Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts Kultūrkapitāla fonda naudas dīvainajiem piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, nācies pārliecināties, ka padomju laiku tikumi vēl nav miruši: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdes protokols, labākajās „tautas ienaidnieku” meklēšanas tradīcijās rakstniecei pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”.

Šā gada augusta beigu publikācijā Latvijas Avīzē Mārtuža bija atklājusi gan to, kas ir Kultūrkapitāla fonda (VKKF) vērtētāju iecienītās izdevniecības un autori, kam „VKKF namā automātiski ieslēgta zaļā gaisma”, gan to, ka fonds „bijis vēlīgs arī pret dažiem mākoņos balstītiem projektiem”.

Mārtuža norādīja arī uz to, ka jau tā nelielā nauda bieži vien tiek piešķirta gan tā arī nerealizētiem projektiem, gan uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti darbiem, kuriem patiesībā būtu vajadzējis startēt citā projektu sadaļā (literatūras pabalsti tiek piešķirti filmām), gan uz to, ka reizēm summas ir vienkārši „kliedzoši neatbilstošas”.

Tā, piemēram, „Laura Laurušaite par rubrikas Avīžu kiosks sagatavošanu Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai palaikam saņem no Ls 600 – 1200. Īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem plānajā mazizmēra avīzē ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”.

Publikācijā bija norādīts arī uz to, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs – abi neesot vēlējušies noklusēt, ka fonda pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai. „Ja piešķir tikai divām izdevniecībām un pieciem autoriem (tiem pašiem) gadu no gada un katru reizi, tāds īss pētījums sanāk…” – tā Dreika komentējusi Mārtužas nodomu analizēt naudas piešķīrumus no fonda līdzekļiem.

Mārtuža bija minējusi arī konkrētus „radu būšanas” piemērus: „VKKF direktora Edgara Vērpes dzīvesbiedre ir galvenā redaktore žurnālam Dizaina studija, kuru izdod fonda dāsni atbalstītais Neputns. Intereses pēc mēģināju no pieejamiem cipariem iegūt summas, ko gada laikā no VKKF saņem SIA Neputns. Programmā Vizuālā māksla sanāk apmēram Ls 150 000, starpnozarē – Ls 100 000 plus ieguvums izdevējdarbības atbalstam. E. Vērpes dēls publicējas žurnālā Mūzikas Saule un interneta portālā Satori.lv, kuri arī tiek pie dāsna finansējuma, līdzīgi kā Jauno mediju kultūras centrs RIX – C, ar ko saistīta fonda direktora ģimene.”

„VKKF lēnām pārtop tādā kā paradīzes dārza atslēgu turētājā. Tāpēc arī literārajā vidē milst skepse (diemžēl skaļi to paust nebija piedabūjams neviens pazīstams rakstnieks – viegli prognozēt, kā tas atbalsosies projektu vērtēšanā…). Skepse un arvien lielāka milst par to, vai visi VKKF maizē uzturētie tiešām būs visas tautas rakstnieki vai paliks vien dižums fondam pietuvināto recenzentu vērtējumos,” – tādu secinājumu savā publikācijā bija izteikusi Mārtuža.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības šā gada 31. augusta valdes sēdes protokola izraksts, par šiem izteikumiem Mārtužai nācās organizācijas vadības priekšā atbildēt jau piecas dienas pēc publikācijas. Lai izraksts neko nezaudētu no izteiksmīguma, to publicējam pilnībā.

Izraksts no protokola: LRS Valdes sēde 31.08.2010, plkst.17

 

Piedalās:

Valde: L.Silova, V.Rūmnieks, J.Jurkāns, I.Kolmane, R.Briedis, M.Bērziņš, S.Vensko, D.Dreika, M.Treimane, L.Muktupāvela.

Revīzijas komisija: V.Rūja, D.Grīnvalds, J.Zvirgzdiņš, A.Jundze.

Uzaicināta – Eva Mārtuža (sēdei sākoties, ieslēdz diktofonu).

 

Darba kārtībā:

Evas Mārtužas publikācijas Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010) apspriešana (sk.pielikumā).

 

I.Kolmane: piedāvā īsu rezumējumu viedoklim par E.Mārtužas publikāciju. Kopš 26.08.2010. nācies uzklausīt gan sašutušus rakstniekus, gan izdevējus (LGA). Vienojamies neizplūst sīkumos, bet domāt, ar kādu lēmumu apspriešanai der vainagoties – vai un kāda ir LRS reakcija.

