, kam piešķīrumi regulāri. Piemēram, Dzejas dienām.

E.Mārtuža: par Dzejas dienām – tas ir atsevišķs stāsts.

I.Kolmane aicina D.Dreiku paskaidrot, vai viņa tiešām savulaik aizgājusi no VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas tāpēc, ka nevēlējusies „noklusēt, ka VKKF pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai”.

D.Dreika min vairākus piemērus: piešķīrumu Ojāra Kalniņa dēla braucienam uz ASV, kur dibināmi sakari ar izdevējiem. Nav dzirdēts, ka tas ar kaut ko būtu vainagojies. Ir cūcības. Pastāvīgi kauns ārzemēs – par smieklīgi mazajiem piešķīrumiem latviešu autoru izdevumiem. Jāatbild, vai N.Ikstena esot četrreiz lielāka klasiķe par Z.Skujiņu, kura grāmatai no Latvijas puses atvēlēti 200 eiro. Vai vācu izdevējam, kurš saņēmis atbildi, ka viņa pieteikums „nav prioritāte”. Cilvēki nesaprot.

E.Mārtuža: Berelim par Volkovas grāmatu tūkstoši, bet I.Baueres grāmata par Skalbes Lizeti noraidīta kā neaktuāla.

I.Kolmane: zinu, ko Berelis teiktu, ja būtu klāt – Volkovas grāmata ir daudz labāka.

L.Silova: taisnība – Volkovai unikāls pētījums, Bauerei lektīra ar pārrakstītiem tekstiem.

R.Briedis norāda, ka raksta autore nekorekti uzbrukusi apgādam Neputns, kas dzeju izdod nepavisam ne tāpēc, ka tas būtu rentabli. Laima Slava vienkārši mīl dzeju, un, nez, kas no Latvijas dzejas ainas paliktu pāri, ja Neputnu no tās izsvītrotu.

I.Kolmane aicina valdi rezumēt LRS reakciju. Daudzi tādu gaida. Jāizšķiras – vai reaģējam publiskā telpā?

A.Jundze: publiskai reakcijai jānāk no VKKF. Evai rakstīt nevaram aizliegt. No mūsu viedokļa šī vispirmām kārtām ir LRS iekšējā lieta.

Valde nolemj:

iepazinušies ar E.Mārtužas publikāciju Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010), aicinām raksta autori turpmāk atturēties no LRS biedru savstarpējas sarīdīšanas, jo sevišķi publiskajā telpā. Vienlīdz aicinām VKKF strādāt pie fonda attiecībām ar sabiedrību, skaidrojot savu darbību publiskajā telpā un savus lēmumus, sevišķi noraidījumus, projektu pieteicējiem, rūpīgi izvērtējot formulējumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...