Rasnača pārraudzītā Datu inspekcija zibenīgi sāk pārbaudi par skapja adreses atklāšanu, ministra preses sekretārs aizmūk no atbildēm
PIETIEK10.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar savu „līgavu” – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola pasūdzējušies Rasnača vadītās ministrijas pārraudzībā esošajai Datu valsts inspekcijai par to, ka ir publiskots Lāčplēša ielas nama numurs, uz kuru šopavasar ministrs, ietaupot dažus desmitus eiro, ar „savas” ministrijas dienesta automašīnu nogādāja savu „līgavaiņa skapi”. Tikmēr Rasnača preses sekretārs, kādreizējais KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs piektdien aizbēga no Pietiekjautājumiem šai sakarā, - viņš spējot atbildēt tikai uz elektroniskajā pastā uzdotiem jautājumiem.
Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova nosūtījusi SIA Pietiek.lv vēstuli „Par informācijas pieprasīšanu”, kurā paziņo, ka „ir uzsākusi pārbaudi par dzīvesvietas adreses iegūšanu, nodošanu un izmantošanu rakstā “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”, kas publicēts interneta vietnē www.pietiek.com, atbilstību Fizisku personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 7.pantam un 10.panta pirmās daļas 2.punktam”. Šī pārbaude sākta pēc attiecīgas sūdzības saņemšanas.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas izpratni par likumu arī numurs ēkai (Lāčplēša ielā 48), kurā atrodas „Rasnača līgavas” īrētais dzīvoklis, uz kuru tad arī tika nogādāts „līgavaiņa skapis” esot likumā minētā „jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu”. Līdz ar to, kā uzskata Datu valsts inspekcija, „informācijas par konkrētās personas, tajā skaitā dzīvesvietas adreses, iegūšana, izmantošana un nodošana publicēšanai interneta vietnē www.pietiek.com (turpmāk - interneta vietne) ir personas datu apstrāde FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē”.
Datu valsts inspekcija oficiāli ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību. Tieši ar šo statusu saistīts fakts, ka Avdejanovas vēstule tapusi rekordātrumā – jau trīs darba dienas pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”. Turklāt interesanti, ka inspekcijas direktore ir tikusi „motivēta” rīkoties tādā steigā, ka vēstule nosūtīta SIA Pietiek.lv, kam nav nekāda sakara ar Pietiek saturu.
Tāpat interesanta bija Rasnača preses sekretāra Andra Vitenburga reakcija – kad Pietiek piektdien viņam vēlējās videokameras objektīva priekšā uzdot jautājumus gan sakarā ar šo sūdzību un veidu, kādā inspekcijas direktore „motivēta” reaģēt tik operatīvi, gan arī saistībā ar ”līgavaiņa skapi”, Rasnača preses sekretārs no jautājumiem aizbēga, pieprasot tos uzdot, izmantojot elektronisko pastu. Atbildes tā arī netika saņemtas.
Pietiek šodien publicē nelielo pamācošo video, kurā atspoguļota Rasnača preses sekretāra aizbēgšana no jautājumiem. Savukārt piektdienas vakarā, zinot, ka tiek gaidīts pie Tieslietu ministrijas parādes durvīm ar tiem pašiem jautājumiem, Vitenburgs no tiem izvairījās, aizlavoties pa citu ēkas izeju. Tikmēr uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem saistībā ar „līgavaiņa skapi” ne Rasnačs, ne Tieslietu ministrija joprojām nav atbildējuši.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