1) Publikācijas pamatā būtībā ir diskusija par literatūru – kuri darbi/autori būtu vērtīgi un tāpēc no valsts (VKKF personā) puses atbalstāmi. Implicītais pieņēmums – darba vērtību nosaka tā lasītāju skaits (šeit – vienā vienīgā Talsu bibliotēkā) un VKKF pienākums ir atbalstīt darbus, kam ir daudz lasītāju. Tā vietā, lai kolēģus un sabiedrību rosinātu diskutēt par elitārās/populārās literatūras attiecībām un pareizāko valsts atbalstu kultūrai, autore nākusi klajā ar VKKF mājaslapā atrodamu ierakstu šauri vienpusīgu traktējumu, kas:

- liek apšaubīt VKKF pastāvēšanas lietderību brīdī, kad visa kultūras nozare daudz maz vienoti cīnās par tā saglabāšanu, stiprināšanu un budžetu;

- sarīda LRS biedrus citu pret citu – VKKF atbalstītie pret atraidītajiem (ignorējot daudzkārtējus nepiešķīrumus atbalstītajiem);

- aizskar konkrētas privātpersonas un izdevniecības (tiesu darbi garantēti);

- aizskar ļoti daudzus kolēģus, kas gadu gaitā rotācijas kārtībā strādājuši VKKF ekspertu statusā;

2) Raksts uzdots par pētniecisko žurnālistiku – it kā kaut kas izpētīts, bet nesaprotamas izlases kārtībā, tabulas, cipari. Arī tabulās un ciparos kļūdas, aplamības (Dienas Grāmatai pierakstīts 2010. gada piešķīrums Dienas medijiem, Gundaram Ignatam pierakstīts Ulža Bērziņa dz.krājums Saruna ar Pastnieku u.tml.)

3) Attaisnojums – VKKF vājās sabiedriskās attiecības, plašai publikai netiek skaidrots, kā un kāpēc fondā viss notiek tā, kā notiek. Tas, kas tiek publicēts VKKF mājaslapā, tiešām atstāj vietu aizdomām, neskaidrībām, insinuācijām. Taču – korekti būtu, ja Eva Mārtuža savu pētījumu godīgi nosauktu par VKKF mājaslapas kritiku, nevis uzdotu par objektīvu īstenības atspoguļojumu. Jāatgādina, ka arī klātesošie pārstāv ne tikai rakstniekus, bet arī izdevējus, žurnālistus un bibliotekārus, apspļaudīta ir visa nozare.

I.Kolmane aicina Evu Mārtužu izskaidrot savu darbu, pēc tam – lai klātesošie pauž visu, kas paužams, līdztekus – domājam, kāds būs lēmums. (Litas Silovas rakstisks viedoklis – pielikumā.)

E.Mārtuža: esmu darījusi savu darbu, man līdzi ir visas izdrukas, lūdzu! Kad sāku skatīties, pati biju satriekta – par mīluļu būšanu, kas piešķīrumos skaidri redzama. Pētījumu turpināšu, literatūras nozare vēl nav nekas salīdzinājumā ar citām. LRS jāsāk ar to, lai attīrītu literatūras nozari – kāpēc tur filmas, muzeji?

I.Kolmane: jāsaprot, ka šogad likvidēta starpnozare, tās projekti sadalīti pa piekritīgajām nozarēm līdz ar finansējumu. Attīrot nozari, kā tu saki, naudas tajā paliks mazāk, nevis vairāk, finansējums seko projektam. Un raksta sakarā – izskatās viens no diviem: vai nu tas tapis pēc pasūtījuma („atmaskot” VKKF), vai arī ir klaji neprofesionāls pētījums, žurnālista brāķis.

E.Mārtuža: tas ir mans skatījums, mans redzējums, un šajos laikos darbu arī negribu pazaudēt.

D.Grīnvalds: lai Eva atbild tikai uz diviem jautājumiem, ar to pietiktu. Viens – kāda ir tava pozitīvā programma? Ja viss ir tik slikti, ko tu piedāvā vietā? Rakstā par to nav ne vārda. Otrs – VKKF ir vajadzīgs vai nav?

E.Mārtuža: kāpēc man tas būtu jāsaka? Piemērs – Vītola fonds, tur 3 cilvēki izskata daudz vairāk projektu nekā VKKF, tiek galā.

I.Kolmane: tad tu gribētu, lai fonda vietā finansējumu dalītu viens Kultūras ministrijas ierēdnis?

