Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija, kas pērn iepirkumu par komunikācijas stratēģijas izstrādi pārtrauca pēc ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandāla sākuma, tagad izsludinājusi jaunu, līdzīgu iepirkumu. Iepirkuma nolikums gan uzrakstīts diezgan īpatni: pretendentiem tiek piedāvāts nevis sacensties par iespēju izstrādāt komunikācijas stratēģiju, bet gan faktiski to uzrakstīt, lai tad ministrija starp piedāvātajām varētu izvēlēties vienu – vai arī iepirkumu atkal pārtraukt.

Pērnvasar skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” lika ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs toreiz nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Jaunā iepirkuma nosaukums ir „Komunikācijas stratēģijas izstrāde, tajā skaitā vizuālā risinājuma izstrāde publicitātes materiāliem”, un tās ietvaros jau atkal paredzēts apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus „specifiskā atbalsta mērķa projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”” ietvaros.

Pietiek šodien publicē interesantākos fragmentus no jaunā iepirkuma instrukcijas:

„Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi:

- 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”,

- 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”,

- 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”, kuru īstenošana plānota līdz 2022. gada 31. decembrim.

2.1. Specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai” apraksts:

2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā;

2.1.2. projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas - tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas īstenotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

2.1.3. projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu,

2.1.4. projektā plānotās darbības:

2.1.4.1. profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprinātu kapacitāti un veidotu sistēmas potenciālu, veicinātu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā, palielinātu uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm,

2.1.4.2. kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību,

2.1.4.3. lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai, plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu,

2.1.4.4. visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās;

2.1.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 169 393 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 9 493 984 EUR un valsts budžeta finansējums - 1 675 409 EUR.

2.2. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” apraksts:

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

2.2.2. projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes;

2.2.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru;

2.2.4. projektā plānotās darbības:

2.2.4.1. integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem,

2.2.4.2. pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai,

2.2.4.3. specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai,

2.2.4.4. jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem,

2.2.4.5. brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā,

2.2.4.6. atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm,

2.2.4.7. pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana);

2.2.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums - 776 250 EUR.

2.3. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti” apraksts:

2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti;

2.3.2. projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki;

2.3.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu;

2.3.4. projektā plānotās darbības:

2.3.4.1. resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver - resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas izstrādi, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi, pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju, esošo programmu kvalitātes pārbaudi, trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi,

2.3.4.2. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana,

2.3.4.3. atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde,

2.3.4.4. mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver - jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem, kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem,

2.3.4.5. integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde,

2.3.4.6. informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem;

2.3.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums - 634 904 EUR.

3. Komunikācijas stratēģijas izstrādes mērķis

3.1. Virsmērķis - nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

3.2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3.3. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

3.3.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

3.3.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

3.3.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

4. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 - 70 gadiem.

5. Darba uzdevums

5.1. Pretendentam jāizstrādā viena komunikācijas stratēģija, kas sastāv no trīs sadaļām, aptverot visu trīs specifiskā atbalsta mērķu projektu darbības jomas. Komunikācijas stratēģijai jābūt vērstai uz katru no trim specifiskajiem atbalsta mērķiem (3.4.1., 9.1.2. un 9.1.3.), līdz ar to komunikācijas stratēģijas elementiem un plānotajām komunikācijas aktivitātēm jābūt pielāgotām katram projektam atbilstoši izvirzītajiem komunikācijas mērķiem un definētajām mērķa grupām. Komunikācijas stratēģijā jāiekļauj šāda informācija:

5.1.1. esošās komunikācijas situācijas analīze trīs specifisko atbalsta mērķu projektu darbības jomās, tostarp:

5.1.1.1. sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā,

5.1.1.2. sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem,

5.1.1.3. virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana/sabiedrības attieksmes maiņa;

5.1.2. komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts;

5.1.3. konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus;

5.1.4. ārējās komunikācijas taktisko risinājumu plāns tostarp laika grafiks, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta (komunikācijas aktivitāšu īstenošana jāparedz līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.5. sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.6. iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.7. krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām;

5.1.8. komunikācijas stratēģijas vizuālā risinājuma (dizaina un maketu) piedāvājums šādiem publicitātes materiāliem - bukletiem, infografikām un biļeteniem iekšējām auditorijām. Izstrādājot vizuālā risinājuma piedāvājumu publicitātes materiāliem, jāņem vērā, ka:

5.1.8.1. plānoti 18 biļeteni, no kuriem 9 - par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 9 - kopīgi par specifisko atbalsta mērķa 9.1.2. un 9.1.3. projektu,

5.1.8.2. kopā plānoti 9 (deviņi) bukleti - viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu, viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. projektu un divi bukleti par specifiskā atbalsta mērķa9.1.2. projektu (viens buklets ieslodzītajiem un viens buklets bijušajiem ieslodzītajiem). Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. projekta bukletus plānots izdot gan latviešu, gan angļu, gan krievu valodās. Plānots arī viens kopīgs buklets par ES fondu kopējo atbalstu tieslietu sistēmas pilnveidei;

5.1.8.3. plānotas 4 infografikas, no kurām 2 plānotas par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 2 kopīgi par specifisko atbalsta mērķu 9.1.2. un 9.1.3. projektu ietvaros plānotajiem projektiem;

5.1.9. projekta pasākumu ārējām mērķa grupām (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide;

5.1.10. projekta pasākumu iekšējam mērķa grupām (informatīvie pasākumi, semināri, diskusijas) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

Izstrādājot komunikācijas stratēģiju, pretendents var izvērtēt, vai stratēģijā iekļaujamo informāciju sagatavot kā atsevišķu dokumentu katram projektam vai apvienot vienā dokumentā atbilstoši projektu darbības jomām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...