Rasnačam esot vajadzīgs laiks, lai "iegūtu informāciju", vai viņš ir lasījis savas ministrijas ētikas kodeksu
PIETIEK29.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam esot vajadzīgs "saprātīgs termiņš", lai viņš "iegūtu visu nepieciešamo informāciju" un "noskaidrotu apstākļus", - šādi Rasnača preses pārstāvis ministra vārdā otrdienas vakarā paskaidroja iemeslus, kāpēc amatpersona nevar uzreiz atbildēt, piemēram, uz jautājumu - vai ministrs ir lasījis paša vadītās Tieslietu ministrijas ētikas kodeksu, kam it kā vajadzētu attiekties arī uz viņu.
Otrdien Rasnačs pirms valdības sēdes aizbēga no jautājumiem par to, kas viņa versijā ir neliela privāta skapīša pārvešana pusdienu pārtraukumā ar ministrijas auto, par kura izmantošanu viņš šoferim samaksājis 20 eiro.
Pietiek publicē gan nelielo izteiksmīgo videoierakstu no bēgšanas vietas, gan jautājumus, uz kuriem pagaidām nav vēlējies atbildēt ne tieslietu ministrs, ne viņa preses pārstāvis.
Pats ministrs uz uzdotajiem jautājumiem joprojām klusē, savukārt viņa preses pārstāvis Andris Vitenburgs skaidro - šāda informācija esot "jāapkopo", kam savukārt vajadzīgs "saprātīgs termiņš".
Rasnačam uzdotie jautājumi ir šādi:
- Jūsu preses sekretārs ir paziņojis, ka iemesls ministrijas auto izmantošanai esot bijis „steidzamības kārtībā radies izņēmuma gadījums”. Varat, lūdzu, paskaidrot – kas bija šis izņēmuma gadījums?
- Kas tāds bija noticis ar skapi, ka to nevarējāt pārvest ar privātu transportu? Un kas bija šī steidzamības kārtība?
- Vai tika pārvests tikai skapis vai arī kas cits? Tiešām nekas cits nebija? Un tiešām izmantojāt tikai vienu ministrijas busiņu? Citas automašīnas nē?
- Kā tieši Jūs šo autotransportu sarunājāt? Pats vai ar starpniekiem?
- Vai Jūs devāt pavēli no busiņa izņemt sēdekļus, lai tajā varētu ielikt mēbeles?
- Kā tieši Jūs norēķinājāties par ministrijas auto izmantošanu? Jūsu preses sekretārs ir apgalvojis, ka iedevāt šoferim 20 eiro par benzīnu, lai viņš tālāk veic norēķinus. Tā bija? Kā Jūs aprēķinājāt tieši šādu summu?
- Kā, Jūsuprāt, šoferim vajadzēja rīkoties ar šo naudu? Vai Jūs par to devāt skaidrus norādījumus? Vai pieprasījāt naudu oficiāli iemaksāt ministrijai? Kāpēc to neizdarījāt pats? Vai šī nauda tika samaksāta ministrijai? Kad? Kā var iepazīties ar apliecinošiem dokumentiem?
- Vai zināt, cik maksā viena stunda mēbeļu pārvadājumu kompānijas darba? Vai zināt, ka tas maksā dārgāk?
- Vai samaksājāt arī šoferim vai šoferiem par mēbeļu pārnešanu, kraušanu? Ja jā, vai tas notika oficiāli? Ja nē, kāpēc ne? Izmantojāt savu kā ministra dienesta stāvokli?
- Vai ir bijuši vēl citi šādi gadījumi?
- Kā uzskatāt – vai Jums kā TIESLIETU ministram bija tiesības izmantot šo autotransportu un darbiniekus, lai pārvestu savas personiskās mantas? Atbildi pamatojiet.
- Vai Jūs esat lasījis jūsu vadītās ministrijas ētikas kodeksu?
- Vai Jūs zināt, kas teikts tā 4. punktā?
Tur teikts, ka ministrijas strādājošajam ir pienākums:
4.5. ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai;
4.6. neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai.
- Vai atzīstat, ka neesat ievērojis šos ētikas kodeksa punktus?
- Kā Jūs rīkotos, ja uzzinātu, ka kāds ministrijas darbinieks ir šādi rīkojies?
- Vai šāda rīcība saskan ar atrašanos tādas ministrijas galvgalī, kādu vadāt Jūs? Tieslietu ministrijas?
- Kā tieši Jūs tagad rīkosieties saistībā ar šiem atklātajiem faktiem?
- Vai tiesiskā valstī tieslietu ministrs var vadāt savas personiskās mēbeles ar ministrijas auto?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