E.Mārtuža: to naudu, kas VKKF ir gadā, var sadalīt neliela grupa ekspertu, pa vienam no katras nozares.

D.Grīnvalds: lūdzu to ieprotokolēt.

M.Bērziņš: iebilstu pret insinuācijām, kas rakstā vērstas pret literatūras nozares kuratori Janu Rudzīti. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Esmu stāvējis pie VKKF pirmsākumiem (pirmais fonda direktors), kuratori ir tehniski darbinieki, kam nav tiesību piedalīties lemšanā un kas ekspertu lēmumus neiespaido. Savāc projektus un atskaites, sasauc un protokolē sēdes. Tas pats attiecas uz E.Vērpi. Direktors finansējumu nedala – vada iestādes darbu.

A.Jundze: ļoti smags trieciens, raksta dēļ jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka.

D.Grīnvalds: nozare sašmucēta – tagad esam to nodemonstrējuši.

A.Jundze: rakstnieki jau nekad nav bijuši sevišķi vienoti, un pie tā paši esam vainīgi. Bet tagad visi LRS sarīdīti kā nekad. Stulba sašķeltība.

I.Kolmane atgādina, ka LRS statūtos ir punkts 5.12.3. – [biedru var izslēgt, ja viņš] ar savu rīcību kaitē LRS godam vai kavē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu.

E.Mārtuža: ak tad te ir partkoms? Rakstnieku savienības vārds rakstā nav minēts, tikai atsevišķi rakstnieki.

I.Kolmane: arī tu esi Rakstnieku savienība – LRS ir rakstnieki! Un kāpēc LRS vārds nav minēts? Arī LRS ir starp tiem, kam piešķīrumi regulāri. Piemēram, Dzejas dienām.

E.Mārtuža: par Dzejas dienām – tas ir atsevišķs stāsts.

I.Kolmane aicina D.Dreiku paskaidrot, vai viņa tiešām savulaik aizgājusi no VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas tāpēc, ka nevēlējusies „noklusēt, ka VKKF pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai”.

D.Dreika min vairākus piemērus: piešķīrumu Ojāra Kalniņa dēla braucienam uz ASV, kur dibināmi sakari ar izdevējiem. Nav dzirdēts, ka tas ar kaut ko būtu vainagojies. Ir cūcības. Pastāvīgi kauns ārzemēs – par smieklīgi mazajiem piešķīrumiem latviešu autoru izdevumiem. Jāatbild, vai N.Ikstena esot četrreiz lielāka klasiķe par Z.Skujiņu, kura grāmatai no Latvijas puses atvēlēti 200 eiro. Vai vācu izdevējam, kurš saņēmis atbildi, ka viņa pieteikums „nav prioritāte”. Cilvēki nesaprot.

E.Mārtuža: Berelim par Volkovas grāmatu tūkstoši, bet I.Baueres grāmata par Skalbes Lizeti noraidīta kā neaktuāla.

I.Kolmane: zinu, ko Berelis teiktu, ja būtu klāt – Volkovas grāmata ir daudz labāka.

L.Silova: taisnība – Volkovai unikāls pētījums, Bauerei lektīra ar pārrakstītiem tekstiem.

R.Briedis norāda, ka raksta autore nekorekti uzbrukusi apgādam Neputns, kas dzeju izdod nepavisam ne tāpēc, ka tas būtu rentabli. Laima Slava vienkārši mīl dzeju, un, nez, kas no Latvijas dzejas ainas paliktu pāri, ja Neputnu no tās izsvītrotu.

I.Kolmane aicina valdi rezumēt LRS reakciju. Daudzi tādu gaida. Jāizšķiras – vai reaģējam publiskā telpā?

A.Jundze: publiskai reakcijai jānāk no VKKF. Evai rakstīt nevaram aizliegt. No mūsu viedokļa šī vispirmām kārtām ir LRS iekšējā lieta.

Valde nolemj:

iepazinušies ar E.Mārtužas publikāciju Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010), aicinām raksta autori turpmāk atturēties no LRS biedru savstarpējas sarīdīšanas, jo sevišķi publiskajā telpā. Vienlīdz aicinām VKKF strādāt pie fonda attiecībām ar sabiedrību, skaidrojot savu darbību publiskajā telpā un savus lēmumus, sevišķi noraidījumus, projektu pieteicējiem, rūpīgi izvērtējot formulējumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...