Rasnača skapī, iespējams, jāglabā vēsturiskas drēbes - pirktas par „tēvzemiešu” melnās kases naudu
PIETIEK03.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slavenajā tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapī, kurš „ārkārtas izņēmuma situācijā” bija jāpārved ar valsts automašīnu, iespējams, glabājušās nevis parastas drēbes, bet gan apģērbi ar vēsturisku vērtību, tostarp krekli, bikses un putekļu mētelis, kuru iegāde tagadējam ministram, kurš deviņdesmitajos gados staigājis „noplucis” un „biksēs līdz potītēm”, tikusi apmaksāta no „tēvzemiešu” melnās kases.
„Atceros Rasnaču 1x @Tieslietas biksēs līdz potītēm. No TB melnās kases sapucējām pie @GintsBUDE. Paldies pateica” un „Būtisks nav #skapis, bet saturs. 1996.V noplukušā @Tieslietas ministra pucēšana no TB melnās kases. Paldies pateica” – šādus ierakstus sociālajā tīklā Twitter aizvadītajā nedēļā publiskoja kādreizējais „tēvzemiešu” politiķis, tagadējais lauksaimnieks Andris Pauls-Pāvuls.,
Ierakstiem viņš bija pievienojis arī lapiņu ar modes uzņēmēja Ginta Budes modes nama logo, no kuras satura izriet, ka Dzintaram Rasnačam par 7 latiem veikts žaketes remonts, par 3,95 latiem iegādāta kaklasaite, par 24 latiem – divi krekli, par 29 latiem – kurpes, par 35 latiem – putekļu mētelis un par 50,04 latiem – bikses. Pēc Paula-Pāvula atstāsta tas noticis vēl deviņdesmitajos gados.
Modes uzņēmējs Bude sarunā ar Pietiek atcerējās, ka Rasnačs patiešām ir ticis apģērbts, taču, par kādu tieši naudu tas noticis, viņš nevarēja pateikt. Savukārt ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kā tagadējais tieslietu ministrs varētu komentēt sava bijušā politiskā kolēģa dienas gaismā celto faktu par politiskajās aprindās savulaik bieži pieminēto „tēvzemiešu” melno kasi.
Tikmēr Pauls-Pāvuls Pietiek apliecināja, ka viss noticis tieši tā, kā viņš īsos vārdos aprakstījis sociālajā tīklā, - publicējam īsu sarunu ar kādreizējo politiķi:
- Tas bija 1996.gadā. Man ir saglabājies, kur es Budem maksāju, jo maksātājs biju es par pucēšanu. No Tēvzemes fonda melnās kases.
Es biju Tēvzemes fonda direktors tajā laikā, bija apstiprināta Šķēles valdība, un Rasnačs, kurš tajā laikā diezgan stipri lietoja alkoholu, staigāja tāds pamatīgi nošņurcis. Es kā tagad atceros, ka viņam bija bikses līdz potītēm un viņš pamatā valkāja gaišas krāsas zeķes, par ko, ja es atceros, Andris Ārgalis bija ļoti sašutis.
Mēs atradām kaut kādus uzņēmējus, kas nedaudz nofinansēja, lai jauno ministru kaut kā nokonsultētu, kā pareizi ģērbties un arī sapucētu. Par to liels paldies Gintam Budem, kurš iemācīja jaunajam tieslietu ministram, kā pareizi ģērbties un, ka nevajadzētu tādā amatā lietot bikses, kas ir līdz potītītēm un gaišas zeķes. Man liekas, ka tā dzeršana bija ar tiem rabarberiem kopā komplektā. Laikam bija krīze, naudiņas nebija, staigāja nošņurcis.
- Bude sniedza arī konsultācijas un apmācību, kā pareizi jāģērbjas?
- Protams. Protams. Konsultācijas un ģērba, un pucēja. Varbūt atceraties, viņš tādā baltā garā plašķītī ilgi staigāja. Tas ir Budes mētelis.
- No čekiem var redzēt, cik lielas summas samaksājāt?
- Tas, ko Twitter ieliku, tā ir Budes atskaite, man šķiet, ka bija vēl. Es varu mēģināt... Par zeķītēm vēl bija kaut kas. Iespējams, ka summa bija lielāka. Tur jau tika arī citi tēvzemieši nonstopā pucēti. Un tad ir kopējie rēķini tūkstošos. Tas man viss ir saglabājies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
