Raksts, ko nobloķēja "Facebook" cenzori: impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu
Otto Ozols12.04.2023.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējo ņemšanās ar un ap “atkrievošanos” un cīņu ar “krievu kultūru” uztveru ar sapratni un pārdomām. Vispirms – labi saprotams ir sašutums un dusmas, ko radījis Krievijā ieperinājies putleriešu režīms ar saviem kara noziegumiem, slepkavnieciski murgaino propagandu.
Krievi, krievu valoda, tās kultūras mantojums ir kļuvuši teju vai toksiski. Līdzīgi kā vācieši, vācu valoda un kultūra 1. un 2. pasaules karu laikā. Tie, kuri lasījuši zviedru ārsta un rakstnieka lielisko grāmatu “Stāsts par SanMikelu”, atcerēsies epizodi, kuri viņš un viņa draugi tika piekauti kādā Parīzes krogā, jo zviedru valodas dēļ tika sajaukti ar vāciešiem. Rakstnieks Munte ar draugiem - zviedru jaunlaulāto pāri tika pamatīgi ieklapēti un beigās nepatiesi ieslodzīti cietumā. (Par laimi policijas priekšnieks bija gana inteliģents un viņus ātri atbrīvoja.)
Bet, atgriežoties pie mūsdienām. Vispirms būtu labi saprast, ka cilvēkus nevajadzētu dalīt pēc tautībām, bet gan pēc viņu politiskajām izvēlēm. Cilvēka tautība nav un nevar būt diagnoze. Diagnoze var būt apzināta izvēle atbalstīt noziedzīgas un agresīvas ideoloģijas, režīmus – nacistu, putleriešu un viņiem līdzīgus.
Nacisti savā laikā nebija tikai un vienīgi vācieši, nacisti bija arī citās tautās un valstīs, tieši tāpat kā šodien visi krievi nav putlerieši, bet Putlera atbalstītājus var atrast arī citās tautās un valstīs.
Nenoliedzami bija un būs cilvēki, kuri savā pārliecībā ir tēraudcieti, viņu uztverē visi krievi ir putlerieši. Jāsaka, ka šie cilvēki tīši vai netīši piespēlē Putlera propagandai, kura Krievijā metodiski stāsta, ka “Rietumos visi ienīst visus krievus”. Un kā piemērus piemeklē cilvēkus Eiropā, tai skaitā Latvijā, kuri dusmīgi vaino visus krievus. Tā putlerieši mobilizē savu sabiedrību pret pašradīto “ienaidnieku aplenkumu”.
Te jāsaka - labi izprotu un rēķinos, ka daudzi ir dusmīgi, pat ļoti dusmīgi uz krieviem. Bet tomēr aicinu nenolaisties uz Hitlera vai Putlera līmeņiem, kad piederība kādai tautībai tiek pasludināta par ļaunu diagnozi. Civilizēta sabiedrība tieši un precīzi ar to atšķiras no noziedzīgām ideoloģijām un režīmiem, ka nenolaižas līdz plānprātīgi noziedzīgiem murgu līmeņiem. Nacistiem, putleriešiem, urlām nav tautības.
Un šis ir brīdis, kad jārunā par attieksmi pret krievu kultūru. Atceroties to pašu 2. Pasaules karu. Jā, nacisti runāja vācu valodā, šī noziedzīgā kustība bija ieperinājusies Vācijā. Bet vai tas nozīmēja, ka Gētes, Baha, Heses, Remarka, Manna un citu viņu komponistu, rakstnieku mantojums būtu jānoliedz, jāignorē?
Ar ko tieši mēs atšķirsimies no tiem pašiem nacistiem, kuri stiepa uz sārtiem “nepareizās” grāmatas un aizliedza spēlēt “nepareizu” tautību komponistu darbus? Vai tiem pašiem putleriešiem, kuri šobrīd ir sastādījuši savu aizliegto grāmatu un skaņdarbu sarakstus?
Patiesībā ir mazliet jocīgi, kad tiek runāts par “lielajām” kultūrām – piemēram, “lielo krievu kultūru” vai “lielo vācu kultūru.” Interesanti, kā tās lielums tiek noteikts? Ar ko, piemēram, itāļu, franču, spāņu, īru, somu vai japāņu kultūras būtu mazākas? Domāju, ka katra kultūra ir īpaša un katrai ir savs pienesums mūsu kopējam kultūras mantojumam.
Katrs autors, katrs darbs ir unikāls, un tas ir visu mūsu kopējais mantojums. Būtu šaurpierīgi to sabāzt kādas pašiedomātās kastītēs. Nenoliedzami, katram mākslas darbam ir izcelsmes vieta, tauta, kultūra, bet to nav jāsāk bāzt politiskās konjunktūras aprobežotajos rāmīšos. Arī tik dramatiskā laikā kā šobrīd. Mums jāsaprot, ka Putleram un putleriešiem nav ne mazākās saistības ar īstu un patiesu kultūru. Tai skaitā krievu kultūras mantojumu. Viņiem ļoti patīk ar to piesegties, piesavināties, izmantot, bet vai mums tam ir jāļaujas, akli jāseko?
(Tai pašā laikā, protams, jāspēj ar veselo saprātu pamanīt situācijas, kad krievu kultūras mantojums ir pašmērķīgi izmantots propagandas vajadzībām. Kā tas acīmredzami ir ar Puškina pieminekli, kurš Rīgā bija iestādīts mākslīgi un neiederīgi.)
Impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
