Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija, kas pērn iepirkumu par komunikācijas stratēģijas izstrādi pārtrauca pēc ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandāla sākuma, tagad izsludinājusi jaunu, līdzīgu iepirkumu. Iepirkuma nolikums gan uzrakstīts diezgan īpatni: pretendentiem tiek piedāvāts nevis sacensties par iespēju izstrādāt komunikācijas stratēģiju, bet gan faktiski to uzrakstīt, lai tad ministrija starp piedāvātajām varētu izvēlēties vienu – vai arī iepirkumu atkal pārtraukt.

Pērnvasar skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” lika ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs toreiz nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Jaunā iepirkuma nosaukums ir „Komunikācijas stratēģijas izstrāde, tajā skaitā vizuālā risinājuma izstrāde publicitātes materiāliem”, un tās ietvaros jau atkal paredzēts apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus „specifiskā atbalsta mērķa projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”” ietvaros.

Pietiek šodien publicē interesantākos fragmentus no jaunā iepirkuma instrukcijas:

„Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi:

- 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”,

- 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”,

- 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”, kuru īstenošana plānota līdz 2022. gada 31. decembrim.

2.1. Specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai” apraksts:

2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā;

2.1.2. projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas - tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas īstenotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

2.1.3. projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu,

2.1.4. projektā plānotās darbības:

2.1.4.1. profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprinātu kapacitāti un veidotu sistēmas potenciālu, veicinātu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā, palielinātu uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm,

2.1.4.2. kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību,

2.1.4.3. lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai, plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu,

2.1.4.4. visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās;

2.1.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 169 393 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 9 493 984 EUR un valsts budžeta finansējums - 1 675 409 EUR.

2.2. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” apraksts:

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

2.2.2. projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes;

2.2.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru;

2.2.4. projektā plānotās darbības:

2.2.4.1. integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem,

2.2.4.2. pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai,

2.2.4.3. specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai,

2.2.4.4. jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem,

2.2.4.5. brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā,

2.2.4.6. atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm,

2.2.4.7. pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana);

2.2.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums - 776 250 EUR.

2.3. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti” apraksts:

2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti;

2.3.2. projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki;

2.3.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu;

2.3.4. projektā plānotās darbības:

2.3.4.1. resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver - resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas izstrādi, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi, pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju, esošo programmu kvalitātes pārbaudi, trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi,

2.3.4.2. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana,

2.3.4.3. atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde,

2.3.4.4. mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver - jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem, kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem,

2.3.4.5. integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde,

2.3.4.6. informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem;

2.3.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums - 634 904 EUR.

3. Komunikācijas stratēģijas izstrādes mērķis

3.1. Virsmērķis - nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

3.2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3.3. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

3.3.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

3.3.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

3.3.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

4. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 - 70 gadiem.

5. Darba uzdevums

5.1. Pretendentam jāizstrādā viena komunikācijas stratēģija, kas sastāv no trīs sadaļām, aptverot visu trīs specifiskā atbalsta mērķu projektu darbības jomas. Komunikācijas stratēģijai jābūt vērstai uz katru no trim specifiskajiem atbalsta mērķiem (3.4.1., 9.1.2. un 9.1.3.), līdz ar to komunikācijas stratēģijas elementiem un plānotajām komunikācijas aktivitātēm jābūt pielāgotām katram projektam atbilstoši izvirzītajiem komunikācijas mērķiem un definētajām mērķa grupām. Komunikācijas stratēģijā jāiekļauj šāda informācija:

5.1.1. esošās komunikācijas situācijas analīze trīs specifisko atbalsta mērķu projektu darbības jomās, tostarp:

5.1.1.1. sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā,

5.1.1.2. sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem,

5.1.1.3. virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana/sabiedrības attieksmes maiņa;

5.1.2. komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts;

5.1.3. konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus;

5.1.4. ārējās komunikācijas taktisko risinājumu plāns tostarp laika grafiks, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta (komunikācijas aktivitāšu īstenošana jāparedz līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.5. sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.6. iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.7. krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām;

5.1.8. komunikācijas stratēģijas vizuālā risinājuma (dizaina un maketu) piedāvājums šādiem publicitātes materiāliem - bukletiem, infografikām un biļeteniem iekšējām auditorijām. Izstrādājot vizuālā risinājuma piedāvājumu publicitātes materiāliem, jāņem vērā, ka:

5.1.8.1. plānoti 18 biļeteni, no kuriem 9 - par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 9 - kopīgi par specifisko atbalsta mērķa 9.1.2. un 9.1.3. projektu,

5.1.8.2. kopā plānoti 9 (deviņi) bukleti - viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu, viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. projektu un divi bukleti par specifiskā atbalsta mērķa9.1.2. projektu (viens buklets ieslodzītajiem un viens buklets bijušajiem ieslodzītajiem). Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. projekta bukletus plānots izdot gan latviešu, gan angļu, gan krievu valodās. Plānots arī viens kopīgs buklets par ES fondu kopējo atbalstu tieslietu sistēmas pilnveidei;

5.1.8.3. plānotas 4 infografikas, no kurām 2 plānotas par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 2 kopīgi par specifisko atbalsta mērķu 9.1.2. un 9.1.3. projektu ietvaros plānotajiem projektiem;

5.1.9. projekta pasākumu ārējām mērķa grupām (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide;

5.1.10. projekta pasākumu iekšējam mērķa grupām (informatīvie pasākumi, semināri, diskusijas) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

Izstrādājot komunikācijas stratēģiju, pretendents var izvērtēt, vai stratēģijā iekļaujamo informāciju sagatavot kā atsevišķu dokumentu katram projektam vai apvienot vienā dokumentā atbilstoši projektu darbības jomām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...